Sen un nesen JŪLIJĀ Alūksnē – ieskats avīžu lappusēs

Turpinām pāršķirstīt vietējos laikrakstus, darot to gan elektroniski Digitālās bibliotēkas periodikas sadaļā, gan “pa vecam” – pārlapojot Alūksnes novada bibliotēkā glabātos laikrakstu komplektus. Tapis nu jau septītais apraksts rubrikā “Sen un nesen Alūksnē – ieskats avīžu lappusēs”. Tas veltīts jūlijam un, tāpat kā iepriekšējās publikācijas, atspoguļo reģiona laikrakstu vēstīto simts gadu garumā, atlasot gan nopietnus, gan mazāk nopietnus citātus – alūksniešu dzīves un notikumu epizodes dažādos laikos.

Rubrika top, suminot divus ievērojamus skaitļus – šogad aprit 100 gadi, kopš Alūksnei un apkārtnei ir savs vietējais laikraksts, tā pirmais numurs iznāca 1925. gada maijā ar nosaukumu “Malienas Ziņas”. Arī Alūksnes pilsētai šogad ievērojams gadskaitlis – 105 gadi, kopš tā ieguvusi pilsētas tiesības.

Iepriekšējās publikācijas: par jūniju – “Sen un nesen JŪNIJĀ Alūksnē”, par maiju – “Sen un nesen MAIJĀ Alūksnē”, par aprīli – “Sen un nesen APRĪLĪ Alūksnē”, par martu – “Sen un nesen MARTĀ Alūksnē”, par februāri – “Sen un nesen FEBRUĀRĪ Alūksnē”, par janvāri – “Sen un nesen JANVĀRĪ Alūksnē”.

Pirms 100 gadiem. Dāmas sargā peldētavu ar necenzētiem izteicieniem. “Par ziņu daiļām peldētājām. Alūksnes dāmas, pamatojoties uz nekur nerakstītiem likumiem, iedomājušās, ka drupu sala esot viņu neaizskarams privātīpašums pa peldēšanas sezonas laiku. Ja pagadās kādam ķecerīgam vīrietim nokļūt uz salas, viņas apstrādā to nereti diezgan necenzētiem izteicieniem. Noskaidrojot attiecīgās iestādēs, izrādījās, ka drupu sala nav oficiāla dāmu peldu vieta, bet ir vienlīdz pieejama visiem mirstīgiem. To derētu iegaumēt sevišķi nervozākām dāmām, priekš kurām speciāli ir ierīkots jauks aizžogs pie kapsētas ceļa.” _{Malienas Ziņas, 1925. gada 23. jūlijs.}

Pirms 99 gadiem. Šaušanas sacīkstes. “Alūksnes Mednieku Biedrība sarīko svētdien, 4. jūlijā (..) šaušanas sacīksti ar daudz un dažādām vērtīgām balvām, kuras varēs iegūt katrs, kas pats uz savām kājām var stingri nostāvēt un bisi cilāt. Tātad pat 3 gadu veci zeņķi varēs mēģināt. Par bisēm, patronām un labu laiku ir jau iepriekš gādāts un ieeja visiem brīva. Par noskatīšanos arī nebūs jāmaksā. Interesanta būs baložu šaušana. Tie skries pa gaisu, lai gan taisīti no māla un bez spārniem.” _{Malienas Ziņas, 1926. gada 1. jūlijs.}

Pirms 97 gadiem. Amors strādā. “9. jūlijā iestājās jauks laiks, un reizē ar to Alūksnē ieradies arī amors, kurš uzsācis savas gaitas jaukajā parkā, iepriecinādams tvīkstošās jauniešu sirdis. Labāk par vēlu – nekā nekad.” _{Malienas Ziņas, 1928. gada 12. jūlijs.}

Pirms 95 gadiem. Apdalīti Pils ielas gājēji. “Dīvaina parādība novērojama pie trotuāru uzbūves mūsu pilsētā: tad kad uz blakus ielām namsaimnieki pieliek visus pūliņus un steidzās, kā katris prazdams un spēdams, ierīkot trotuārus un tie gandrīz visur jau nobeigti, – pa to laiku centrā, lielāku bagātu namu priekšā reti kāds domā ķerties pie šīs labierīcības izveidošanas, un pie dzīvākas kustības, Pils ielas gājējiem jāklūp pār ielas nelīdzenumiem.” _{Malienas Ziņas, 1930. gada 24. jūlijs.}

Pirms 93 gadiem. Atzinības cienīgs pasākums. “7. Siguldas kājnieku pulka kino, sevišķi pēc moderno ierīču uzstādīšanas, kas dod iespēju demonstrēt gaismas skaņu filmas, kļuvis par nopietnu kultūras veicināšanas faktoru Alūksnē. Tāpat rūpīgā filmu izlase, dodot skatītājiem pieejamas labākās skaņu filmas ar dziļu māksliniecisku vērtību, pelna vispārēju atzinību.” _{Malienas Ziņas, 1932. gada 7. jūlijs.}

Pirms 91 gada. “Alūksne ir dārgakmens Latvijas kronī – raksta kāds sajūsmināts ekskursants laikrakstā “Latvis”. It sevišķi par Alūksni sajūsminājušies Rīgas dārzkopju biedrības biedri, kuri apmeklēja Alūksni tūristu vilcienā 8. jūlijā.” _{Malienas Ziņas, 1934. gada 19. jūlijs.} 

Pirms 90 gadiem. Zems Alūksnes ezera līmenis. “2. jūlijā pilsētas valdē uz Zemkopības ministrijas rīkojumu sanāca komisija, lai lemtu par Alūksnes ezera līmeņa regulēšanu. Pārbaudot ezera līmeņa stāvokļa datus, sākot no 1880. g. un salīdzinot tos ar tagadējo līmeņa stāvokli, komisija atrada, ka patreiz ezera līmenis atrodas viszemākā stāvoklī – 18388 zm. (*183,88 zemes metri) virs jūras līmeņa. Apsverot visus apstākļus, komisija vienojās, ka ezera līmeņa tālāka pazemināšana vairs nav pielaižama un ka tagadējā līmeņa stāvoklis ir viszemākais kāds pielaižams. Par normāla līmeņa stāvokli komisija noteica 18395 zm., bet kā maksimālo 18405 zm.” _{Malienas Ziņas, 1935. gada 10. jūlijs.}

Pirms 87 gadiem. Pārdroša ielaušanās, noziedzniekiem paliekot bešā. “(..) nezināmi zagļi iekļuvuši caur izspiestu logu Alūksnes pilsētas valdes kancelejā un nozaguši naudas skapi ar pilsētas valdei piederošiem bezvērts dokumentiem un metāla sīknaudu. Zagļi naudas skapi nespējuši panest, bet vēluši to pa Skolas ielu un paslēpuši apstādījumos (..). Skapis atrasts otrā rītā, aplikts ar zariem un zālēm. Konstatēts, ka ielauzējiem skapja saturam nav izdevies piekļūt.” _{Malienas Ziņas, 1938. gada 7. jūlijs.}

Pirms 85 gadiem. “Policijas iecirknī var saņemt šādas atrastas mantas: vienu velosipēda pumpi ar koka spalu, vienu šprotu bundžu un pagraba vai garāžas atslēgu.” _{Malienas Ziņas, 1940. gada 4. jūlijs.} 

Pirms 82 gadiem. “Vācu robežsargu sporta svētki Alūksnē. [..] Priekšnesumi sākās ar vingrojumiem (..) Turpinājumā dalībnieki, kuru vidū atradās arī vietējās vācu žandarmērijas sportisti, sacentās trīscīņā, kura sastāvēja no 100 m skrējiena, granātas mešanas un tāļlēkšanas. Arī sekojošie suņu dresūras priekšnesumi guva lielu interesi. Programmas otrajā daļā bija dūres- un rokasbumbas sacīkstes, stafetskrējiens un noslēgumā kaujai līdzīgi priekšnesumi. Priecīgā atmosfērā risinājās dāmu šaušanas sacensības ar mazkalibra bisi (..)” _{Malienas Ziņas, 1943. gada 22. jūlijs.}

Pirms 76 gadiem. Sodīts pašdarinātā degvīna tirgotājs. “Alūksnē, Raiņa bulvarī 8 dzīvojošais J.S. tirgojās ar paštaisīto degvīnu, pārdodot to par 20 – 25 rbļ. puslitrā. S. no milicijas orgāniem tika brīdināts, bet tomēr viņš savu noziedzīgo darbību nepārtrauca. Milicijas darbinieki S. apcietināja un nodeva Tautas tiesai. Tiesa š. g. 5. jūlijā J.S. par paštaisītā degvīna pārdošanu sodīja ar ieslodzījumu labošanas darbu nometnē uz 7 gadiem, konfiscējot visu mantu.” _{Padomju Alūksne, 1949. gada 14. jūlijs.}

Pirms 75 gadiem. “Uz Padomju Latvijas II dziesmu svētkiem. Alūksnes rajona Dziesmu svētkos tradicionālajā dziesmu karā pirmās vietas kā līdzvērtīgi ieguva Alūksnes vidusskolas un rajona Skolotāju nama kori (..), kuri šajās dienās izbrauca uz Padomju Latvijas II Dziesmu svētkiem.” _{Padomju Alūksne, 1950. gada 18. jūlijs.}

Pirms 70 gadiem. “Sekmīgam sporta darbam nepieciešama laba materiālā bāze. [..] Alūksnes pilsētā sporta dzīvē vajadzīgo rosmi, gatavojoties Vissavienības spartakiādei, nejūt. Kādreiz bija pilsētas futbola komanda „Dinamo“, bet tagad tās vairs nav. Neviens arī nerūpējas, lai to atjaunotu. [..] Pilsētas fizkultūrieši un peldētāji gaida, kad būs iekārtota arī ūdens stacija, kur varētu organizēt sacīkstes peldēšanā un citos veidos. [..] Līdz šim vēl nav pilsētā sporta zāles, kuru varētu izmantot vingrotāji, volejbola un basketbola spēlētāji ziemas periodā.” _{Padomju Alūksne 1955. gada 23. jūlijs.}

Pirms 68 gadiem. Jauna maizes ceptuve. “Šā gada pavasarī grupa padomju saimniecības “Alūksne” būvbrigādes strādnieku Voldemara Rezakova vadībā sāka celt maizes ceptuvi, kura diennaktī izlaidīs 2 tonnas maizes. Tagad ēkas ārējā apdare pilnīgi pabeigta un strādnieki apmet sienas no iekšpuses.” _{Padomju Alūksne, 1957. gada 2. jūlijs.}

Pirms 58 gadiem. Pa Alūksnes ielām. “Izrādās, ka daudzās vietās nav kārtības. “Nezinām, kam tas jādara!” Šādu atbildi dzirdējām limonādes cehā Vorošilova ielā 27-a. Sētā nekārtīgi samests vesels kalns tukšu kastu, no kurām vismaz puse vairs nav lietojamas. Atkritumu tvertne salauzta, pudeļu lauskas izmētātas visās malās. Pie lūkas, pa kuru krāvēji saņem gatavo produkciju, īsta mēslaine, nenolīdzinātas smilšu kaudzes.” _{Oktobra karogs, 1967. gada 16. jūlijs.}

Pirms 57 gadiem. Lasītāju ievērībai. “Alūksnes rajona bibliotēka uzsāk darbu pēc inventarizācijas š.g. 15. jūlijā. Bibliotēka lasītājus apkalpos no 13.00-20.00, sestdienās – 11.00-18.00. Brīvdiena – svētdiena.” _{Oktobra karogs, 1968. gada 9. jūlijs.}

Pirms 56 gadiem. Folkloristi Alūksnē. “Jau apritējis vairāk par mēnesi, kopš Alūksnes rajonā un pilsētā sāka darboties Zinātņu akadēmijas folkloristi. Vērtības ar paliekošu nozīmi ir ne vien paši iegūtie folkloras materiāli, bet arī dzīves atziņas, filozofiskās pārdomas par dzīvi, darbu, par cilvēku savstarpējām attieksmēm, ko folkloras vācēji dzird sarunās ar visvecākās un vidējās paaudzes ļaudīm. Darba cēliena beigu posmā, svētdien, 27. jūlijā, pulksten 16 Alūksnes rajona kultūras namā Zinātņu akadēmijas folkloristi rīko tautas daiļrades pēcpusdienu.” _{Oktobra Karogs, 1969. gada 24. jūlijs.}

Pirms 53 gadiem. Vētras naktī. “3. jūlija naktī alūksniešus no miega iztraucēja bargs pērkons, kuru pavadīja spēcīga lietus gāze. Vienas stundas laikā nolija 44,4 milimetri nokrišņu. Jūnijā pavisam nolija 62 milimetri. 26 gadu laikā, kopš strādāju Alūksnē, tik īsā laikā un tik spēcīgu lietus gāzi piedzīvoju pirmo reizi. [..] Visu nakti dežūrējām divi cilvēki. Viens ārā, lai nenokavētu lielo pārmaiņu reģistrāciju, bet otrs telpās pierakstīja rezultātus. Bijām nošķirti no ārpasaules, jo dabas stihija pārrāva telefona sakarus. A.Auziņa, hidrometeoroloģiskās stacijas priekšniece.” _{Oktobra Karogs, 1972. gada 4. jūlijs.}

Pirms 48 gadiem. Alūksnes ezerā. “Makšķerniekam Ādolfam Rūmītim laimējies. Alūksnes ezerā ar spiningu viņš izvilcis divpadsmit kilogramu smagu līdaku.” _{Oktobra Karogs, 1977. gada 9. jūlijs.}

Pirms 47 gadiem. Šie auto apsēstie Alūksnē. ”Par vecajiem spēkratiem priecājušies Talsos, Valmierā, Rīgā. 17. jūnijā kārta bija Alūksnei. Rallijs “Alūksne-78” bija garākais no līdz šim rīkotajiem antīko automobiļu kluba veco spēkratu braucieniem. Trases garums – 234 kilometri. Kā pierādīja rallijs, tas bija arī viens no grūtākajiem maršrutiem. Ceļā devās astoņi antīkie un 62 klasiskie automobiļi, un 24 motocikli, bet mērķi no tiem sasniedza tikai attiecīgi 6, 55 un 15.” _{Oktobra Karogs, 1978. gada 1. jūlijs.}

Pirms 46 gadiem. Skolēnu darba un atpūtas nometnēs. “Šajā vasarā četrās mūsu rajona skolās tika organizētas darba un atpūtas nometnes LOTOS. Alūksnes vidusskolu audzēkņi strādāja kolhozā “Pededze” un padomju saimniecībā “Mārkalne”. LOTOS vienības strādā divos virzienos: ražošanā un dalībnieku aktīvas atpūtas organizācijā. [..] Pavisam 130 bērnu ir aptverti šādā vasaras darba un atpūtas formā.” _{Oktobra karogs, 1979. gada 17. jūlijs.}

Pirms 44 gadiem. Bērnam jāprot peldēt. “Alūksnes rajona padome jūlijā un augustā organizē bērnu un pusaudžu peldēt apmācības kursus. Pieteikumus gaidām glābšanas biedrības uz ūdeņiem Alūksnes rajona padomē Sporta ielā 9 vai glābšanas stacijā Pilssalā. Atkarībā no pieteikumu daudzuma organizēs peldēt apmācības grupas.” _{Oktobra Karogs, 1981. gada 9. jūlijs.}

Pirms 43 gadiem. Uzmanību! Satiksme! “Svarīgu uzdevumu – vidusskolēnu apmācīšanu autovadīšanā – pilda Starpskolu mācību ražošanas kombināts un Alūksnes 2. vidusskola. Nodarbības notiek 2. vidusskolas speciāli iekārtotajā kabinetā, un tās vada autoapmācības pasniedzējs Māris Vīksna. Starpskolu mācību ražošanas kombināta šoferu grupās jaunieši mācās visus trīs vidusskolas gadus, iegūst pamatīgas teorētiskas un praktiskās zināšanas, pēc mācību kursa beigšanas kārto eksāmenus autoinspekcijā un iegūst autovadītāja tiesības.” _{Oktobra Karogs, 1982. gada 1. jūlijs.}

Pirms 40 gadiem. Alūksnes 700. gadadiena. “26. jūlijā pulksten 19 – piemiņas akmens atklāšana Alūksnes 700. gadadienas parkā.” _{Oktobra Karogs, 1985. gada 25. jūlijs.}

Pirms 31 gada. Izstāde – pārdošana salonā “Mājas”. “Jau kādu laiku Alūksnes jauniešu (un ne tikai jauniešu) vidū iecienīta atpūtas un izklaides vieta ir salons “Mājas”. Mainoties īpašniekiem, neizzūd salona mājīgums. Par to tagad rūpējas “Māju ”saimniece Vizma Supe. Salonā kopā pulcēties aicināti gan skolēni, gan absolventi, gan studenti, gan gluži vienkārši – tie, kas grib pasēdēt pie kafijas tases vai kokteiļa glāzes un padejot. Un, protams, salonā interesenti vienmēr var aplūkot kādu mākslas darbu – gleznas, traukus, rokdarbus.” _{Malienas Ziņas, 1994. gada 2. jūlijs.}

Pirms 26 gadiem. Jauni vaibsti Alūksnes sejā. “Ekspluatācijā nodota jaunā Alūksnes elektrisko tīklu ražošanas bāzes administratīvā ēka. [..] Visas ēkas pirmais stāvs paredzēts galvenajam iestādes uzdevumam – klientu apkalpošanai. [..] Diemžēl patāla pašreiz ierindas klientam liksies šīs skaisti iekoptās vietas adrese – Helēnas ielā 86.” _{Malienas Ziņas, 1999. gada 13. jūlijs.}

Pirms 24 gadiem. Komandieru maiņa Alūksnes MSB. “Trešdien Alūksnes Mobilo Strēlnieku bataljona ierindas laukumā notika īpaša ceremonija – līdzšinējais bataljona komandieris majors Ainārs Ozoliņš amata pienākumus nodeva jaunajam komandierim, majoram Aivaram Vizulim, kurš līdz šim pildīja štāba priekšnieka amatu.” _{Malienas Ziņas, 2001. gada 8. jūlijs.}

Pirms 20 gadiem. Publiskā tualete. “Šodien Alūksnes centrā sāk darboties publiskā tualete, kuru apsaimniekos SIA “Alūksnes nami”. SIA “Alūksnes nami” direktors Mairis Arājs pastāstīja, ka apsaimniekotājs ir veicis visus nepieciešamos pasākumus. [..] Alūksniešiem tas nav tik aktuāli, bet ciemiņiem tagad varēsim piedāvāt  vienu no labākajām publiskajām tualetēm Vidzemē. [..] Desmit santīmi par pakalpojumu ir piemērotākā cena.” _{Malienas Ziņas, 2005. gada 9. jūlijs.}

Pirms 18 gadiem. “Parex” apbalvo Kristīnu Zaharovu. “Vakar projekta “Latvijas talants” ģenerālsponsora – “Parex” bankas pārstāves konkursa uzvarētājai, alūksnietei Kristīnai Zaharovai dāvināja ISIC Visa Elektron Skolēnu karti ar 500 latiem, kas būs būtisks kapitāls jaunās dziedātājas turpmākajām radošajām gaitām.” _{Malienas Ziņas, 2007. gada 3. jūlijs.}

Pirms 14 gadiem. Rekonstruējot ēku, atrod daļu Ļeņina skulptūras. “Jau aizvadītā gada maijā, tīrot Jaunās pils Vīna pagrabu, tika atrasta Ļeņina skulptūras daļa – krūšutēls, bet Ledus pagraba priekštelpā – kāju daļa. Šovasar, uzsākot rekonstrukciju pils kompleksa Ledus pagrabā, atrasta arī skulptūras vidusdaļa. [..] Pateicoties profesoram Sergejam Krukam, ieguvām apstiprinājumu, ka Alūksnē pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados bijusi izgatavota un pēc tam noslēpumaini pazudusi Ļeņina skulptūra.”  _{Malienas Ziņas, 2011. gada 14. jūlijs.}

Pirms 11 gadiem. Griež Gaismas pils atklāšanas lentu. “Uzsācies Latvijā līdz šim nebijis notikums – Gaismas pils atklāšanas lentes digitālā griešana, kuras kulminācija būs Latvijas Nacionālās bibliotēkas inaugurācijas dienā 29. augustā. Īpaši sagatavotu lenti, uz kuras izvietotas latviešu dainas, griež ar speciāli šim notikumam veidotām šķērēm, savukārt katrs no lentes griezējiem izvēlas nākamo personu, kam nodot lentes griešanas stafeti. ” _{Malienas Ziņas, 2014. gada 8. jūlijs.}

Pirms 8 gadiem. Viesiem durvis ver “Benevilla”. “11. jūlijā alūksniešiem un viesiem durvis vēra jaunā viesnīca ar kafejnīcu, kurai dots romantisks nosaukums “Benevilla”. Kādreizējo Alūksnes muižas kompleksa ēku pirms vairākiem gadiem iegādājās uzņēmējs alūksnietis Aivars Ezeriņš. [..] Nu ēka pārtapusi līdz nepazīšanai – ēkas pirmajā stāvā, kur pēdējos gados atradās Alūksnes rajona tiesas sēžu zāle, ierīkota mājīga, gaumīgi iekārtota kafejnīca – veikals, bet tiesnešu un sekretāru darba kabineti pārtapuši par virtuves telpām. Uz otro stāvu ved atjaunotas kāpnes (..) uz klusajām viesnīcas istabām. ” _{Malienas Ziņas, 2017. gada 18. jūlijs.}

Pirms 4 gadiem. “Alūksnes Jaunajā pilī pabeigti restaurācijas darbi – atsegta un konservēta oriģinālā sienu un griestu apdare divos mūzikas salonos – Klavieru un Ērģeļu istabās. Atklāti unikāli un labi saglabājušies gleznojumi, durvis ar zeltītu ampīrstila gleznojumu un citas vērtības, ko līdz šim klāja padomju laika atstātais “mantojums”.” _{Alūksnes un Malienas Ziņas, 2021. gada 30. jūlijs.}

Pirms 2 gadiem. Pirmie Pagalma svētki Pils ielā. “(..) pasākums rīkots ar mērķi saliedēt iedzīvotājus, kuri dzīvo vienā mājā, blakus mājās, vienā pagalmā. [..] Bija patīkami redzēt, ka cilvēki stāvēja arī uz balkoniem, aplaudēja, pēdējo deju laikā pie galdiņiem neviens nesēdēja, visi dejoja un priecājās.” _{Alūksnes un Malienas Ziņas, 2023. gada 18. jūlijs.}

Pirms gada. “Oficiāli atzīta par Malēniju. Valodas eksperti Vidzemes ziemeļaustrumu daļu piekrituši dēvēt par Malēniju, vēsta Valsts valodas centrs.” _{Alūksnes un Malienas Ziņas, 2024. gada 5. jūlijs.}