Ē-digitālā bibliotēka


 

 Top.LV

 

 

Eiropas Savienības informācija

Lapa Draugos Twitter RSS RSS



Ceļošana, viesabonēšana un vīzas: kas jāzina, ja "Brexit" notiks bez vienošanās

Eiropas Savienība (ES) pirmdien publiskojusi informāciju, kuras mērķis ir sagatavot dalībvalstu pilsoņus Lielbritānijas aiziešanai no bloka bez vienošanās. Lielbritānijas parlaments ir divreiz noraidījis premjerministres Terēzas Mejas panākto vienošanos ar Briseli par "Brexit". Meja likusi noprast, ka varētu sarīkot trešo balsojumu, ja viņai izdosies gūt pietiekamu likumdevēju atbalstu. Eiropas Savienības (ES) līderi pagājušajā nedēļā samitā piekrita "Brexit" pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no ES varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos. Savukārt gadījumā, ja parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis.

"Bezvienošanās scenārija gadījumā Lielbritānija kļūs par trešo valsti bez kaut kādas pagaidu vienošanās. Visi ES primārie un atvasinātie tiesību akti pārstās attiekties uz Lielbritāniju," pirmdien brīdinājusi Eiropas Komisija (EK), piebilstot, ka tas, protams, radīs sarežģījumus cilvēkiem un uzņēmumiem.

EK izdevusi vairākas brošūras, kurās ES pilsoņi cita starpā informēti, ka bezvienošanās gadījumā personas, kas apmeklēs Lielbritāniju, vairs nevarēs paļauties uz ES sadarbības shēmu veselības aprūpes jomā un var saskarties ar mobilo sakaru viesabonēšanas piemaksām, kas ES ir atceltas.

Ceļotājiem būs arī jārēķinās ar papildus pārbaudēm muitā un ierobežojumiem, ceļojot kopā ar mājdzīvniekiem.

Taču ES pilsoņiem nebūs nepieciešamas vīzas, lai uzturētos Lielbritānijā, ja uzturēšanās laiks nepārsniedz trīs mēnešus.

EK arī publiskojusi informāciju, kas varētu palīdzēt uzņēmējiem bezvienošanās "Brexit" gadījumā.

EK brīdinājusi, ka ES tādā gadījumā nāksies piemērot savus noteikumus un tarifus uz robežas, kas, visticamāk, radīs sastrēgumus.

EK ir izstrādājusi vairākus plānus, lai mazinātu nekontrolēta "Brexit" ietekmi uz gaisa, vilcienu un automašīnu satiksmi, zvejniecību, finanšu pakalpojumiem, studentu apmaiņu un citās jomās.

2019. gada marts

Lekcija "Starp vārda brīvību un dezinformāciju. Kā atpazīt viltus ziņas?"

2019. gada marts

Attālināti varēsim pirkt īpašumu un reģistrēt uzņēmumu citā ES valstī

Iespējams, jau vasaras vidū ikviens e-paraksta lietotājs varēs saņemt e-pakalpojumus, kuriem citās Eiropas Savienības (ES) valstīs nepieciešams augstākā līmeņa identitātes apliecinājums. Savukārt citu ES dalībvalstu iedzīvotāji varēs saņemt Latvijas iestāžu un organizāciju nodrošinātos e-pakalpojumus.

Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti nosaka nepieciešamību katrā dalībvalstī ieviest nacionālo e-identitātes apliecināšanas shēmu, kas nodrošinātu, ka ar katras dalībvalsts izsniegtajiem identitātes apliecināšanas rīkiem iespējams saņemt e-pakalpojumus ar augstāko e-identitātes apliecināšanas prasību arī citās ES dalībvalstīs. VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), kas Latvijā reģistrēta kā vienīgā kvalificēta paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas pakalpojuma sniedzēja, ir iesniegusi pieteikumu e-identitātes rīku izsludināšanai ES līmenī. Šis process var aizņemt līdz pat pusgadam.

Lasīt vairāk: https://ej.uz/dbnq

2019. gada marts

Ārvalstu ieguldījumu izvērtēšana: 2019. gada aprīlī stāsies spēkā jauns Eiropas regulējums

Ārvalstu ieguldÄ«jumu regula Eiropas Savienības Padome apstiprināja jaunu regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai Eiropas Savienībā, noslēdzot šā priekšlikuma likumdošanas procesu. Tas nozīmē, ka jaunais regulējums stāsies spēkā šā gada aprīlī. Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ar ko Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers iepazīstināja 2017. gada runā par stāvokli Savienībā, jaunais regulējums palīdzēs aizsargāt Eiropas drošību, sabiedrisko kārtību un stratēģiskās intereses saistībā ar ārvalstu ieguldījumiem Savienībā.

Vairāk lasīt: https://ej.uz/taop

2019. gada marts

Eiropas programma migrācijas jomā: ES ir jāturpina pēdējo četru gadu laikā panāktais progress

Migrācijas programmas ievieÅ¡ana Eiropā Pirms Eiropadomes marta sanāksmes Komisija izvērtē pēdējo 4 gadu laikā panākto progresu un nosaka pasākumus, kas vēl jāīsteno, lai risinātu pašreizējās un turpmākās problēmas migrācijas jomā. Saskaroties ar visspēcīgāko bēgļu krīzi, ko pasaule ir pieredzējusi kopš Otrā pasaules kara, ES izdevās ieviest būtiskas izmaiņas migrācijas pārvaldības un robežu aizsardzības jomā. ES ir piedāvājusi aizsardzību un atbalstu miljoniem cilvēku, glābusi dzīvības, likvidējusi kontrabandas tīklus un samazinājusi neatbilstīgas ierašanās gadījumu skaitu Eiropā līdz zemākajam līmenim, kāds reģistrēts 5 gadu laikā. Tomēr ir nepieciešams darīt vairāk, lai ES migrācijas politika patiesi atbilstu nākotnes prasībām, ņemot vērā pastāvīgi mainīgo ģeopolitisko kontekstu un nemitīgi pieaugošo migrācijas spiedienu pasaules mērogā.

Lasīt vairāk: https://ej.uz/oy3f

2019. gada marts

Pirmās Eiropas Parlamenta vietu sadalījuma prognozes

Eiropas Parlaments pirmdien publiskojis pirmās nākamā sasaukuma vietu sadalījuma prognozes. Tās balstītas uz dalībvalstīs veiktām aptaujām.

Prognozes veiktas, izmantojot līdz februāra sākumam dalībvalstīs veiktu uzticamu aptauju datus. Pēc Eiropas Parlamenta pasūtījuma tos apkopojis uzņēmums „Kantar public”.

Esošajām politiskajām grupām pieskaitītas tikai tās partijas, kuras jau ir saistītas ar kādu no Eiropas politiskajām partijām. Visas pārējās partijas un politiskās kustības pieskaitītas kategorijai „citi”.

Uz 27 ES valstīs veiktajām aptaujām balstītās prognozes liecina, ka nākamais Eiropas Parlamenta sasaukums būs sadrumstalotāks nekā kāds no iepriekšējiem. Nākamajā EP sasaukumā strādās mazāk deputātu (705) nekā pašreizējā (751).

Dati par katru valsti lejuplādei

Visus datus par katru valsti iespējams lejuplādēt excel datnē. Tajā atrodama informācija par valstu partijām, to nosaukumiem, politisko piederību Eiropas partijām, rezultātiem pēdējās Eiropas Parlamenta un valstu vēlēšanās, kā arī popularitāti līdz šim veiktajās aptaujās. Katrai no aptaujām noradīts to veicējs, izlases lielums un aptaujas datumi.

Līdz aprīļa beigām EP reizi divās nedēļās publicēs atjauninātas prognozes, bet maijā - reizi nedēļā. Pirmie vēlēšanu iecirkņos veikto aptauju rezultāti - par valstīm, kurās šādas aptaujas tiek veiktas un kurās balsošana jau būs noslēgusies - tiks publicēti 26. maijā pulksten 19.00 pēc Latvijas laika. Šī informācija tiks atjaunināta reizi stundā līdz brīdim, kad būs zināmi provizoriskie vēlēšanu rezultāti visās valstīs.

Pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika pirms 40 gadiem, 1979. gada 12. jūnijā. Ņemot vērā gaidāmo Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un politisko izaicinājumu izmēru, šīs būs svarīgākās vēlēšanas Eiropas Parlamenta vēsturē. Balsotāji savu izvēli par Eiropas nākotni izdarīs no 23. līdz 26. maijam.

Papildu informācija

Informatīvi materiāli par vēlēšanām

http://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/elections-press-kit

2019. gada marts

Eiropas Komisija pieņem lēmumu par Latvijas atjaunināto budžeta plāna projektu

Eiropas Komisija šodien, 6. martā, pieņēma lēmumu par atjaunināto Latvijas budžeta plāna projektu un konstatēja, ka atjaunotais valsts budžeta plāns 2019. gadam kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Tomēr EK aicina Latvijas varas iestādes paātrināt progresu attiecībā uz strukturālo daļu atbilstoši Padomes 2018. gada jūlija fiskālajiem noteikumiem.

Kā zināms, pēc 2018. gada 6. oktobra Saeimas vēlēšanām 2019. gada 23. janvārī izveidotā jaunā valdība 19. februārī EK izvērtēšanai iesniedza atjaunināto budžeta plāna projektu 2019. gadam. Tā atjaunina izejošās valdības budžeta politikas plānu bez izmaiņām budžetā no 15. oktobra 2018. Uz Latviju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. (lai iegūtu vairāk informācijas mudinām sazināties ar EK preses dienestu: Annika Breidthardt - Tel.: +32 229 56153; Annikky Lamp- Tel.: +32 229 56151; Enda McNamara - Tel.: +32 229 64976) Saite uz Ek dienas ziņām angļu valodā:

Savukārt, Valdis Dombrovskis, EK viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, kā arī atbildīgs par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgus savienību, saka: "Eiropas Komisija ir izvērtējusi Latvijas 2019. gada valsts budžeta projektu un secina, ka tas kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Salīdzinājumā ar Māra Kučinska valdības 2018. gada rudenī iesniegto budžeta projektu, budžeta deficīts ir pat nedaudz samazināts. Vienlaikus ir nodrošināts papildus finansējums algu palielinājumam mediķiem, tieslietu un iekšlietu sistēmas darbiniekiem. Iespēju budžetā paredzēt papildus izdevumus nodrošina strauja ekonomiskā izaugsme un, attiecīgi, lielāki prognozētie nodokļu ieņēmumi."

2019. gada marts

Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojums par Latviju

Latvija ir viena no valstīm, kuras ekonomika tuvojas ES vidējam līmenim visātrāk, taču tai joprojām jārisina iedzīvotāju skaita samazināšanās problēma un jāpanāk, lai ekonomiskā izaugsme dod labumu visai sabiedrībai. Pēdējos gados Latvijas ekonomikas un darba tirgus rādītāji ir bijuši stabili; arī valdības aizņēmumi kopumā turpinājuši būt stabili. Tomēr izaugsme nav bijusi pilnībā iekļaujoša - nevienlīdzības līmenis joprojām ir augsts, un izaugsme attālos reģionos atpaliek no Pierīgas. Latvijas galvenais uzdevums nākamajās desmitgadēs ir nodrošināt, lai tās ekonomika turpina tuvoties ES vidējam līmenim un vienlaikus tiek risināts iedzīvotāju skaita samazināšanās jautājums. Tāpēc būs vajadzīgi ieguldījumi inovācijā, reģionālajā attīstībā un cilvēkkapitālā ar mērķi uzlabot Latvijas sociālo, veselības un publiskās pārvaldības politiku.

Lasīt vairāk: Eiropas Komisijas kopsavilkums

2019. gada marts

Aicinām iedzīvotājus un organizācijas paust viedokli par Eiropas nākotni un ieguldījumu ilgtspējīgai attīstībai līdz 2030. gadam

Aicinot Latvijas iedzīvotājus, organizācijas un ikvienu apdomāt un paust viedokli par to, kādā valstī vēlamies dzīvot un kādu redzam mūsu planētas un Eiropas nākotni, Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) publisko Eiropas Komisijas pārdomu dokumentu „Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam”, sagaidot viedokļus līdz š.g. 12. martam.

2019. gada februāris

Panākta provizoriska vienošanās par Eiropas Aizsardzības fonda izveidi

ES iestādes ir panākušas daļēju politisku vienošanos par Eiropas Aizsardzības fonda izveidi. Vienošanās tagad ir oficiāli jāapstiprina Eiropas Parlamentā un Padomē, un tā veicinās inovatīvu un konkurētspējīgu aizsardzības rūpniecisko bāzi un palīdzēs nodrošināt ES stratēģisko autonomiju. Par to, ko šis fonds nozīmē, un kādas aktivitātes tiks atbalstītas - vairāk šeit: https://ej.uz/aizsardzibasfonds

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā

Preses nodaļa

Tālruņi: 28665579; 67085421

kaspars.kreics@ec.europa.eu

kristine.liepina@ec.europa.eu

2019. gada februāris

<< Iepriekšējā 1 2 3 4 Nākošā >>

arhīvs: 2018 2017. gads 2016. gads 2015. gads 2014. gads 2013. gads 2012. gads 2011. gads, 2010. gads

Lisabonas līgums (rtf)
Lisabonas līgums (pdf)
Informācija uzņēmējiem

Uz sākumu

 

aktualitātes | jaunās grāmatas | bibliotēka piedāvā | saites | lietošanas noteikumi | kontakti | novada bibliotēkas | e-resursi

© 2006-2012, Alūksnes pilsētas bibliotēka.