Sen un nesen JŪNIJĀ Alūksnē – ieskats avīžu lappusēs

Ilustratīvs foto.

Alūksnei un tās apkārtnei savs laikraksts ir jau kopš 1925. gada, šogad atzīmējot savu simtgadi kā “Alūksnes un Malienas Ziņas”. Otra nozīmīga jubileja šogad ir Alūksnei – 105 gadi, kopš tā ieguvusi pilsētas tiesības. Suminot šos notikumus Alūksnes novada bibliotēka turpina veidot apkopojumu, kas veltīts katram gada mēnesim un atspoguļo reģiona laikrakstu vēstīto simts gadu garumā, atlasot gan nopietnus, gan mazāk nopietnus citātus, kas atspoguļo alūksniešu dzīves un notikumu epizodes dažādos laikos.

Aicinām ielūkoties jūnija mēnesim veltītajā apkopojumā! (Iepriekšējās publikācijas: par maiju – “Sen un nesen MAIJĀ Alūksnē”, par aprīli – “Sen un nesen APRĪLĪ Alūksnē”, par martu – “Sen un nesen MARTĀ Alūksnē”, par februāri – “Sen un nesen FEBRUĀRĪ Alūksnē”, par janvāri – “Sen un nesen JANVĀRĪ Alūksnē”).

Pirms 100 gadiem. Alūksnes pilsētas domes sēde. “Pie peldu vietām uzdod būvkomisijai ar valdi uzcelt slēgtus paviljonus ar soliem un drēbju pakaramiem. Nelaimes gadījumu novēršanai, nolemj iegādāties glābjamos riņķus.” Malienas Ziņas, 1925. gada 11. jūnijs.

Pirms 97 gadiem. Dejas skolotājs – afērists. “10. jūnijā policijai ienākuse sūdzība par … piekrāpšanu: maija beigās kāds G. Pudels no Rīgas, ar Alūksnē izlipinātiem sludinājumiem, bij izreklamējis sevi par labāko dejas mākslas skolotāju…un uzaicināja ieinteresētos pieteikties pie viņa apmācībā uz kursiem pie Saviesīgās b-bas ekonoma, apsolīdams pieaugušiem pat atsevišķu apmācību un garantējot par panākumiem. Gribētāju netrūcis, bet Pudels no katra iekasējis pa 10 lat. Pēc kam, pēc pāris stundu pasniegšanas, vienkārši aizlaidies lapās.” Malienas Ziņas, 1928. gada 14. jūnijs.

Pirms 98 gadiem. 7. Siguldas kājn. pulka 10. gadu svētki. “Svētkus iesāka 19. jūnija vakarā plkst. 20.45, ar vakara jundu Pils laukumā. Pārbaudot karavīrus, tika izsaukti arī kritušo vārdi un paziņots, kad karavīrs kritis. Vakara jundas laikā iedegās arī štāba iluminācija. Pēc jundas karavīri un viesi , orķestrim spēlējot, devās uz svinīgo dievkalpojumu Alūksnes baznīcā. Plašās baznīcas telpas pārpildītas līdz pēdējai vietai. Pēc dievkalpojuma visi dodas uz kritušo varoņu pieminekli, kur klusā pusnakts stundā Latgales divīzijas komandiers ģenerālis Berķis iededzina svētās ugunis, uzaicinot karavīrus turēt tik gaišu savu pienākuma apziņu un dzimtenes mīlestību, cik gaiši iedegās svētā uguns.” Malienas Ziņas, 1929. gada 27. maijs.

Pirms 96 gadiem. Jauns ārsts- ķirurgs. “Ar š. gada 1. jūniju uz Alūksni pārnācis Cēsu pilsētas slimnīcas direktors Dr. E. Anšmidta kungs un uzsācis slimnieku pieņemšanu Ellenberga kga mājā. Tā kā Alūksnē sen ir bijis krietna ārsta-ķirurga trūkums, tad ar Dr. Anšmidta kunga pārnākšanu šis robs nu būs aizpildīts. Ar Valkas apriņķa valdes starpniecību viņš cer drīzākā laikā iekārtot dažas gultas priekš grūtāki slimiem, tā kā piepešas saslimšanas jeb nelaimes gadījumos nebūs vairs jāmēro garais ceļš uz Valkas, jeb citām slimnīcām, kas savienots ar lielām mokām un pat nāvi.” Malienas Ziņas, 1932. gada 16. jūnijs.

Pirms 91 gada. Par Alūksnes pilsētas galvu iecelts Kārlis Magaziņš. “Kamēr citās Latvijas pilsētās jau bija iecelti jaunie pilsētas galvas, Alūksne bija viena no pēdējām, kurai tika apstiprināts jaunais pilsētas galva. Vēl tikai pag. sestdien 2. jūnijā iekšlietu min. Gulbis par Alūksnes pilsētas galvu iecēla Alūksnes pag. “Dukanu” māju īpašnieku Karli Magaziņu…Pēc pašvaldības dep. rīkojuma Alūksnes pils. valde sastāvēs no 3 pers. – galvas un 2 loc. Pils. galvas alga noteikta Ls 200 m., kāda pastāvēja arī līdz šim.” Malienas Ziņas, 1934. gada 7. jūnijs.

Pirms 86 gadiem. Laimīgs negadījums. “…Negadījums, kas nav prasījis cilvēku dzīvības, noticis ar koku tirgotāja Vasermaņa smago auto. Piekrautam auto, strauji nogriežoties no Pils ielas L. Ezera ielā, atrāvusies nolūstot auto pakaļējā daļa, kam sekojusi baļķu izgāšanās. Uz pēdējiem sēdējuši vairāki strādnieki, kas, kaut gan notriekti zemē uz ielas bruģa, tikuši cauri ar mazāku sadauzīšanos un satricinājumiem.” Malienas Ziņas, 1939. gada 8. jūnijs.

Pirms 85 gadiem. Brīdinājums. “Sakara ar jaunradušamies apstākļiem, novērots, ka pilsoņi vienmēr pārkāpj saistošos noteikumus un rīkojumus. Kaut gan aizliegts uz ielām atrasties vienkopus vairāk par 4 personām, tomēr bieži redzami pulciņi, kur salasās pat līdz 10 personām. Šāds stāvoklis nav pielaižams un pilsoņi tiek brīdināti tādu parādību novērst pēc iespējas ātrāk, jo nav nekādas vajadzības, barā sanākušiem pārspriest dažādos dienas jautājumus.” Malienas Ziņas, 1940. gada 27. jūnijs.

Pirms 83 gadiem. Sešas liepiņas zaļo aizvesto piemiņai. “Šā gada mežu dienā valsts ģimnāzijas audzinātāji un audzēkņi klusi pieminot pag. gadā boļševiku aizvestos skolotāju un skolnieces viņu piemiņai pie skolas iedēstīja 6 liepiņas. Vienu no tām vec. ģimnāzijas skolotajā Elza Krastiņa iedēstīja skolotajai Alisei Olders. Aizvestām skolniecēm Skaidrītei Vilciņš, māsām Irenei un Margrietai Kubuliņš un māsām Nellijai un Jausmai Zaķis, pa vienam kociņam, iedēstīja attiecīgo klašu skolnieki.” Malienas Ziņas, 1942. gada 4. jūnijs.

Pirms 81 gada. Pilsētas vecākā paziņojumi. “Dzīvokļu īpašniekiem pieteikumi par no vācu karaspēka vienībām, vai arī no atsevišķiem karavīriem š.g. maija mēnesī aizņemtām telpām ir jāiesniedz pilsētas valdei visvēlākais līdz š.g. 10. jūnijam. Vēlāk iesniegtos pieteikumus noraidīs un par tiem īres nauda netiks maksāta.” Malienas Ziņas, 1944.gada 8. jūnijs.

Pirms 79 gadiem. Būsim aktīvi mūsu jaunā laikraksta līdzstrādnieki! “Latvijas PSR Ministru Padome un Latvijas K(b)P Centrālā Komiteja nolēma atdalīt no Valkas apriņķa 20 pagastus, organizējot jauno Alūksnes apriņķi ar administratīvo centru Alūksnē. Sakarā ar to Latvijas K(b)P centrālā Komiteja nolēma izdot apriņķa avīzi – “Padomju Alūksne”.” Padomju Alūksne, 1946. gada 9. jūnijs.

Pirms 75 gadiem. Starptautiskā bērnu diena Alūksnē. “Alūksnes Kultūras namā 1. jūnija vakarā kuplā skaitā pulcējās Alūksnes pilsētas bērni, skolēni un pionieri no Alūksnes pilsētas un Jaunalūksnes ciema 7-gadīgajām skolām, lai atzīmētu Starptautisko bērnu dienu. Ar īsu uzrunu Starptautisko bērnu dienu atklāja LĻKJS Alūksnes rajona komitejas sekretāre b. Zmičerevska. …Šai dienai veltītu referātu krievu valodā nolasīja skolotāja b. Usinceva…. Pēc tam mazie svētku dalībnieki lielā sajūsmā pieņēma apsveikuma vēstuli biedram Staļinam.” Padomju Alūksne, 1950. gada 3. jūnijs.

Pirms 72 gadiem. Par nekārtībām Alūksnes parkā. “Pēc spraigas darba dienas un it sevišķi svētdienās Alūksnes darbaļaudis labprāt savu brīvo laiku pavada pilsētas parkā. Te atrodas arī sporta stadions, kur var noskatīties dažādas sporta sacensības utt. Taču stadiona apmeklētājiem, kas atnākuši noskatīties sporta sacensības, vairākas stundas jāstāv kājās, bet labākā gadījumā jāsēd uz zemes, jo daļa solu te ir salauzti. Nekārtīgā stāvoklī ir arī parka bufete, parka klozetam jau vairāk nekā divi gadi trūkst durvju un tas ir antisanitārā stāvoklī. Trūkumu cēlonis te ir tas, ka pilsētas izpildu komiteja un rajona Fizkultūras un sporta komiteja maz vērības piegriež šim jautā jumam, nostādot to pēdējā vietā.” Padomju Alūksne, 1953. gada 4. jūnijs.

Pirms 67 gadiem. Alnis atkal staigā pa Alūksnes ielām. “Pagājušo svētdien daudzi alūksnieši bija aculiecinieki interesantam gadījumam ap pulksten vienpadsmitiem liels aļņu bullis ar četriem ragu atzarojumiem, nākot gar Alūksnes l. vidusskolu, pārgāja pāri Vorošilova ielai un pie būvkantora iegriezās Glika ozolos, vēlāk pārejot uz Lazdukalniņu. Vēsts par šī skaistā dabas retuma parādīšanos pilsētā sapulcināja daudz skatītāju, no kuriem baidīdamies, alnis bija spiests mesties ezerā un pārpeldēt uz Pils salu.” Padomju Alūksne, 1958. gada 19. jūnijs.

Pirms 64 gadiem. Viņiem – astoņpadsmit. “18. jūnijs. Parasta svētdiena. Bet Alūksnes pilsētas jaunieši tieši šo, bet ne citu atcerēsies visu mūžu…. Virs estrādes lasām: “Komunisms – pasaules jaunība un to uzcels jaunatne”.” Padomju Alūksne, 1961. gada 24. jūnijs.

Pilngadīgo gājiens dodas uz Alūksnes Pils salu, attēls no laikraksta Padomju Alūksne, 1961. gada 24. jūnija numura.
Pilngadīgo gājiens dodas uz Alūksnes Pils salu, attēls no laikraksta Padomju Alūksne, 1961. gada 24. jūnija numura.

Pirms 58 gadiem. Kad pilsētā izdziest ugunis… “darba rosme nerimst Alūksnes telefonu centrālē. Telpa, kurā ieeju, mazliet neparasta. Liekas – atrodos pie fantastiskajos romānos aprakstīto kosmisko kuģu vadības pults. Seši darbgaldi mirgo sarkanos un dzeltenos gaismas signālos. Sakaru valodā pirmie nozīmē: «Vēlamies runāt!» Ženija Pilte un Elza Skuja neliek uz sevi gaidīt. Viņu atbildes klausulē skan jau divdesmit gadus: ceturtā, devītā . . . Darbinieces vēlas, lai abonenti skaidri nosauc savu telefona numuru. Alvīne Lapsa sēž pie telegrāfa aparāta. Mūžs atdots, rūpējoties par to, lai vārdi vienotu cilvēkus.” Oktobra Karogs, 1967. gada 2. jūnijs.

Alūksnes telefonistes. No labās: Aina Dmitrijeva, Laima Bice (Tiltiņa), Ausma Skamba, Rima Pustolaja, 1970. gadu sākums.
Alūksnes telefonistes. No labās: Aina Dmitrijeva, Laima Bice (Tiltiņa), Ausma Skamba, Rima Pustolaja, 1970. gadu sākums.

Pirms 56 gadiem. Runā koks un akmens. “Tā jau bija: kad Uldis ar darba biedriem aizbrauca talkā uz kolhozu, viņš vai katru pusdienu pārtraukumu izmantoja klaiņojumiem pa laukiem, vērodams – kuru no akmeņiem varētu “pamodināt”. …Kokā griezt Uldis Tiljons sācis vēlāk. “Pļāvējs”, kuru alūksnieši tā apbrīnoja rajona lietišķās mākslas izstādē, ir viens no viņa pirmajiem darinājumiem, bet jau tajā jūt drošu un spēcīgu roku…tas ceļoja uz Rīgu, kur VEF lietišķās mākslas izstādē izpelnījās Goda rakstu un atzinīgu novērtējumu. Uldim Tiljonam ļoti gribētos, lai Alūksnei tāpat kā daudzām citām pilsētām būtu sava suvenīru darbnīca. Prasmīgu meistaru jau netrūktu.” Oktobra Karogs, 1969. gada 28. jūnijs.

Uldis Tiljons savā darba vietā - VEF 14. cehā, 1969. gads.
Uldis Tiljons savā darba vietā – VEF 14. cehā. Attēls no laikraksta Oktobra Karogs 1969. gada 28. jūnija numura.

Pirms 52 gadiem. Pārvietojamā kopmītne. “Jaunu produkciju sākusi ražot «Lauktehnikas» rajona apvienība. Šogad mehāniskajā darbnīcā paredzēts izgatavot 50 standarta pārvietojamās kopmītnes tipa mājiņas. Divas istabas, virtuve ar plīti un centrālapkuri, ūdensvads, izlietne – visas ērtības astoņiem cilvēkiem. Pirmo mūsu «Lauktehnikas» rajona apvienības ražoto pārvietojamo kopmītni saņēmusi Jelgavas celtniecības meliorācijas pārvalde. Nākamā paredzēta Alūksnes starpkolhozu celtniecības organizācijai. Raiti jaunās produkcijas ražošanā strādā galdnieki Raitis Stepītis un Harijs Maziņš. Izdomas bagāts un ražens ir atslēdznieka Laimoņa Celma darbs.” Oktobra Karogs, 1973. gada 14. jūnijs.

Pārvietojamā kopmītne, attēls no laikraksta "Oktobra Karogs" 1973. gada 14. jūnija numura.
Pārvietojamā kopmītne, attēls no laikraksta “Oktobra Karogs” 1973. gada 14. jūnija numura.

Pirms 48 gadiem. Gaidām rotaļu svētkos. “Sestdien, 4. jūnijā Alūksnes kultūras nama mazajā estrādē notiks rotaļu svētki visjaunākajiem alūksniešiem. Pulksten 14 pie kinoteātra «Liesma» pulcēsies pionieru nama pašdarbnieki, lai jautrā gājienā dotos uz estrādi. Gājienam pievienoties aicināti arī skatītāji. Svētki sāksies ar pionieru nama pašdarbības dalībnieku koncertu, bet pēc tam rotaļās varēs piedalīties visi.” Oktobra Karogs, 1977. gada 2. jūnijs.

Pirms 47 gadiem. Paziņojums. “Pulksten 11 Alūksnes Pils salā notiks Vasaras tirgus. Plašā sortimentā rūpniecības un pārtikas preces. Pārdošanā alus, šašliks, pelēkie zirņi, okroška. Laipni lūdzam! Rajona patērētāju biedrības valde.” Oktobra Karogs, 1978. gada 13. jūnijs.

Pirms 44 gadiem. Sveicam mūzikas festivāla  “Alūksne – 81” dalībniekus! “Gadskārtējā alūksniešu tikšanās ar mūziku, ar dziesmu, kas aizsākās pirms trim gadiem, šogad izvērtusies savdabīgāk, sazarotāk un dziļāk nekā iepriekšējās reizēs, ciešākā saistībā ar darba kolektīviem…. Paldies pašdarbniekiem un viņu mākslinieciskajiem vadītājiem par lielo darbu! Īpaši atzīmējams I. Kravales, J. Kravaļa, I. Pilsētnieces, S. Skujas, V. Sedlenieces, A. Dāvida, R. Ādamsona, G. Kalēja veikums.” Oktobra karogs, 1981. gada 13. jūnijs.

Pirms 39 gadiem. Dziesmu un deju svētki. “1. jūnijā Alūksnes ezera Pilssalā izskanēja rajona Dziesmu un deju svētki «Dziedam darbam un mieram»…Dziesmu un deju svētkus īpaši interesantus šoreiz padarīja tas, ka tajos piedalījās un alūksniešus sveica Latvijas PSR Rakstnieku savienības delegācija ar savienības valdes priekšsēdētāju J. Peteru priekšgalā.” Oktobra Karogs, 1986. gada 17. jūnijs.

Pirms 31 gada. Pabeigts Pilssalas tilta remonts. “Pilssalas tilts pēc daudziem gadiem atkal ir izmantojams. Alūksnes pilsētas valde ir pateicīga visiem, kas piedalījās tilta atjaunošanā… Darbi tika uzsākti strauji, jau 6. aprīlī…Tilta remonta darbus veica Alūksnes pilsētas pašvaldības uzņēmums “Rūpe” tā vadītājas Elita Sūnas vadībā.” Malienas Ziņas, 1994. gada 22. jūnijs.

Pilssalas tilta remonts un atklāšana, 1994. gads.

Pirms 27 gadiem. Pirmseksāmenu laikā uzlauž ģimnāzijas direktora seifu.”Īsi pirms mācību gada noslēguma naktī uz 24. maiju nezināmi ļaundari ielauzušies E. Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā. “Ciemiņi” skolas jaunajā korpusā iekļuvuši caur tā nepabeigto pusi un uzlauzuši piecas (!) durvis, kas ved uz direktora kabinetu….izvandītas valsts kontroldarba lapas, paņemta neliela summa direktora personīgās naudas un zīmoggredzens.” Malienas Ziņas, 1998. gada 4. jūnijs.

Pirms 25  gadiem. ”Pietura” zem bērza. “Strauji popularitāti alūksniešu vidū iekaro jaunā vasaras kafejnīca pretī privāto taksometru pieturai Lielā Ezera ielā, kas tā arī saucas “Pietura”. Tās īpašnieks Gints Alvaters ir priecīgs par vietējo firmu atbalstu ieceres realizēšanā.” Malienas Ziņas, 2000. gada 1. jūnijs.

Vasaras kafejnīca "Pietura", 2000. gads.
Vasaras kafejnīca “Pietura”. Attēls no laikraksta “Malienas Ziņas” 2000. gada 1. jūnija numura, Lidijas Glazkovas foto.

Pirms 24 gadiem. Otrreiz Alūksnē. “Šomēnes Joahims fon Fitinghofs , kuram 8. maijā apritēja 60 gadi un kurš ir Vācijā pazīstams kinoproducents, atkal bija Latvijā un pagājušās nedēļas vidū apmeklēja Alūksni. Kopā ar Fītinghofa kungu bija arī viņa dzīvesbiedre Miriama. …Par vēsturisku dokumentu uzskatāma parakstītā vienošanās, kuru viņš parakstīja ar Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētāju Guntāru Bērziņu. Tajā abas puses apliecina, ka līdz 2001. gada Ziemassvētkiem pieliks visas pūles, lai nodibinātu kopīgu fondu Marienburgas – Alūksnes vēsturisko un arhitektūras pieminekļu saglabāšanai un atjaunošanai, popularizējot Marienburgu – Alūksni kā tūrisma centru…” Malienas Ziņas, 2001. gada 21. jūnijs.

Pirms 20 gadiem. Baznīcā izveidota piemiņas vieta Ernstam Glikam. “Ceturtdien Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika izveidota piemiņas vieta mācītājam Ernstam Glikam, piestiprinot pie sienas īpaši veidoto piemiņas plāksni.Malienas Ziņas, 2005. gada 18. jūnijs.

Pirms 19 gadiem. Uzņēmējs privatizē Alūksnes tirgus laukumu. “Alūksnes pilsētas domes jūnija sēdē deputāti bez diskusijām nolēma atļaut privatizēt četrus pašvaldības īpašumus…. Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Viktors Litaunieks domes sēdē pēc balsojuma par tirgus laukuma privatizāciju, izteica cerību, ka piepildīsies SIA “Valdis” īpašnieka Guntara Švolmaņa iepriekš teiktais…ka tagadējo tirgus nojumju vietā viņš uzbūvēs jaunu, skaistu,, modernu , 21. gadsimtam atbilstošu tirgus ēku, kura saglabās visas esošās funkcijas un nodrošinās labus, kvalitatīvus darba, sadzīves un tirgošanās apstākļus gan tirgotājiem, gan pircējiem, bet Alūksne iegūs vēl vienu jaunu un skaistu ēku.” Alūksnes Ziņas, 2006. gada 20. jūnijs.

Pirms 13 gadiem. Alūksnes ezerā var vizināties ar plostu. “Šovasar alūksniešiem un viesiem tiek piedāvāta nebijusi iespēja – doties izbraucienā pa Alūksnes ezeru ar plostu. Vietējie gidi piedāvājumu jau “apaudzējuši” ar ekstrām – ar plostu var ceļot arī akordeona spēles pavadībā. Plosta īpašnieks un reizē kapteinis ir balvenietis Jānis Kļanskis.” Malienas Ziņas, 2012. gada 15. jūnijs.

Pirms 12 gadiem. Alūksnes ezerā pirmo reizi svinēs zušu svētkus! “Alūksnes ezers Latvijā pazīstams ar to, ka šeit mīt vienas no gardākajām un savdabīgākajām zivīm – zuši, tādēļ 22. jūnijā te svinēs pirmos Alūksnes ezera svētkus “Bute zuti precēt brauc”, kur goda vieta būs ierādīta zušiem!” Malienas Ziņas, 2013. gada 14. jūnijs.

Pirms 7 gadiem. Granīta obelisks atguvis savu krāšņumu. “Romantiskā gaisotnē, skanot vijoļmūzikai, 22. jūnijā Alūksnes muižas parkā tika atklāts resuturētais Granīta obelisks, kas 28. gadsimta beigās pēc Kristofa Burharda fon Fītinghofa ierosmes uzcelts viņa tēva Otto Hermaņa fon Fītinghofa piemiņai.” Malienas Ziņas, 2018. gada 26. jūnijs.

Restaurētā Granīta obeliska atklāšana, 2018. gads.
Restaurētā Granīta obeliska atklāšana. Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis ievieto lodē, kas rotās obeliska smaili, vēstījumu nākamajām paaudzēm. Attēli no laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” 2018. gada 26. jūnija numura, Daces Plaudes foto.

Pirms 4 gadiem. Ministrija saskaņo Alūksnes novada skolu reorganizāciju. “…ministrija atbalsta Alūksnes novada pašvaldības skolu tīkla reformu un to saskaņojusi….Alūksnes novada vidusskolu un Alūksnes pilsētas sākumskolu apvienos un dibinās jaunu iestādi – Alūksnes vidusskolu. …, kā arī Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija veiks iekšējo reorganizāciju, īstenojot tikai vispārējās vidējās izglītības programmas.” Alūksnes un Malienas Ziņas, 2021. gada 4. jūnijs.

Pirms 4 gadiem. Ģimnāzijā – papildu būvdarbi. ”Būvdarbi Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 7. -9. klašu korpusā tuvojas noslēguma fāzei. Pašvaldība vēl veic iepirkumus par mēbelēm un aprīkojumu, lai pēc būvdarbu pabeigšanas pēc iespējas ātrāk varētu iekārtot telpas skolēniem un skolotājiem un atsākt skolas dzīvi jaunās, skaistās telpās.” Alūksnes un Malienas Ziņas, 2021. gada 1. jūnijs.

Pirms 2 gadiem. Pirmo reizi – svētku virsdiriģents. “Pirmo reizi lielajos dziesmu svētkos virsdiriģenta godā koru mūzikas lielkoncertā “Tīrums. Dziesmas ceļš”, kas izskanēs Mežaparka Sidraba birzī, būs mūsējais, alūksnietis Jānis Baltiņš.” Alūksnes un Malienas Ziņas, 2023. gada 30. jūnijs.

Alūksnes Kultūras centra skolotāju kora "Atzele" mākslinieciskais vadītājs un diriģents Jānis Baltiņš kopā ar "Atzeles" diriģenti Inu Perevertailo Dziesmu un deju svētku ieskandināšanas koncertā.
Alūksnes Kultūras centra skolotāju kora “Atzele” mākslinieciskais vadītājs un diriģents Jānis Baltiņš kopā ar “Atzeles” diriģenti Inu Perevertailo Dziesmu un deju svētku ieskandināšanas koncertā. Attēls no laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” 2023. gada 30. jūnija numura.