No 7.marta bibliotēkas otrajā stāvā skatāma Ilzes Sliņķes (1986) gleznu un grafiku izstāde. Ilze ir LMA Latgales filiāles grafikas nodaļas 2. kursa studente, Alūksnes Mākslas skolas absolvente un skolotāja.
Lūk, ko viņa stāsta par saviem darbiem un izstādi: “Šajā ļoti personiskajā, miniatūrajā izstādē esmu centusies ietvert domu, nojautu, uzticēšanās un sajūtu kokteili, kas tapis salikts kopā burtiski pēdējo nedēļu laikā, brīdī, kad tepat kaimiņos ir iestājies – karš. Liekas neticami to rakstīt! Tajā pašā laikā.. māksla, šķiet, patiesi vienmēr ir gājusi vairākus soļus pa priekšu laikmetam. Un, skatoties uz sakomplektēto izstādi, kuras vairākumu darbu biju veidojusi jau gandrīz pirms gada – tad, kad par karu vēl nebija ne runas un galvenais karš, ar kuru cīnījāmies, bija Covid-19, man gribas teikt – māksla ir arī medijs, kurā, ieejot dziļi radīšanas procesā, iespējams pieslēgties lielākām patiesībām un norisēm, varētu pat teikt – Lielākam informatīvajam laukam. Tieši tāpat, man šķiet, ir arī ar mākslas baudīšanu un ļaušanos tajā iešifrētajiem noslēpumiem un mistērijai. Daži to varētu dēvēt arī par Dievapziņu.
Ja kādu brīdi uzkavējoties pie maniem darbiem ( kurus nekādā veidā nevarētu saukt tikai par “saviem” darbiem, drīzāk gan būšanu kopradīšanā ar kolektīvo zemapziņu, ar sapni, ar Garu un Nojautu..) – ja Jums izdosies iegremdēties mierā – tas būtu brīnišķīgi! Ja aizdomāsieties par to, kāpēc sargeņģelis izskatās tik briesmīgs, un kāpēc zaudējis roku, un, vai arī Jums pašiem tāds ir – tas būs ārkārtīgi svētīgi! Darbs “Pacelšanās” vai “Izlidošana” ir stāsts par dvēseles ceļojuma beigu posmu, kurā dvēsele atvadās pati no sava dzīves laikā lietotā ķermeņa, atstājot visus, kā pabeigtos tā nepabeigtos darbus, iegrimstot.. pilnīgā mierā. Savukārt “Sapņu klejotājs” ir kā vīzija miegā, sargājoša vai brīdinoša – tas atkarīgs arī no Jums, kas to uzlūkosiet.
Es ticu, ka mums katram ir savs sargeņģelis! Un es ticu arī, ka ir nepieciešama apziņa, vēlēšanās un darbība, lai šo labo, sargājošo būtni sauktu palīgā grūtos laikos! Lietas nekad nenotiek pašas no sevis – mēs veidojam telpu ap sevi un vienmēr varam ietekmēt radīšanas procesu. Bet dažreiz tas nenotiek caur spēku, bet drīzāk gan – caur lūgšanu un apziņu, ka mums ir nepieciešama palīdzība no Augšienes. Es to saucu par Dievu.
Fidem, Spem, Caritatem – Ticība. Cerība. Mīlestība. ( latīņu val.) – bet lielākā no tām ir mīlestība.
Lai mums visiem izdodas saglabāt iekšēju mieru un mīlestību šajā sarežģītajā laikā!”
Ilze sagatavojusi arī grafiku izdrukas, kurās attēlotas saulespuķes un labirints ar izeju no tā. Sadarbībā ar Alūksnes un Apes novada fondu tās var iegādāties par ziedojumiem, tā atbalstot Ukrainas tautu.
