Turpinām ieskatīties vietējo avīžu lappusēs un dalāmies ar apkopojumu un citātiem – šoreiz epizodes no Alūksnes vēstures septembra mēnesī (iepriekšējās publikācijas lasāmas šeit: janvāris, februāris, marts, aprīlis, maijs, jūnijs, jūlijs, augusts). Rubrika top sadarbībā ar laikrakstu “Alūksnes un Malienas Ziņas”, godinot un atzīmējot 100 gadus, kopš Alūksnei un apkārtnei ir savs drukātais laikraksts. Tas mainījis nosaukumus, pārdzīvojis dažādus laikus un politiskās iekārtas, bijis gan liecinieks, gan dalībnieks lielos un mazos notikumos, kas veidojuši mūsu pilsētu Alūksni, kas šogad svin 105. jubileju.
Pirms 100 gadiem. “Alūksnes un apkārtnes apvienoto amatnieku biedrība. Jau labi sen radās doma par amatnieku biedrības dibināšanu, bet šai domai bija lemts piepildīties š. g. 6. septembrī. Alūksnē plašām amatnieku kategorijām jau sen bija nepieciešamība pēc apvienojošā centra (..). Jaunai biedrībai, uz izstrādāto statūtu pamata, atveras plašs darba lauks, kur katrs biedrs varēs atrast speciālu nozari savu spēju un finanšu pielietošanai.” Malienas Ziņas, 1925. gada 17. septembris.
Pirms 100 gadiem. “Iegrimusi lokomobile. Otrdienas vakarā, pašgājēja lokomobilei pāri braucot, ielūza tilts uz šosejas pie Mācītāja parka (..). Pēc lielām pūlēm ar bomēm, iegrimušo lokomobili izdabūja uz ceļa, bet šoseju satiksmei slēdza. Tā mums nelaimīgiem iet. Kad šoseja puslīdz kārtībā, lūzt tilti un brauc atkal pa grāvi.” Malienas Ziņas, 1925. gada 24. septembris.
Pirms 93 gadiem. Brošūra “Vadonis pa Alūksni un apkārtni”. “Šis pat dzimtiem alūksniešiem ir sava ziņā nepieciešams, lai vienu otru reizi neiekļūtu neērtā stāvoklī, nepazīdams savu dzimto pilsētu. Te atrodam tādas neticamas lietas, Alūksnē atrodamas 27 biedrības, kuras visas vēl tagad eksistē. (..) ārsti, aptiekas un citas iestādes tomēr katram ir jāzin. Lai nebūtu lieki tās jāmeklē un pie citiem pēc ceļa jājautā, vajaga paraudzīties tikai minētā brošūrā un tūdaļ visu atradīsat. Ja vēl nevar un nezin atrast pilsētā norādīto vietu un ielu, priekš tā pakalpo brošūras beigās novietotais Alūksnes plāns. Tāpat arī par apkārtni šo to šeit atradīsat. Tūristiem “Vadonis pa Alūksni un apkārtni” ir nepieciešams, lai apmierinātu kaut vismazākās prasības. Šinī brošūrā atzīmētas visas apmešanās vietas, kurās var atrast vajadzīgo mieru. Šis darbs jāuzskata par labi izdevušos, atskaitot vienu otru kļūdu, un ir nepieciešams katram, kurš grib pazīt savu dzimto pilsētu un viņas apkārtni. Arī cena Ls 0,60 ir ļoti zema, kas dod katram iespēju iegādāt šī skaistā Malienas stūrīša paudēju.” Malienas Ziņas, 1932. gada 15. septembris.
Pirms 90 gadiem. “Latviešu bībeles 250 gadu jubilejas svinības un piemiņas plāksnes atklāšana kritušiem draudzes locekļiem Alūksnes baznīcā. [..] Agrā rītā pa visiem ceļiem uz Alūksni gan braukšus, gan kājām plūst ļaudis. Skan abu baznīcu zvani. [..] No Glika ozoliem sapulcējušies devās uz Alūksnes baznīcu. Jau pirms dievkalpojuma baznīca pārpildīta, tā ka daudziem dievlūdzējiem bija jāpaliek ārpusē. Baznīcas ārpusē palikušiem, noklausīties dievkalpojumu deva iespēju baznīcas ārpusē uzstādīts Zutis firmas skaļrunis. Dziļš, svinīgs klusums iestājās dievnamā, kad draudzes mācītājs Kņezs-Kņezinskis nolasa 135 kritušo varoņu vārdus. * [..] Pulkst. 16 draudze pulcējas otrreiz baznīcā, kur notika garīgs koncerts.” Malienas Ziņas, 1935. gada 26. septembris.
*Kritušo vārdi plāksnē nav iekalti, taču apkopoti īpašā albumā, pievienojot viņu fotogrāfijas un īsus biogrāfiskos datus. Digitalizēts albums skatāms Alūksnes novada bibliotēkas mājaslapā.
Pirms 87 gadiem. “Atklāts jaunais Glika pamatskolas nams. Svētdien Alūksnei bij liela svētku diena. Vispirms jau to liecināja karogiem greznotie nami. [..] Mācītājs Kņezs-Kņezinskis skolas iesvētīšanas runā norādīja, ka varam būt pateicīgi Dievam, kas piešķīris Alūksnei tik lielu uzdevumu – būt vietai, kur skolu šūpuli kāris lielais Alūksnes mācītājs Ernests Gliks. [..] Bet pūļu nav taupījuši arī paši alūksnieši, jo sagādāt līdzekļus šai staltajai celtnei nebij viegli. Mēs tad arī redzam, ka vajadzīgi vairāki sagatavošanas gadi, līdz iespējams likt pamatakmeni celtnei pagājušā gada 25. septembrī, bet tad arī darbi veicās sekmīgi un nepilna gada laikā ir nobeigti. [..] Ja nu jautājam, kāpēc alūksnieši ar tādu sirsnību un neatlaidību ķērušies pie šī lielā darba, tad izskaidrojumu tam varam atrast ne tikai rūpēs par bērnu veselīgu audzināšanu, bet arī šīs skolas vēsturē. Ja ar to iepazīstamies, tad redzam, ka tas nemaz citādi nevarētu būt. Ir taču runa par to, lai Valkas apriņķa vecākai un lielākai tautskolai, kas pastāv jau ilgāk kā pustreša gadu simta, dotu laikmeta cienīgu ietērpu. let runa par to, lai valsts ziemeļaustrumu skaistuli Alūksni uzturētu tajā sava novada kultūras nesējas lomā, kādā tā bijusi kopš sirmas senatnes. let runa par to, lai latviešu cieņai pret Ernestu Gliku, kura vārdā nosaukta šī skola, būtu darināts atbilstošs iemiesojums.” Malienas Ziņas, 1938. gada 22. septembris.
Pirms 82. gadiem. “Pilsētas vecākā paziņojums. Uzaicinu visus dzīvokļu īpašniekus un turētājus reģistrēt pilsētas valdes 1. istabā līdz š. g. 25. septembrim apdzīvojamo istabu un personu skaitu. Vienas istabas dzīvokļi nav jāpieteic. Tāpat piesakāms ierādāmo gultas vietu skaits, cik iespējams nodot karavīru rīcībā. Telpas izdodamas tikai vācu komandantūras izdotu orderu uzrādītājiem.” Malienas Ziņas, 1943. gada 23. septembris.
Pirms 76 gadiem. Neapzinīgiem bibliotēkas lasītājiem draud tiesa. “Bibliotekā plašā izvēlē dabūjami latviešu un lielās krievu tautas klasiķu darbi, jauno padomju autoru grāmatas, kas ar savu saturu ir tuvas un saprotamas ikvienam padomju cilvēkam. [..] Atsevišķos gadījumos daži bibliotēkas lasītāji tomēr neievēro bibliotēkas noteikumus, bojā lasīšanai saņemtās grāmatas, mēnešiem ilgi tās neatgriež bibliotēkai, tādējādi traucējot bibliotēkas darbu un sagādājot tai zaudējumus. Turpmāk šos nekārtīgos lasītājus bibliotēka sauks pie likumīgas atbildības, piedzenot no viņiem bibliotēkas grāmatas caur tiesu.” Padomju Alūksne, 1949. gada 17. septembris.
Pirms 70 gadiem. Iedzīvotāju iesaiste lauku darbos. “Alūksnes rajona darba ļaužu deputātu Padomes izpildu komiteja nolemj: (..) lauksaimniecības kultūru ražas novākšanas un lopbarības skābēšanas darbos rajona kolchozos iesaistāmi Alūksnes pilsētas un ciemu Padomju teritorijā dzīvojošie, nestrādājošie, darbaspējīgie iedzīvotāji. [..] Noteikt šādu darba apmaksas kārtību: (..) līdz galīgam norēķinam ar lauku darbos iesaistītajiem iedzīvotājiem, kolchoza valdei jāizdod avansi – par katru aprēķināto izstrādes dienu vienu kg graudu, pēc vienošanās atvietojot ar 5 kg kartupeļu, vai citiem lauksaimniecības produktiem pēc attiecīgā ekvivalenta. Noteikt, ka personām, kas izvairās no iesaistīšanās (..) uzliekams administratīvais sods: brīdinājums jeb naudas sods līdz Rbļ. 100 apmērā.” Padomju Alūksne, 1955. gada 17. septembris.
Pirms 67 gadiem. R.Šlosa nacionalizētā uzņēmuma ēkas pārbūve. “Jau ilgāku laiku rajona rūpniecības kombināts izmantoja daļu šīs (..) rekonstruētās celtnes, kas bija daudz par šauru, jo apgrūtināja ražošanas paplašināšanu un tālākās mehanizācijas ieviešanu. Tad sāka restaurēt ēkas pārējo daļu, kas tagad visumā pabeigta, vēl tikai dažās vietās palikušies apdares darbi, pēc kuru pabeigšanas abi cehi – galdniecības un mehāniskais varēs pilnīgi izvietoties jaunajās telpās.” Padomju Alūksne, 1958. gada 11. septembris.
Pirms 64 gadiem. “Kustības drošībai. [..] Alūksnes ielās, uz ceļiem no Valsts autoinspekcijas mašīnas skaļruņa skan raidījums par satiksmes drošību. Vakarā kinoteātrī „Stars“ demonstrē „Neizlabojamo kļūdu“, „Kārtības sargus“, „Gadījumu uz šosejas“ un citas propagandas filmas. [..] Kustības drošībai nākas izmantot visus līdzekļus, uzsver milicijas darbinieki, bet pats labākais ir, ja nāk palīgā sabiedrība.” Padomju Alūksne, 1961. gada 28. septembris.
Pirms 53 gadiem. Dārzkopības biedrībā Alūksnes Kalnadruvās. “No apmēram 180 dārzu izmantotājiem vismaz puse būvē, uzbūvējusi vai vēl būvēs vasaras mājiņas. (..) gandrīz visi ceļ tikai pašu rokām. Tirdzniecības darbinieks kļūst par mērnieku, mediķis rīkojas ar āmuru un kaltu, šoferis stūres rata vietā tver ēveli. Un tad nu var veidoties un attīstīties visdažādākie talanti. Un, protams, bez “mākslinieciskās dzirksts” arī neiztikt. (..) G.S. māju grezno īpatnējs vēja rādītājs. A. Z. ierīkojis īpašu augšstāvu “īrniekiem” – bitēm. Un tā varētu apstaigāt visas mājiņas un visur atrastu kaut ko savu.” Oktobra Karogs, 1972. gada 7. septembris.
Pirms 50 gadiem. Dīkdieņiem draud kriminālatbildība. “Padomju Savienībā katram pilsonim ir tiesības uz darbu un katram ir arī jāstrādā. [..] Tomēr vēl sastopami iedzīvotāji, kuri nekur nestrādā, bet eksistē parazītiski, uz darbaļaužu rēķina. [..] Arī Alūksnes rajonā, kaut gan visur jūtams darba roku trūkums, vēl sastopami dīkdieņi. [..] Likums paredz, ka personas, kuras nestrādā ilgāk par četriem mēnešiem, piespiedu kārtā nogādājamas rajona iekšlietu daļā, kur saņem oficiālu brīdinājumu – 15 dienu laikā iestāties darbā. Likums paredz, ka, ja brīdinātie to nedara, viņi izsaucami uz rajona izpildu komitejas sēdi. Rajona izpildu komiteja norīko šos dīkdieņus piepiedu kārtā darbā, kur viņiem jāierodas 15 dienu laikā. Tomēr ne visi to dara. [..] Par šādu rīcību pēc likuma paredzama kriminālatbildība: brīvības atņemšana līdz vienam gadam.” Oktobra Karogs, 1975. gada 4. septembris.
Pirms 45 gadiem. Mācību klases uzņēmumos. “Rūpes par strādājošo obligātās vispārējās vidējās izglītības iegūšanu vienmēr ir bijušas VEF 14 [Alūksnes Komutācijas tehnikas mezglu rūpnīca] ceha administrācijas, partijas un komjaunatnes organizāciju uzmanības centrā. Vienotas, stingras un noteiktas sarunas ar katru strādājošo, kam nav vidējās izglītības, ceha metodiskās padomes sēdē, individuālas pārrunas komjaunatnes ceha komitejā. Tam ir pozitīvi rezultāti. Šajā rudenī mācības ceha klasē uzsāka 9. klases audzēkņi ar krievu mācību valodu. [..] Rajona lauktehnikas mācību klasē zināšanas apgūst 10. un 11. klašu audzēkņi. [..] “Mūsu iestādē mācās visi, kam nav vidējās izglītības”, lepojas krājkases kolektīvs. [..] Lielu atbalstu strādājošo iesaistīšanā mācībās izjūtam rajona sakaru mezglā. Gandrīz visi viņi var mācīties dienas grupās. Kad pabeigs lauku darbus, sesijveida jauniešu apmācību būs iespējams uzsākt padomju saimniecības “Alūksne” 9. klasē.” Oktobra Karogs, 1980. gada 23. septembris.
Pirms 40 gadiem. “Oktobra Karoga” balvas izcīņa futbolā. “Atklāšanas parādē izgāja 163 sportisti no 17 kolektīviem. [..] Sportistus uzrunāja “Oktobra Karoga” redaktors Jānis Skopiņš un BSB “Vārpa” rajona padomes priekšsēdētājs Vilnis Veļķeris. [..] Finālspēlē tikās un skatāmu spēli rādīja 2. SPMK un rajona iekšlietu daļas futbolisti. Vairāk fiziskās enerģijas bija saglabājuši celtnieki un viņi kļuva par pirmajiem kausa ieguvējiem. [..] Negaidīti lielais dalībnieku skaits, fizkolektīvu atsaucība, lieliski izdevusies atpūtas diena kopumā ir droša ķīla tam, ka minētām sacensībām ir jākļūst tradicionālām.” Oktobra Karogs, 1985. gada 21. septembris.
Pirms 35 gadiem. Cīņa par desām. “Pirmie eksplozijas dārdi ieskanējās pie vēl slēgtajām [gaļas] veikala durvīm, kad agrīnie rindas ieņēmēji nevarēja sadalīt vietas ar saviem vēl agrīnākajiem kolēģiem. Tā arī visi barā gāzās uz leti. Gaisā pacēlās dūres, bira “stipri” vārdi, brēca mazuļi, ko māmiņas bija ņēmušas līdzi, cerēdamas uz lielāku desas gabalu (..). Jūklī neievēroti skanēja pārdevējas izmisīgie saucieni: – Svari! Lūdzu, nesalauziet svarus! Redzot, ka citas izejas vairs nav, izsauca miliciju. [..] Dzird runājam, ka desas pieticis kā kliedzējiem, tā arī tiem, kas turējās malā un bez liekām emocijām gaidīja pienākam savu rindu.” Malienas Ziņas, 1990. gada 20. septembris.
Pirms 34 gadiem. Skolēni kartupeļu laukos. “Šo talkošanu var vērtēt ļoti dažādi. Viens to dēvēs par darbaudzināšanu, jaunās paaudzes radināšanu pie derīga darba. Otrs turpretī to nosauks par lēta darbaspēka izmantošanu, vēl piebilstot par tā saucamās sociālistiskās lauksaimniecības pilnīgu nespēju pašai tikt galā ar saviem darbiem. Runa ir par daudzus gadus ieviesušos “tradīciju”, saskaņā ar kuru krietnu septembra daļu skolēni nevis ziedo mācībām, bet gan pavada kartupeļu laukos. [..] Jau pirmajā “īstajā” skolas dienā – 2. septembrī visi skolēni, izņemot pašus mazākos, devās uz rajona kopsaimniecībām. Malienas Ziņas, 1991. gada 7. septembris.
Pirms 26 gadiem. “RPIVA laiks Alūksnē sācies. Ar svinīgu studiju sākumu aizvadītajā piektdienā sevi pieteica RPIVA neklātienes studiju daļas Alūksnes nodaļa. [..] Nozīmīgs mirklis – studentu apliecību izsniegšana un iepazīšanās ar docētājiem, kuru vidū šobrīd deviņi no Alūksnes rajona. Līdz 24. septembrim dokumentus Alūksnes nodaļā bija noformējuši 89 studenti. Malienas Ziņas, 1999. gada 28. septembris.
Pirms 25 gadiem. “Tūrisma informācijas centram pirmais gads veiksmīgs. Pērnruden septembra nogalē Alūksnē tika atvērts un darboties sāka Tūrisma informācijas centrs. [..] Gada laikā centram ir bijuši aptuveni 700 interesentu. Caur biroju Alūksni apmeklējuši aptuveni tūkstotis cilvēku. [..] Šogad rajonā tika rīkoti kursi, kuros tika apmācīti vairāk nekā 30 gidi.” Malienas Ziņas, 2000. gada 23. septembris.
Pirms 22 gadiem. Ceļ godā Bānīti – simtgadnieku. “Te [svinībās Alūksnes stacijā] bija gan “kumēdiņu” rādītāji, tirgotāji, dziedātāji, dejotāji, izbraucieni ar antīkām automašīnām, viktorīnas, konkursi, izstādes, ēdienu un dzērienu baudīšana un daudz, daudz kas cits. Viens no aizraujošākajiem pasākumiem, kas piesaistīja lielāko daļu skatītāju, bija spēkavīra Raimonda Bergmaņa organizētais spēkavīru šovs. [..] Daudzi svētku apmeklētāji atzinīgi vērtēja stacijas noliktavas ēkā ierīkoto alus krogu, kur varēja vērot video filmas par Alūksnes pilsētu un šeit notikušajiem pasākumiem. Tāpat daudzi labprāt izmantoja iespēju Bānīša svētku panorāmu vērot no putna lidojuma, uzkāpjot elevatora ēkā atvērtajā novērošanas tornī. [..] Tā kā saulainā un siltā diena bija gluži kā mākoņu stūmēju roku darbs, Bānīša 100 gadu svinības Alūksnē bija kupli apmeklētas līdz pat vēlai vakara stundai.” Malienas Ziņas, 2003. gada 9. septembris.
Pirms 18 gadiem. 1987. gada fotoakcijas “Viena diena Latvijā” atkārtojums – “Viena diena Latvijā. Pēc 20 gadiem”. “Latvijas ikdienu fotomirkļos tika aicināts iemūžināt ikviens. Akcijas ietvaros uz visiem Latvijas nostūriem devās 24 ārzemju profesionālās fotogrāfu elites pārstāvji un 22 pašmāju foto profesionāļi. Alūksnē šajā dienā strādāja fotogrāfs Raimo Lielbriedis. “Viena diena” Alūksnes rajonā komandai sākusies ar bānīša iemūžināšanu, turpinājusies ar fotografēšanu pilsētā, kapsētā, Tempļa kalnā. Alūksnē fotogrāfs (..) strādājis Bībeles muzejā un baznīcā. Vēlāk bijusi (..) viesošanās NBS Kājnieku skolā, kam sekojusi pilsētas sakoptāko sētu iemūžināšana.” Malienas Ziņas, 2007. gada 11. septembris.
Pirms 14 gadiem. Alūksnes mūzikas skola mācību gadu sāk jaunās telpās Jāņkalna ielā 38. “Šajā ēkā jau iepriekš bija skola ar savu auru, tādēļ ceru, ka jaunie mūziķi pratīs to apdzīvot un tajā vienmēr būs jūtama sava īpaša muzikāla gaisotne, – sveicot skolas kolektīvu 1. septembrī, sacīja Alūksnes Mūzikas skolas direktore Gunta Boša.” Malienas Ziņas, 2011. gada 3. septembris.
Pirms 11 gadiem. Atklāts jaunais ugunsnovērošanas tornis. “Alūksniešiem atkal ir savs tornis, no kura smailes mūsu mīļā pilsēta un ezers nu ieraugāmi daudz krāšņāk un plašāk. [..] Pašvaldība lēš, ka jautājums par torņa publisku pieejamību tiks risināts līdz nākamajai tūrisma sezonai.” Malienas Ziņas, 2014. gada 23. septembris.
Pirms 11 gadiem. “Alūksnietes pārstāvēs Vidzemi raidījumā “Ciemos”.* [..] Starp ciemiem, pateicoties alūksnietes Sigitas Jakobsones aktivitātei, iegadījusies arī Alūksne. “Nokļuvu raidījumā, pateicoties savai urdošajai dziņai allaž kaut kur piedalīties, un mūsu komanda Vidzemes novada konkurencē izrādījās vislabākā. Pieļauju, ka atzinīgi tika novērtēta motivācija, proti, patriotiska vēlme izcelt savas pilsētas skaistumu un tas, ka komandas pārstāvji ir no vienas ģimenes.”” Malienas Ziņas, 2014. gada 26. septembris.
Pirms 8 gadiem. “Lietusgāzes atkal posta. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija liecina, ka jau šobrīd Alūksnē pietrūkst vairs tikai dažu procentu līdz robežai, kad nokrišņu daudzums būs pārsniedzis visa gada normu. [..] Otrdienas rīts Alūksnes pilsētas pensionāru biedrībai “Sudrabs” iesākās ar sliktām ziņām – stipro lietavu dēļ applūdušas biedrības telpas Brūža ielā 1, kas atrodas pagrabstāvā.” Alūksnes Ziņas, 2017. gada 22. septembris.
Pirms 5 gadiem. “Dāvana. Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 7.-9. klašu skolēni pandēmijas laika attālinātajā mācību procesā patstāvīgi radījuši 160 vizuālās mākslas darbus dažādās tehnikās, ko veltījuši savas skolas 110. dzimšanas dienai, kas aprit 20. septembrī. Izstāde parāda, kādas vērtības, lietas un emocijas ģimnāzistiem saistās ar viņu dzimto skolu. Ekspozīcijas veidotāji cer, ka nākotnē tos varēs parādīt arī plašāk – ja ne klātienē, tad virtuāli noteikti.” Alūksnes un Malienas Ziņas, 2020. gada 22. septembris.
Pirms gada. Valsts prezidents Alūksnē. “Alūksnes novadu darba vizītē 12. septembrī apmeklēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičš. [..] Bānīša stacijā Prezidents apskatīja ekspozīciju, izbrauca ar Bānīti no Umernieku stacijas līdz Alūksnei, aprunājās ar mašīnistiem, nogaršoja Alūksnes burgeru un solījās uz šejieni atkal atbraukt, iespējams, ar velosipēdu.” Alūksnes un Malienas Ziņas, 2024. gada 13. septembris.
