Dzimusi 1914. gada 4. februārī Kalncempju pagasta „Pērkoņos”, zemnieku ģimenē. Mācījusies Kalncempju pamatskolā, beigusi Alūksnes vidusskolu (1932.). Tas ir bijis grūtību un pārbaudījumu ceļš, kura piepildījumu Elza Vēciņa atrada dzejā. Pirmais publicētais dzejolis „Lauku meitene” – 1928. gadā. 1940. gadā pārcēlusies uz Rīgu, kur mācījās tiesu darbinieku kursos, pēc to beigšanas strādā tiesu bibliotēkā. No 1944. līdz 1969. gadam bijusi bibliotekāre dažādās Rīgas pilsētas bibliotēkās. Rakstnieku savienības biedre (1971). Publicēti 6 dzejoļu krājumi, nozīmīgākās tēmas ainavu tēlojums un noskaņu dzeja. Mirusi 1988. gada 7. septembrī Rīgā, apbedīta Raiņa kapos.
Kuri draugos ar dzeju, nāciet un iepazīstiet Elzas Vēciņas dzejoļu krājumus
- Pelēkais lakats https://ej.uz/qv5y
- Vakara ieleja https://ej.uz/8wvm
- Baltā ābele pelēkā seģenē https://ej.uz/zg3y
- Mezglu kalni https://ej.uz/phs9
