Atzīmējot Alūksnes 105. dzimšanas dienu un laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” simtgadi, turpinām pārlūkot vietējo laikrakstu lappuses. Šoreiz aicinām ieskatīties alūksniešu dzīves un notikumu epizodēs augusta mēnesī gan senākos, gan ne tik senos laikos. Šīs epizodes nav nozīmīgākie brīži pilsētas vēsturē, tie ir nejauši uzieti, interesanti fragmenti, kas sniedz ieskatu mūsu pilsētas dzīvē un notikumos cauri gadiem.
Pirms 100 gadiem. Rets mākslas baudījums. “Alūksnes Saviesīgā biedrība savā 5 gadus pastāvēšanas jubilejā sarīko izrādi brīvā dabā, uzvedot pilnīgi jaunā inscenējumā Moljēra komēdiju “Skapēna nedarbi”. Lugu Commedia dell’arte stilā iestudējis režisors Fr.Dombrovskis-Dumbrājs, kurš arī tēlos titula lomu. [..] Viss inscenējums sniegs skatītājiem veselu virkni pārsteigumus: aktieri publikā, gaismas efekti (..).” Malienas Ziņas, 1925. gada 13. augusts.
Pirms 99 gadiem. “Alūksnes Sporta biedrība š.g. 22. augustā svin savus pirmos gada svētkus. Šinī dienā garnizona zālē alūksniešiem būs atkal iespēja pārliecināties, ka arī provincē pamazām sāk iesakņoties uzskats par fiziskās kultūras veicināšanas nepieciešamību. Arī par tiem apmeklētājiem, kuri vēl nebūtu paspējuši ieinteresēties par sportu, šinī vakarā būs gādāts. Garlaikoties viņiem neļaus mūzikas un dramatiskie priekšnesumi.” Malienas Ziņas, 1926. gada. 19. augusts.
Pirms 97 gadiem. Pirmie Malienas dziesmu svētki. “12. augustā Latviešu Jaunatnes Savienības Alūksnes organizācija, kopā ar apkārtējiem koriem, rīko Alūksnē “Tempļa kalnā” Malienas dziesmu svētkus. Piedalās 11 apkārtnes kori ar apmēram 450 dziedātājiem.” Malienas Ziņas, 1928. gada. 9. augusts.
Pirms 90 gadiem. “Par bekām un bekošanu. Kad Alūksnes turīgāko pilsoņu otrām pusēm sāk uzmākties lauku sievas ar sēņu groziem, tad zinam, ka pienācis ir beku laiks. Tautas mutē pastāv izteiciens “ej bekot”. Patreiz ir beku laiks, kādēļ katram iespējams bekot. Bekotājus, resp. sēņu lasītājus var iedalīt divās kategorijās: profesionālos un gadījuma sēņotājos, kuri šo arodu piekopj kā sportu. Jāatzīmē, ka sēņošana – bekošana ir vienīgais sporta veids, kurā vēl neviens nav mēģinājis uzstādīt rekordus. Bet gan jau nonāksim arī pie tiem.” Malienas Ziņas, 1935. gada 8. augusts.
Pirms 87 gadiem. Alūksnes valsts ģimnāzija gatavojas pēdējam mācību gadam pirms pārcelšanās uz jauno ēku. “Telpās tiek darīti kārtējie vasaras remonti. Tagadējās telpas atsvaidzina un uzspodrina pēdējo reizi, jo pēc gada būs gatava jaunā ēka (..) Jaunās ēkas sienas un jumts nāks gatavi šo rudeni, iekšējo daļu uzbūvēs līdz nāk. rudenim.” Malienas Ziņas, 1938. gada 11. augusts.
Pirms 84 gadiem. Aizbēgušo komunistu nodarītie zaudējami Alūksnē. “Mūsmāju komunisti, pie varas tikuši, steidzās ieņemt visur, bet it īpaši naudas iestādēs un tirdzniecības uzņēmumos vadošās vietas, nevis lai strādātu labāk, bet gan vienīgi tādēļ lai neviens nevarētu tos kontrolēt un uzzināt šo uzņēmumu patieso stāvokli. Un tādēļ ari visur, kur vien šie varas vīri paspēja savā “valdīšanas” gadā iekļūt, iztukšotas kases un galīgi saputrotas grāmatas.” Malienas Ziņas, 1941. gada 14. augusts.
Pirms 82 gadiem. “Dārzāju un ogu konzervēšanas kursi Alūksnē. [..] Svaigas dārzā iegūtās saknes un ogas nevar uzglabāt ilgāku laiku, kādēļ jāpielieto dažādi līdzekļi, kā: konservēšana, sterilizēšana, sakņu skābēšana, sālīšana un žāvēšana, kas, dārzājus uzglabājot, pasargā tos no bojāšanās. Agrāk, kad mūsu rīcībā bija cukurs, kas viens no vērtīgākiem konservēšanas līdzekļiem, tad nebija grūtību uzglabāt dažādas ogu sulas un sakņu viras, bet tagad kara saimniecības apstākļos ir grūti to pat nedaudz ietaupīt no patreizējām cukura normām, tādēļ AS Vidzmes novada Darba sievietes nodaļa 13. un 14. augustā Alūksnē Glika tautskolā rīko dārzāju un ogu konzervēšanas kursus.” Malienas Ziņas, 1943. gada 5. augusts.
Pirms 77 gadiem. Paziņojums. ”Alūksnes arodbiedrību koris sāk darbību Alūksnes pagasta 7-kl. pamatskolā 1948. gada 11. augustā. Lūdzu ierasties mēģinājumā agrākos Alūksnes pagasta kora dalībniekus plkst. 20. Jaunu dziedātāju uzņemšana plkst. 19. Diriģents R. Skudra.” Padomju Alūksne, 1948. gada 10. augusts.
Pirms 72 gadiem. Vēlreiz par saldējumu. “Alūksnes pilsētas iedzīvotāji ļoti iecienījuši saldējumu, ko ražo patērētāju biedrību savienības rūpkombinats. Jāsaka, ka saldējums ir labas kvalitates, bet vafeles… Nu tās gan ir izmirkušas pirms saldējuma ielikšanas, taču nav jāmeklē arī, lai atklātu vēl nepatīkamākas lietas. Un ziniet, tas ir tā. Bieži vafeles ir apvārtītas, tā ka redzot vien pilnīgi pāriet kāre uz saldējumu. Jājautā gan, vai tad to galu galā neredz rūpkombinata direktors b. Gulbis un Alūksnes sanitarā inspekcija. [..] Lieta tāda, ka vafeles žāvē sētā siltā saulītē uz zemē noklāta netīra brezenta. Pie vafeļu izbēršanas un sagrābšanas neskatās, lai pa brezentu nestaigātu ar kājām.” Padomju Alūksne, 1953. gada 20. augusts.
Pirms 69 gadiem. “Alūksnes pilsētā pa Strādnieku un Lielā Ezera ielām aizliegta zirgu transporta kustība. Abu ielu galos šim nolūkam izliktas attiecīgas aizlieguma zīmes. Taču daudzi neapzinīgi braucēji, sevišķi tirgus dienās, tās neievēro. Visa tā rezultātā pašā pilsētas centrā rodas antisanitāri apstākļi, kā arī tiek bojāts šo ielu asfalta segums. Kāpēc šīs nekārtības neredz milicijas darbinieki un vainīgos nesauc pie kārtības?” Padomju Alūksne, 1956. gada 2. augusts.
Pirms 65 gadiem. Ar laivu no Alūksnes ezera līdz jūrai. “Pirms nedēļas kādā pēcpusdienā Alūksnes ezera krastā ar mugursomām un saliekamu brezenta kanu laiviņu redzēja rosāmies divus puišus. Šķita, viņi gatavojas tālam braucienam. [..] Tiešām, neparastie ceļotāji atraduši tālu ceļu, pa kuru Rīgā var nokļūt arī laivā. No ezera pa Alūksnes upi viņi nokļūst arī Pededzē. Tālākais maršruts: Pededze – Aiviekste – Daugava – Rīga. Gala mērķi paredzēja sasniegt 15. augustā. Visa ceļojuma kopgarums ir aptuveni 350 kilometri.” Padomju Alūksne, 1960. gada 16. augusts.
Pirms 60 gadiem. “Valsts elektroniskā rūpnīca “VEF” atvērusi filiāli Alūksnē. Filiāle pārņēmusi bijušo Valmieras mēbeļu fabrikas cehu. Patlaban norit uzņēmuma rekonstrukcija. Šis pasākums saviļņojis iedzīvotājus, jo VEF cehs būs lielākais rūpnieciskais uzņēmums. Alūksnieši, it sevišķi sievietes, kas līdz šim nekur nestrādāja algotā darbā, steidz pieteikties jaunajā darba vietā.” Dzirkstele, 1965. gada 3. augusts.
Pirms 57 gadiem. “Sodīti par nevīžību. Aizvakar Alūksnes pilsētas izpildu komitejas administratīvās komisijas sēdē izskatīja vairāku iestāžu un pilsoņu rīcību, kuri neievēro rajona izpildu komitejas lēmumu par ielu, pagalmu un citu sabiedriskā lietošanā esošo teritoriju uzturēšanu kārtībā vai arī bojā pilsētas apstādījumus. Sodītas ar naudas sodu un brīdinātas vairākas iestādes un personas, tai skaitā Alūksnes patērētāju biedrība, universālveikals, lopkopības biedrība, pareizticīgo baznīcas valde, rajona patērētāju biedrību savienības sagādes kantoris un pilsoņi (..)” Oktobra Karogs, 1968. gada 15. augusts.
Pirms 53 gadiem. “Jauna tradīcija. Sestdienas rīts atnesa biezu miglu, vēju. Tomēr tas nekavēja Dores muižas motociklu trasē pulcēties 73 motociklistiem krosistiem ar 58 mašīnām, lai izcīnītu tiesības glabāt Alūksnes rajona DOSAAF komitejas nodibināto ceļojošo kausu, kas nosaukts Liepnas kaujas dalībnieka, kritušā Padomju Savienības Varoņa Nikolaja Lugovceva vārdā. Šoreiz par kausa likteni cīņu sāka 10 komandas (pieteikušās bija 18). [..] Turpmāk šādas sacensības notiks ik gadus augusta pirmajā sestdienā. Oktobra Karogs, 1972. gada 12. augusts.
Pirms 44 gadiem. Atver juvelierizstrādājumu veikalu. “Pirmajās nedēļās nāk vairāk apmeklētāju nekā parasti. Gribas visiem apskatīt jauno veikalu, gribas kaut ko nopirkt, bez kā citreiz varētu arī iztikt. Bet nopirkt šeit patiešām var. Agrākā sekcija, kļūdama par patstāvīgu veikalu, paplašinājusies ne tikai telpiski vien. Vairāk un lielākā izvēlē var iegādāties dāvanas, pirmo reizi saņemti īpatnēji dekoratīvie izstrādājumi: trauki, rotaslietas. Veikals iekārtots prasmīgi un gaumīgi.” Oktobra Karogs, 1981. gada 20. augusts.
Pirms 40 gadiem. Baložu mozaīka Ojāra Vācieša ielā. “Sakaru ēkas lielo, auksto un kailo sienas plakni gribējās atdzīvināt ar siltu simboliku. Tapa skice par pasta baložiem, kuri nekļūdīgi atrod ceļu uz mājām. Keramika varēja nodrošināt mozaīkas izturību. No skices līdz gatavam panno pagāja pieci gadi. [..] Dzintras Galindones un Gaita Mūrnieka pasta baloži aiņem krietnu platību – 236 kvadrātmetrus, no kuriem katrs saņēmis savas 45 dažādu nokrāsu Brocēnu kombinātā īpaši pasūtītās flīzītes.” Oktobra Karogs, 1985. gada 3. augusts.
Pirms 36 gadiem. Baltijas ceļš. “Todien mēs atkal bijām kopā. Trīs republiku ļaudis uz Baltijas ceļa. Protestējot pret nelietību un meliem, pastāvot uz savām tiesībām pēc brīvības un neatkarības. Debesis tovakar bija gaišas. Tāpat kā mūsu sejas, kuras smaidīja cita citai pretī gan autobusos, gan krustceļos, gan pašā dzīvajā ķēdē. [..] Mūspuses ļaudis uz Baltijas ceļu devās divdesmit autobusos un daudzās personiskajās automašīnās. Vairāk nekā 700 mūsu rajona labas gribas cilvēku devās uz Valmieras pusi, lai piecpadsmit minūtes būtu kopā un stiprinātu dzīvo ķēdi.” Malienas Ziņas, 1989. gada 31. augusts.
Pirms 35 gadiem. Alūksnes kapos atklāts piemiņas akmens politisko represiju upuriem. “Alūksnes ev. luteriskās draudzes mācītājs Ilgonis Alpe iesvētīja dzimtās Latvijas pelēkajā granītā veidoto piemiņas zīmi un atceres vietu. [..] Piemiņas zīmi veidojis tēlnieks Ainārs Zelčs sadarbībā ar arhitektu Jāni Lībieti”. Malienas Ziņas, 1990. gada 16. augusts.
Pirms 30 gadiem. Pirmie Alūksnes pilsētas svētki. “Uz “Satikšanos pie Pils” 4. augusta pēcpusdienā mīļi aicināti bija gan alūksnieši, gan pilsētas viesi. Gluži kā pasakā bija atdzīvojusies Pils un tās tuvākā apkārtne. Izskanot skolotāju kora “Atzele” dziedātajām dziesmām, visus sirsnīgi sveica šī pasākuma “mājasmāte” – Alūksnes novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Aija Grīnvalde.” Malienas Ziņas, 1995. gada 19. augusts.
Pirms 28 gadiem. Suņu sacīkstes Alūksnē. “24. augustā Alūksnes Pilssalas stadionā notika Vidzemes zonas sugas un bezsugas suņu izstāde un konkursveidīgas sacensības, ko organizēja apvienības “Apsardze” Alūksnes nodaļa un Jūrmalas suņaudzētāju biedrība. Pasākumā paralēli norisinājās gan izstāde, gan sacensības ringā. Lielākoties skatītāji uzmanību veltīja sacensību dalībniekiem, uzmundrinot tos ar aplausiem, jūtot līdzi neveiksminiekiem un uzjautrinoties par kurioziem, kuru netrūka. Malienas Ziņas, 1997. gada 30. augusts.
Pirms 20 gadiem. Atver kafejnīcu “Gustiņš” Alūksnē. “Jaunanniešu Gustu ģimenes uzņēmuma “Valrito” ražotā pārtikas produkcija alūksniešiem jau ir pazīstama, bet pirmdien firma atvēra jauno kafejnīcu “Gustiņš” Alūksnē, Rūpniecības ielā 8f. Sākotnēji interesējušies par telpām pilsētas centrā, taču sapratuši, ka arī ārpus centra dzīvo un strādā cilvēki. Jaunā kafejnīca dod darba vietas septiņiem cilvēkiem.” Malienas Ziņas, 2005. gada 18. augusts.
Pirms 15 gadiem. Simtgadniece ģimnāzija svin svētkus. “Ikviens varēja ielūkoties skolas muzejā, baudīt lielo svinību koncertu “Ar saknēm Alūksnē”, kur uzstājās ģimnāzisti un absolventi, tikties ar skolasbiedriem, fotografēties un laisties dejās. Kopumā simtgades svinībās reģistrējās gandrīz tūkstotis absolventu. Vecākā no atbraukušajiem absolventiem bija Florentīne Tūce, kas skolu absolvējusi 1942. gadā.” Alūksnes Ziņas, 2010. gada 4.augusts.
Pirms 14 gadiem. Alūksnes novada karogs. “Atzīmējot deviņsimtgadi senajam Alūksnes novadam, kurā savulaik ietilpa arī pašreizējā Alūksnes novada teritorija, [Alūksnes pilsētas] svētkiem dots nosaukums „900. vasara”. Viens no svētku galvenajiem notikumiem būs Alūksnes novada karoga iesvētīšana šodien. [..] Jaunizveidotā karoga autors ir Tautas nama noformēšanas mākslinieks Ivars Pilips, bet to darinājusi Latvijas Amatniecības kameras amata meistare Rudīte Grasberga. Alūksnes novada karoga pamats ir sudraba un purpura krāsās diagonālā dalījumā un tā centrā atrodas novada ģerbonis, kurā attēlota Bībele.” Malienas Ziņas, 2011. gada 6.augusts.
Pirms 10 gadiem. “Kultūras centrs ver durvis apmeklētājiem. Vakar visi ceļi veda uz Alūksnes Kultūras centru, kas pēc pusotru gadu ilgas rekonstrukcijas svinīgi vēra durvis visiem interesentiem. [..] Atklāšanā pulcējās visi, kas šo brīdi ar saviem lēmumiem un darbiem veicinājuši, un visi, kas ar domām līdzi dzīvojuši.” Malienas Ziņas, 2015. gada 28. augusts.
Pirms 8 gadiem. “Tempļa kalnā pirmo reizi veic arheoloģiskos izrakumus. [..] Pašreiz izrakumos atrasta pakavsaktiņa, bronzas trapecveida mēlītes, kuras piekarina pie dažādām rotām, bronzas gredzens, fragments no ornamentētas kaulu plāksnītes, kā arī pakavnaglas un citi priekšmeti. Izrakumi notiek vietā starp kādreizējo mūzikas paviljonu un Tempļa kalna rotondu.” Alūksnes Ziņas, 2017. gada 11. augusts.
Pirms 7 gadiem. Festivāls “Alūksnes smeķis”. “Alūksnes pilsētas svētkos notika gardo zupu festivāls, kas pulcēja cilvēkus, kuri vēlējās parādīt savas īpašās receptes. Atsaucība bija liela, katrs, kurš pagaršoja zupu, uzreiz nobalsoja par savu iecienītāko.” Alūksnes Ziņas, 2018. gada 10. augusts.
Pirms 5 gadiem. Akmens skulptūras no muižas parka pārvieto uz Saules dārzu. “Jomas speciālisti (..) norādīja, ka skulptūras atrodas parka vēsturiskajā daļā, rada konkurenci ar senatni un citos laika posmos tapušajiem objektiem, līdz ar to maldina parka apmeklētājus.” Alūksnes un Malienas Ziņas, 2020. gada 28. augusts.
Pirms 3 gadiem. “Būs “Kolberģa iela”. Valsts valodas centrs nosaukumu “Pleskavas iela” ir atzinis par neatbilstošu un ieteicis veikt ielas nosaukuma maiņu, piedāvājot izvēlēties kādu no trīs variantiem: Jaunalūksnes iela, Kolberģa iela un Mārkalnes iela. Teju puse aptaujas dalībnieku, 47,7%, par piemērotāko uzskata nosaukumu Kolberģa iela.” Alūksnes un Malienas Ziņas, 2022. gada 19. augusts.
Pirms gada. “Par 228 Latvijas karavīriem vairāk. Kājnieku skolā Alūksnē sestdien, 17. augustā, bija svētki – notika svinīga zvēresta došanas ceremonija rezervistiem, kuri brīvprātīgi apguvuši rezervista militārās apmācības kursu un iegūst rezerves karavīra statusu. 7. Siguldas kājnieku pulka pieminekļa pakājē zvērestu deva 228 rezerves karavīri, kas ir līdz šim lielākais rezervistu pulks.” Alūksnes un Malienas Ziņas, 2024. gada 20. augusts.
