Atzīmējot Alūksnes 105. dzimšanas dienu un laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” simtgadi, turpinām pārlūkot vietējo laikrakstu lappuses. Šoreiz aicinām ieskatīties alūksniešu dzīves un notikumu epizodēs oktobra mēnesī gan senākos, gan ne tik senos laikos.
Iepriekšējās publikācijas lasāmas šeit: janvāris, februāris, marts, aprīlis, maijs, jūnijs, jūlijs, augusts, septembris.
Pirms 100 gadiem. “Lauksaimnieku dienas Alūksnē. Alūksnes jaunajās kazarmēs pagājušo sestdien un svētdien, 17. un 18. okt. tika svinētas lauksaimnieku dienas, kuras sarīkoja Annas lauksaimniecības biedrība. Sestdien ap pulkstens 5 jau sāka pulcēties lauksaimnieki uz saviem svētkiem. Jāsaka, ka ne tikai laucinieki, bet arī pilsētnieki, sevišķi jaunatne bija ieradusies kuplā skaitā. Tas liecina, ka lauksaimnieks tomēr tiek atzīts par to lielo ražotāju, par kuru visi interesējas. Plkst. jau 7, kad vidusskolas koris skol. Zvirbuļa kga. vadībā nodzied piecas dziesmas. Tās apmeklētāji saņēma ar sajūsmu. Pēc tam rīcības komitejas loceklis Jansona kgs. ievada ar runu lauksaimnieku dienas, uzsverot, ka lauksaimniekiem ir nepieciešama šāda pulcēšanās pēc padarītā darba, tad tiek gūta enerģija turpmākam darbam. [..] Svētdien ap plkst. 12 jau visi esponāti izstādīti. Izstādījumos lauksaimnieki atkal gūst jaunu enerģiju turpmāko darbu veikšanai, jo ir lauksaimnieka darba atspoguļojums.” Malienas Ziņas, 1925. gada 22. oktobris.
Pirms 97 gadiem. “Glābiņš kokā. 1. oktobrī pēc pusdienām Marijas un Tirgotāju ielu stūrī augošā kokā bija uzrāpies kāds zēns. Zēna māte stāvēja apakšā, un visādi tam draudēja, lai piedabūtu to nokāpt, bet šis vis neklausīja, un rāpās tikai augstāk. Jā – meklē katrs glābiņu, kur var – pat kokos.” Malienas Ziņas, 1928. gada 4. oktobrī.
Pirms 90 gadiem. “Viens par visiem, visi par vienu. Jauks rudens svētdienas rīts. Uz ielām maz gājēju, bet pie ugunsdzēsēju depo jau redzama dzīva kustība. Tur mūsu laicīgās mantas sargātāji – ugunsdzēsēji gatavojas šīs dienas svinībām – jauniegādātā auto iesvētīšanai. [..] Paliekošu iespaidu atstāj, redzot 18 gadus veco jaunekli, soļojot blakus 60 gadus vecam tēvam. Visus tos vieno devīze: viens par visiem, visi par vienu. [..] No garāžas izbrauc rudens ziedu vītnēm greznots auto. Gājiens, ar orķestri priekšgalā dodas pa L.Ezera ielu, Tirgotāju ielu uz Pils laukumu. Gājienu noslēdz jauniegādātā auto brauciens. [..] Braucienā no laukuma ugunsdzēsēji savā auto vizināja alūksniešus. Plkst. 16 ugunsdzēsēji un to labvēļi pulcējās Saviesīgā biedrībā uz kopmielastu. [..] Plkst. 19 Saviesīgās biedrības telpās notika Ceļojošās operas viesizrāde “Hofmaņa stāsti”. Alūksnes ugunsdzēsēji nebij taupījuši līdzekļu, maksājot operas personālam prāvu honorāru, lai dotu iespēju alūksniešiem gūt vērtīgu mākslas baudījumu. Par nožēlošanu jāatzīst, ka Alūksnes plašāka sabiedrība pie operas izrādes apmeklēšanas bija visai atturīga. [..] Jauniegādātais ugunsdzēsēju latola kumeļš ripos katrā laikā un vietā, kur to sauks pēc palīdzības.” Malienas Ziņas, 1935. gada 3. oktobrī.
Pirms 88 gadiem. “Alūksnes gidu kursus beiguši 17 kursanti. Alūksnes pils. tūr. veic. un labierīcību kom. rīkotie 3 nedēļu gidu kursi beigušies. Bez 31 reģistrēta kursu dalībnieka, viņos piedalījās vēl citi interesenti – brīvklausītāji. Visas lekcijas, ieskaitot arī 2 ekskursijas kursu starplaikā, apmeklējušas 400 personas. Varam priecāties, ka daudzi veci un jauni alūksnieši ar interesi sekoja interesantajām lekcijām, tā dzirdot daudz ko jaunu par savas pilsētas slaveno vēsturi un pagātni. Gidu kursu noslēgums un pārbaudījumi notika pils. Glika pamatskolā svētdien, 17. oktobrī. [..] Piezīmējams, ka visi gidi skaitās pils. pašvaldības un tur. aģenta rīcībā, un tie bez dibinātiem iemesliem nevar atteikties no tūristu pavadonības pa pilsētu un apkārtni. Visiem gidiem par adreses maiņu pilsētā jeb par pārcelšanos uz dzīvi ārpus pilsētas, jāpaziņo pils. tūristu aģentam E.Stalbovam. Novēlam Alūksnes jauniem gidiem labas sekmes viņu atbildīgā darbā.” Malienas Ziņas, 1937. gada 21. oktobris.
Pirms 87 gadiem. “Alūksne uzpošas. Patlaban Pilskalnā (agrākā Tempļa kalnā) risinās rosīga būvēšana. Tur, posmā starp Saules tiltu un gaisa tiltu, 7. Siguldas pulka sapieru vads strādā pie skatu torņa celšanas. Aizvakar jau beidza uzsliet jaunā torņa mastus – skeletu, kā mēdz teikt. [..] Skatu torņa augstums būs apmēram 35 metri. Tas pacelsies pār apkārtējo garāko koku apkārtnēm ap 10-12 metrus pāri, un no tā atvērsies visai plašs izskats uz mūsu dabas krāšņumu bagāto apvidu.” Malienas Ziņas, 1938. gada 13. oktobris.
Pirms 86 gadiem. “Pacēluši cenas. Policija ierosinājusi vairākas lietas pret Alūksnes tirgotājiem par cenu pacelšanu, kuras tiks virzītas tālāk uz Cenu inspektoru vainīgo sodīšanai.” Malienas Ziņas, 1939. gada 26. oktobris.
Pirms 83. gadiem. “Alūksne. Ziedotās paciņas latviešu karavīriem arī ceturtdienas priekšpusdienās pieņems vecajā pilsētas valdes ēkā Pr. Čakstes ielā 6. [..] Lopbarības kartītes zirgu barībai. [..] Zirgi, tāpat kā līdz šim, tiek sadalīti 3 grupās. Visi vieglo ormaņu zirgi iedalīti 1. grupā (mazāka deva). Ja kādam zirga īpašniekam zirgs līdz šim saņēmis mazāko devu, bet tiek nodarbināts pie sevišķi smaga darba, pēc pilsētas vecākā un veterinārārsta atsauksmēm var šo zirgu iedalīt arī grupā, kurai izsniedz lielāku devu. [..] Darba tērpi un to pieprasīšanas kārtība. Vēl arvien strādnieki turpina iet uz pilsētas valdi un pieprasīt darba tērpu. Tā ir veltīga durvju virināšana. Darba tērps jāprasa darba uzņēmuma vai iestādes vadītājam. [..] Par darba tērpu uzskatami: virsvalki, brezenta mēteļi, kombinezoni, ķiteļi, darba bikses un blūzes, darba cimdi un darba priekšauti. [..] Kartupeļus izsniegs Alūksnes iedzīvotājiem uz kartiņām Alūksnes patērētāju biedrībā 29. un 30. oktobrī.” Malienas Ziņas, 1942. gada 29. oktobris.
Pirms 77 gadiem. Sūdzas par saimniecības ziepju trūkumu. “Rūpkombināta vadība ziņo, ka nolaidīgā izejvielu sagādāšanā ziepju varīšanai vainojama apriņķa rūpniecības daļa, kas nav noorganizējusi, lai par kritušiem mājlopiem, kurus varētu izlietot ziepju vārīšanai, ziņotu apriņķa rūpkombinātam. Rūpkombināts no savas puses pielika visas pūles izejvielu savākšanai un līdz 19. oktobrim izgatavoja krietnu daudzumu saimniecības ziepju. Līdz Oktobra revolūcijas 31. gadadienai paredzēts saražot 1000 kg ziepju.” Padomju Alūksne, 1948. gada 23. oktobris.
Pirms 75 gadiem. “Organizē literāro pulciņu. Šoruden paiet seši gadi, kopš darbojas Alūksnes rajona biblioteka. Šajā laika posmā tā guvusi krietnus panākumus. Grāmatu skaits palielinājies pieckārtigi, un, salīdzinot ar 1944. gadu, arī lasītāju skaits vairākkārt pieaudzis. Taču viens no lielākajiem trūkumiem bibliotekas darbā līdz šim bijis tas, ka vāji organizēts darbs ar lasītājiem. Lai šo trūkumu novērstu, pie rajona bibliotekas tiek organizēts lasītāju literārais pulciņš, kura uzdevums būtu studēt padomju rakstnieku darbus, lai pēc tam ar tiem iepazīstinātu plašākas tautas masas. Literārā pulciņa darba sekmēšanai biblioteka paredzējusi nodibināt ciešākas saites ar Padomju Latvijas rakstniekiem un aicināt viņus palīdzēt darbu nostādīt arvien augstākā līmenī. Pulciņa organizēšanai š.g. 20. oktobrī plkst. 16 bibliotēkas telpās tiek sasaukta lasītāju sapulce.” Padomju Alūksne, 1950. gada 19. oktobris.
Pirms 70 gadiem. “Turpinās parakstīšanās uz centrālajiem un republikāniskajiem laikrakstiem un žurnāliem, kā arī uz rajona laikrakstu “Padomju Alūksne” nākošajam gadam. Abonementus pieņem “Preses Apvienības” Alūksnes rajona nodaļa, visas sakaru nodaļas un aģentūras, kā arī kolchozu pastnieki un sabiedriskie preses izplatītāji.” Padomju Alūksne, 1955. gada 11. oktobris.
Pirms 68 gadiem. “Arvien vairāk pielieto mechanizāciju. Spraigs darbs noris Alūksnes mežrūpniecības saimniecības mežniecībās. Trešajā ceturksnī sagatavoti 13 tūkstoši kubikmetru un izvesti 16,8 tūkstoši ciešmetru mežmateriālu. Panākumi gūti, pateicoties darbu mechanizacijas augstajam līmenim. Koksnes sagatavošana mechanizēta par 97,5 procentiem. Grūtais koku gāšanas, zaru apciršanas un stumbru sagarināšanas darbs tagad noris viegli un ātri. Strādniekiem vairs nav fiziski jānopūlās, lietojot zāģus un cirvjus. To vietā darbojas 8 moderni motorzāģi. Gandrīz pilnīgi mechanizēta arī kokmateriālu izvešana. Tikai retos gadījumos vēl mežos nodarbina zirgus.” Padomju Alūksne, 1957. gada 22. oktobris.
Pirms 68 gadiem. “Šodien pirmo reizi iznāk mūsu laikraksta literatūras un mākslas lappuse. Lasītāju saimes vērtēšanai nododam pirmos rajona autoru dzejas un prozas darbus. Ja mūsu jaunie dzejnieki, prozaiķi, gleznotāji, komponisti un lietišķās mākslas meistari, no kuriem daudzi savus darbus vēl tura zem pūra, kļūs aktīvi laikraksta līdzstrādnieki, literatūras un mākslas lappusi varēs publicēt regulāri divas reizes mēnesī.” Padomju Alūksne, 1957. gada 26. oktobris.
Pirms 65 gadiem. “Mācieties tautas universitātē! [..] Mācību ilgums – 2 gadi. Nodarbības katrai fakultātei notiks 2 reizes mēnesī no novembra līdz aprīļa beigām. Katra nodarbība ilgs 2-4 stundas, un tās organizēs lekciju, semināru, pārrunu, praktisku nodarbību veidā, ilustrējot tematus ar attiecīgām kinofilmām, uzskates līdzekļiem un ekskursijām. [..] Alūksnes rajona tautas universitātē darbosies 4 fakultātes: medicīnas, pedagoģijas, literatūras un mākslas, juridiskā. [..] Alūksnieši, neaizmirstiet pieteikties kādā no tautas universitātes fakultātēm!” Padomju Alūksne, 1960. gada 29. oktobris.
Pirms 59 gadiem. Alūksnes 1. vidusskolas pionieri un skate “Mirdziet, ļeņiniskās zvaigznes!”. “Pionieri jau daudz strādājuši, lai ļeņiniskās skates trešā gada darbi būtu praktiski noderīgi, konkrēti un aizraujoši. [..] Pašiem mazākajiem organizēsim pasākumus pionieru darbības zonās. Viņu jaunās, čaklās rokas jau gaida pensionāri. Pionieri viņiem palīdzēs apmainīt grāmatas bibliotēkās, sagatavos un atnesīs malku, uzkops apkārtni un sniegs pašdarbības priekšnesumus Alūksnes pansionātā. Otrās un trešās pakāpes pionieri jau uzņēmušies šefību par kinoteātri “Liesma”. Tur viņi organizēs bērnu kinoseansus un lektorijus. Bez tam pionieri palīdzēs bērnu un pieaugušo bibliotēkās, mazbērnu novietnē un bērnudārzā, veiks pasākumus ekspedīcijā “Pēc Ļeņina novēlējumiem”, pētīs sava novada revolucionāros un kauju notikumus.” Dzirkstele, 1966. gada 13. oktobris.
Pirms 54 gadiem. “Tas apnikušais stabs”, kam velta dzejoli. “Jau ilgāku laiku Alūksnē dažādās variācijās un dažādās institancēs rit pārrunas, ka beidzot reiz jāaizvāc stabs, kurš lepni paceļas Uzvaras un Komjaunatnes ielu krustojumā. Elektrisko tīklu rajons pirms kāda laika arī solījās to izdarīt. Diemžēl… tikai solījās. “Dzīvē vajadzīgi stabi – / Teiks no mums dažs labs, / Tādēļ ilgi stāv un labi / Ielas vidū stabs./ [..] Dažs braucējs sadauzījies, / Dažs akts vēl stādīts taps, / Un visur vainīgs bijis / Tas sasodītais stabs. / Gan runā alūksnieši / Un iebraucējs dažs labs, / Ka elektriķiem pašiem / Reiz jāaizvāc tas stabs. / Bet gudras galvas prāto: / Kas ilgi stāv, tas labs! / Un nekust ne no vietas / Tas apnikušais stabs.” Elektriķiem līdzi jūtot, Ekcentriķis.” Oktobra Karogs, 1971. gada 23. oktobris.
Pirms 50 gadiem. Aicinājums izmantot bibliotēkas biļetenu. “Alūksnes rajona bibliotēkas nu jau ilgāku laiku strādā centralizēti. Uzlabojusies apkalpošana. Pilnīgāk var izmantot fondus. Izveidots rajona bibliotēkās esošās literatūras kopkatalogs, pēc kura var īsā laikā noskaidrot, vai lasītāju interesējošā grāmata atrodama rajona bibliotēkās. [..] Regulāri, ik divus mēnešus tiek izdots informatīvs biļetens “Janās grāmatas Alūksnes rajona bibliotēkās”. [..] Lai informācija par visu jaunāko būtu pieejama ikvienam, centrālā bibliotēka biļetenu izsūta visām iestādēm un uzņēmumiem. Lūgums būtu, lai šis biļetens nepaliktu nolikts atvilktnē, bet tiktu izmantots.” Oktobra Karogs, 1975. gada 16. oktobris.
Pirms 47 gadiem. Komjaunatnes ielai Alūksnē 30 gadi. “Par godu VĻKJS [Vissavienības Ļeņina Komunistiskā Jaunatnes Savienība] 30. gadadienai Alūksnes pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes izpildkomiteja 1948. gada 8. oktobra sēdē nolēmusi Helēnas ielu pārdēvēt par Komjaunatnes ielu. [..] Pa Komjaunatnes ielu iet ļaudis. Uz darbu un skolu, uz veikalu un bērnudārzu… Vakarā logos iedegas ugunis. Aiz katra sava, bagāta dzīve.” Oktobra Karogs, 1978. gada 21. oktobris.
Pirms 44 gadiem. Alūksnes 700-gadei gatavojoties. “Iestādītas Uzvaras un Miera birzes, sākta Uzvaras 35. gadadienas parka veidošana, centrālā parka un Tempļakalna iekopšana. Turpinās pilsētas centrālā skvēra rekonstrukcija. Pasūtīta projekta tehniskā dokumentācija Alūksnes ezera piekrastes izkopšanai un labiekārtošanai. Izstrādāts arī pilsētas zaļumsaimniecības perspektīvās attīstības plāns laika periodam līdz 1990. gadam. Tātad aizsākums ir, tikai labās ieceres īstenojas pagausi. [..] Pilsētas izpildkomiteja turpmāk paredz dabas ainavu veidošanā un kopšanā iesaistīt lielākās iestādes, organizācijas un uzņēmumus, dodot tiem konkrētus uzdevumus. [..][Nepieciešams] aktivizēt māju vecākos un sabiedriskās namu komitejas, panākt, lai īrnieki rosīgi piedalītos komunālo māju apkārtnes uzkopšanā, labiekārtošanā un zaļās zonas saglabāšanā – tas ir neatliekams uzdevums.” Oktobra Karogs, 1981. gada 3. oktobris.
Pirms 40 gadiem. Piemiņas brīdis Krišjānim Baronam. “Aizvadītajā svētdienā tie alūksnieši, kam interesē Dainu tēva bagātais devums, pulcējās Alūksnes 1. vidusskolā uz K.Barona dzimšanas dienai veltītu piemiņas brīdi. [..] Par Krišjāņa Barona dzīvi un darbu stāstīja rajona centrālās bibliotēkas darbinieces.” Oktobra Karogs, 1985. gada 31. oktobris.
Pirms 35 gadiem. Atskats uz Bērnu mūzikas skolas 45 gadiem. “Alūksnes bērnu mūzikas skola dibināta 1945. gada 15. oktobrī pēc Almas Bindemanes ierosinājuma. Pirmais skolas direktors Alberts Mucenieks strādā līdz 1951. gadam, kad vadību pārņem Rihards Ādamsons (ar 39 audzēkņiem). Pēc 36 nostrādātiem gadiem, viņam aizejot pensijā, skolā ir 298 audzēkņi. 1897. gadā par direktori kļūst Gunta Boša. 45 gados bijuši 42 izlaidumi, skolu beiguši 759 absolventi. Muzikālo izglītību turpinājuši 180 audzēkņi. [..] Pašlaik skolā strādā 26 pedagogi, kopā ar Apes filiāli tajā mācās 366 audzēkņi. Malienas Ziņas, 1990. gada 16. oktobris.
Pirms 32 gadiem. Jaunajā pašdarbības sezonā tautas namā – desmit kolektīvi. “Pēc lielajiem Dziesmu svētkiem pašdarbībā mēdz iestāties apsīkums. Ar prieku [vērojams], ka šobrīd tā nav. Visi pašdarbības kolektīvi tautas namā ir atsākuši jauno sezonu, arī dalībnieku skaits īpaši nav sarucis. [..] Šobrīd stabili tautas namā darbojas desmit pašdarbības kolektīvi: jauktais koris “Dzelme”, veco ļaužu koris “Brūklenājs”, kamerkoris “Sonus”, pūtēju orķestris “Alūksne”, Alūksnes amatieru tautas teātris, drāmas kolektīvs, jauniešu deju kolektīvs “Jānis”, deju kolektīvs “Jukums”, vidējās paaudzes deju kolektīvs, studija “Kalme”.” Malienas Ziņas, 1993. gada 30. oktobris.
Pirms 30 gadiem. “Kriminālhronika. No piemājas dārziņa nozagti 80 kg kāpostu. Dārzeņi gan pārāk tālu nebija aiznesti, tādēļ policija divkājainos zaķus ātri vien aizturēja. Kāpostu izlietošanas mērķi turpina noskaidrot…” Malienas Ziņas, 1995. gada 18. oktobris.
Pirms 30 gadiem. “Veikalā, kurā ir patīkami iegriezties. Alūksnes grāmatnīcā vienmēr ir patīkami iegriezties, kaut arī grāmatas šobrīd ir ļoti dārgas un ne visiem “pa kabatai”. Grāmatnīcā ir arī plašs citu preču klāsts – gan ikdienai, gan svētkiem. Tas palīdz grāmatai izdzīvot. Šeit ir labvēlīga attieksme pret pircēju, laipnas pārdevējas. Un vēl – Alūksnes grāmatnīcu gribas salīdzināt ar nelielu mākslas salonu, kurā acis priecē daudzas skaistas lietas.” Malienas Ziņas, 1995. gada 18. oktobris.
Pirms 25 gadiem. Sadzīves ainiņas. Sīļu autobuss. [..] Pienāk laiks, kad katrs brauciens ir krāsu un smaržu pārbagāts, katra saimniece devīgi dalās savā bagātajā vasaras pieredzē un dedzīgi apspriež visdažādākās konservu un ievārījumu receptes. [..] Un tad vienā pēcpusdienā autobusa gaidītāji pamana, ka saule stipri vien noslīdējusi aiz mežgaliem un vējš pieturas laukumiņā sakaisījis dzeltenas lapas. No pienākušā autobusa uz dārzu nesteidzas neviens – pārāk vēla un dzestra novakare.” Malienas Ziņas, 2000. gada 5. oktobris.
Pirms 20 gadiem. “”The Others” dzimšanas dienā viena svecīte. Rīt Alūksnes Bērnu un jauniešu centra jauniešu klubs “The Others”svin savu pirmo dzimšanas dienu. Pagājušajā gadā tika realizēti vairāki nozīmīgi projekti, kuros tika ieguldīts daudz darba. [..] Klubs piedalījās labdarības akcijā “Uzdāvini prieku”, organizēja un paši piedalījās Ziemassvētku pasākumos Alūksnes pansionātā un sociālās aprūpes centrā. Par jauku tradīciju kļuvuši kluba vakari (..).” Malienas Ziņas, 2005. gada 27. oktobris.
Pirms 17 gadiem. Meža biotopu eksperti pēta Alūksnes puses sūnas. “Latvijas ziemeļaustrumus zinātāji jau labu laiku sauc par retu sugu un maz ietekmētu mežu teritoriju. [..] Retas sugas atradās ne tikai mežā. Tempļakalna kapsētā uz vairākiem platlapju stumbriem leknas audzes izveidojusi gan Latvijā, gan Eiropā ļoti retā un aizsargājamā sūna – zaļā divzobe, kuru visi meža ekologi ar lielu interesei devās apskatīt, droši vien radot zināmu neizpratni kapsētas apmeklētājos.” Alūksnes Ziņas, 2008. gada 22. oktobris.
Pirms 15 gadiem. Alūksnes “Nāra” vairs nebūs ūdenī. “Alūksnieši aktīvi seko līdzi, kā notiek rekonstrukcijas darbi Alūksnes muižas parkā. [..] Parkā pilsētas centrā vairs nebūs kāpņu, bet gan celiņi ar 6 procentu slīpumu – tā paredzēts projektā. [..] Parkā joprojām turpinās Gulbju dīķa tīrīšanas darbi. [..] Izsūknētās dūņas pa caurulēm aizplūst parkā pie ezera. Ir uzraksts valnis, lai dūņas neieplūst ezerā, bet uzkrājas vannās. [..] Projekta gaitā kalēja amata meistars Laimonis Bāliņš jau ir restaurējis R.Sviles vara skārda skulptūru “Nāra”, kas savulaik atradās Gulbjku dīķī. [..] Turpmāk “Nāra” gan neatradīšoties dīķī, bet gozēšoties uz sauszemes.” Alūksnes Ziņas, 2010. gada 29. oktobris.
Pirms 14 gadiem. “Saulstariņu” darbnīcas noslēdzas ar daudzveidīgu izstādi. “Ar radošo darbu izstādes atklāšanu noslēdzies biedrības “Alūksnes rajona bērnu, jauniešu ar īpašām vajadzībām atbalsta centrs “Saulstariņi” radošais projekts [vadītāja Māra Podkalne], kas sešus mēnešus uz nodarbībām pulcēja divu dažādu paaudžu pārstāvjus – jauniešus un seniorus. [..] Izstāde liecina, ka 33 darbnīcu dalībnieki sešu pedagogu vadībā apguvuši plašu radošo darbu spektru – no dabas materiāliem, proti, klūdziņu pinumi un smilšu gleznas, tamborējumi, mozaīkas uz traukiem un flīzēm, keramikas darinājumi, apsveikumi un netradicionālās tehnikas, neparasti sadzīves priekšmeti un daudz kas cits. [..] [Projekta] mērķis bija veicināt Alūksnes novada jauniešu ar īpašām vajadzībām un pensijas vecuma cilvēku integrāciju sabiedrībā.” Malienas Ziņas, 2011. gada 29. oktobris.
Pirms 12 gadiem. Kastaņu vietā Pils ielā būs pīlādži. “Alūksniešus satraukusi kastaņu izraušana ar visām saknēm, kas pirmdien tika veikta Pils ielā. [..] Tika konstatēts, ka [ielas rekonstrukcijas] kabeļu izbūves laikā daudzu koku sakņu sistēmai, stumbriem un vainagiem ir nodarīti bojājumi. Turklāt ielas zaļajā zonā un zem kastaņu saknēm tika atrastas citas vēl agrāk iebūvētas inženierkomunikācijas. Ņemot vērā bojājumus, kastaņu saglabāšana ilgtermiņā nav iespējama. Turklāt kokiem tika konstatēts arī kaitēklis – zirgkastaņu mīnējošā kode, kas novājina kokus un samazina to dzīvotspēju. Tāpēc novada pašvaldības apstādījumu aizsardzības komisija atļāva kastaņas nozāģēt un to vietā stādīt pīlādžus.” Alūksnes Ziņas, 2013. gada 18. oktobris.
Pirms 11 gadiem. “Alūksnes represēto lielais devums Likteņdārzam. [..] Likteņdārzā nonākušas apmēram divas tonnas pelēko akmeņu dārza amfiteātra akmeņu krāvumam. Alūksnes politiski represētie ar Dzidras Mazikas uzņēmību bija tie, kas jau 2011. gadā Likteņdārza amfiteātrim sagādāja pirmo lielo akmeņu vedumu – 2,6 tonnas. Savukārt pēc gada Likteņdārzs kļuva vēl par 3,7 tonnām jeb ap 370 laukakmeņiem bagātāks, kad alūksnieši sarūpēja savu otro lielo vedumu. Abi iepriekšējie vedumi 2013. gada rudenī jau iegūluši Likteņdārza amfiteātra akmeņu krāvumā. Malienas Ziņas, 2014. gada 14. oktobris.
Pirms 10 gadiem. Pēta Alūksnes ezera barības ķēdi. “Rudens pētniecības posmā [Vides risinājuma institūta un Latvijas Hidroekoloģijas institūta] pētnieki iesaistīja arī Alūksnes novada skolēnus, tā demonstrējot ezera izpētes metodes un atgādinot par cilvēku atbildību pret vidi. Skolēni tika iepazīstinātināti arī ar ezera piekrastes zivju sabiedrību un izrādījās, ka pie krasta dzīvo arī lielas zivis. Zivis tika noķertas un pētnieki kopā ar bērniem varēja pārgriezt zivis, izņemt to kuņģus, lai ielūkotos, ko šīs zivis ēd. Detalizētāk izpētot ezera barības ķēdi, var gūt informāciju arī par ezera piesārņojumu.” Alūksnes Ziņas, 2015. gada 16. oktobris.
Pirms 8 gadiem. “Pārsteidz sārtā saulīte. Otrdienas rītā arī Alūksnē varēja redzēt sarkanu sauli. [..] Saule kļuvusi sarkana tāpēc, ka gaisa slānī virs Latvijas ienākuši putekļi, kas cēlušies no Sahāras tuksneša un meža ugunsgrēkiem Pireneju pussalā.” Alūksnes Ziņas, 2017. gada 20. oktobris.
Pirms 8 gadiem. “Iesvēta Mārtiņa Lutera krūšutēlu. Reformācijas 500. gadadienas priekšvakarā svētdien pēc dievkalpojuma Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā Daugavpils diacēzes bīskaps Einārs Alpe iesvētīja reformācijas aizsācēja Mārtiņa Lutera krūšutēlu, kas ir novietots baznīcas rietumu fasādes tukšajā nišā pie ieejas durvīm. Šis mākslas darbs ir novadnieka Jāņa Kola un viņas dzīvesbiedres Mārītes Kolas ziedojums Alūksnes evaņģēliski luteriskajai baznīcai, un skulptūras autors ir tēlnieks Kristaps Gulbis. [..] “Jebkura cilvēka portretējums tēlniecībā nav pases bilde. Tā ir mākslinieka interpretācija par cilvēku, portrets idejai. Pasaulē ir simtiem Lutera skulptūru, gleznu. Ja noliktu tās līdzās, nevarētu pateikt, ka tas ir viens cilvēks. Vēlējos, lai Lutera portrets būtu demokrātisks un atvērts,” tā K.Gulbis.” Malienas Ziņas, 2017. gada 31. oktobris.
Pirms 6 gadiem. Grafiti tiks aizkrāsots. “Lai gan drīz būs pagājuši jau divi mēneši, kopš Alūksnes pilsētas centrā, nakts aizegā, video kameru uzraudzībā, uz sabiedriskās tualetes sienas tapa košs zīmējums, vainīgie mākslinieki joprojām nav atrasti. Alūksnes novada pašvaldība kā ēkas īpašnieks nolēmusi, ka tuvākajā laikā zīmējums tiks aizkrāsots. [..] Nodarīti vairāk nekā 390 eiro materiālie zaudējumi (..). Administratīvā lietvedība sākta pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167. panta par sīko huligānismu (..). Alūksnes un Malienas Ziņas, 2019. gada 18. oktobris.
Pirms 5 gadiem. Ar absolventu izstādi “Mūsu elpa – Latvijas un pasaules kultūras telpā” 30 gadu jubileju atzīmē Alūksnes Mākslas skola. “Tās atklāšana aizritēja ar apsveikumiem jubilejā, laba vēlējumiem un pateicības vārdiem skolas kolektīvam. [..] Aicinājumam [piedalīties izstādē] atsaucās 36 [absolventi] un katra radošais stāsts redzams attēlos un tekstos. Ekspozīciju papildina arī atsevišķi oriģināli mākslas darbi. Par katru no izstādes dalībniekiem A.Vēliņa pastāstīja atklāšanā. 30 gadi ir periods, kad no pasauli un sevi izzināt griboša bērna vai pusaudža audzēkņi kļuvuši par personībām, kuras ar saviem darbiem papildina Latvijas un pasaules kultūras telpu.” Alūksnes un Malienas Ziņas, 2020. gada 23. oktobris.
Pirms 2 gadiem. Pirmais “Mamanet” turnīrs. “Tas ir jauns sporta veids mūsu pusē. [..] Šo spēli galvenokārt spēlē sievietes – mammas, tāpēc tai arī tāds nosaukums (..). Jau pusgadu to spēlē arī Alūksnē, un sestdien Alūksnes Sporta centrā notika pirmais turnīrs. [..] Turnīrs mūsu meitenēm bija veiksmīgs, jo ar “mājas sienu” un līdzjutēju atbalstu izcīnīta augstā 2. vieta iesācēju grupā.” Alūksnes un Malienas Ziņas, 2023. gada 31. oktobris.
Pirms gada. Alūksnes pievārtē atklāj narkotiku ražotni. “Notikusī operācija bijusi viena no vērienīgākajām operācijām. Runa ir par narkomafijas atmaskošanu un vairāk nekā tonnu sintētisko narkotiku. [..] Vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka policistu rosīšanās teritorijā novērojama jau kopš trešdienas. Manītas gan vairākas policistu ekipāžas, gan specvienības pārstāvji ar ieročiem, gan eksperti baltos aizsargtērpos, kas darbojas gar ēkām, kā arī iekrāvēji un smagās automašīnas, kas izbrauc no teritorijas piektdienas vakarā.” Alūksnes un Malienas Ziņas, 2024. gada 8. oktobris.
