ALŪKSNE
Piemineklis 7. Siguldas kājnieku pulka kritušajiem karavīriem
Piemineklis 7. Siguldas kājnieku pulka kritušajiem karavīriem Alūksnē celts pēc tēlnieka Miesnieka meta. To atklāja 1923. gada 20. jūnijā. Pieminekļa vidusdaļā attēlots vairogs ar krustotu zobenu, pamatnes daļā uzraksts: „Par Latviju kritušiem 7. Siguldas pulka karavīriem. 1919-1920”, bet otrā pusē uzraksts: „Labāk manu galvu ņēma, nekā manu tēvu zemi”. Padomju okupācijas laikā 1953. gadā pieminekli nojauca. Atjaunoto pieminekli atklāja 2009. gada 16. oktobrī.
Piemiņas akmens 364. Sibīrijas – Omskas – Tosnas Sarkankarogotās strēlnieku divīzijas karavīriem
Otrā pasaules kara laikā mainoties frontes līnijai, 1944. gada 19. augustā Alūksnē ienāca 3. Baltijas frontes 54. armijas 123. strēlnieku korpusa 364. Sibīrijas – Omskas – Tosnas Sarkankarogotās strēlnieku divīzijas karavīri. Padomju laikā viņus uzskatīja kā atbrīvotājus, tāpēc uzstādīja piemiņas akmeni uz Alūksnes – Liepnas ceļa uz pilsētas robežas Kalnadruvās. Uz akmens iegravēts uzraksts: “364. Sibīrijas – Omskas – Tosnas Sarkankarogotās strēlnieku divīzijas karavīriem – Alūksnes pilsētas atbrīvotājiem no fašistiskajiem iebrucējiem 1944.19.VIII ”, zem tā teksts krievu valodā.
2022.gadā demontēts un utilizētspamatojoties uz Alūksnes novada pašvaldības domes lēmumu
Piemiņas akmens Alūksnes atbrīvotājiem 1919. gadā
Piemiņas akmenī iekalts teksts :
Piemiņas zīme veltīta igauņu un latviešu karavīriem, kuri piedalījās Alūksnes atbrīvošanā no lieliniekiem 1919. gada 29. maijā. Pirmoreiz uz neilgu laiku 21. februārī Alūksni atbrīvoja somu brīvprātīgo pulks “Ziemeļu dēli”. Godinot šajā kaujā kritušos somu karavīrus, 2019. gada 23. februārī tika atklāts piemiņas akmens pie Alūksnes šaursliežu dzelzceļa stacijas. Viņiem veltīta arī piemiņas plāksne Alūksnes luterāņu baznīcā.
Piemiņas vieta latviešu karavīriem Alūksnes Garnizona kapos
Kapi iesvētīti 1932. gada 11. novembrī. Alūksnes Garnizona kapos apglabāti Latvijas Republikas armijas militārpersonas un 1941. gadā Ziemeru kaujās, kā arī 1941. gada 6. jūlijā tika apbedīti kaujā pie Jāņkalniņa kritušie.
Glika ozoli
Piemiņas akmens ar uzrakstu “GLIKA OZOLI. 1685-1689” simbolizē Vecās Derības un Jaunās Derības pārtulkošanas laiku. To veicis vācu mācītājs Ernsts Gliks, dzīvodams Alūksnē. Akmens uzstādīts 1985. gadā par godu Bībeles pirmās daļas iztulkošanas trīssimtgadei.
Mātes tēls
Tēlnieces Lilijas Līces skulptūra “Sapnis” vairāk pazīstams kā Mātes tēls. Skulptūrā atveidota māte, kas klēpī ieskāvusi savu bērnu. Pie Mātes tēla ik gadu atceres dienās pulcējas politiskās represijas pārcietušie alūksnieši un viņu tuvinieki, lai pieminētu traģiskos notikumus.
Piemiņas vieta “Alūksnes novada ļaudīm – represiju upuriem”
Alūksnes pilsētas kapsētā. Alūksnes novada politiski represēto kluba “Sarma” projekts īstenots 2006. gada 6. augustā. Šeit notiek piemiņas brīži deportācijas piedzīvojušo atcerei.
Otrā Pasaules kara brāļu kapi 1941 – 1945
Strādnieku – zemnieku Sarkanās (Padomju) armijas karavīru un nacistiskā terora upuru kapi atrodas pretim ēkai (Alūksnes Jaunajai pilij) Pils ielā. Apbedīti: 1919. g. kritušie aptuveni 20 karavīri , Otrā pasaules kara laikā kritušie 322 zināmi un 48 nezināmi karavīri. 1962. g. pārapbedīti karavīri no apbedījumu vietas Alūksnes pilsētā, upuri no slepkavības vietas Siseņu silā. 1984. g. notika rekonstrukcija. Alūksnes Brāļu kapos uzstādīts piemineklis – skulptūra (“Sērojošā māte”), kas simbolizē mātes tēlu – un piemiņas plāksne ar O.Vācieša citātu krievu valodā:
Piemiņas akmens Brīvības cīņās kritušajiem somu karavīriem
Piemiņas akmens atrodas pie šaursliežu dzelzceļa stacijas ēkas Alūksnē, kuras apkārtnē 1919. gada februārī norisinājusies Marienburgas kauja, kurā piedalījās somu brīvprātīgo pulks “Ziemeļu zēni” (“Pohjan Pojat”). Kaujā krita 23 somu karavīri. Piemiņu glabājošais akmens uz Alūksni atceļojis no Somijas – Salpa līnijas, kas būvēta 1940.-1944. gadā, lai aizsargātu Somijas Austrumu robežu. Uzstādīts pēc Somijas Neatkarības cīņu tradīciju asociācijas iniciatīvas. Atklāts 2019. gada 23. februārī.
Piemiņas akmens kritušajiem 1941. gada 4. jūlijā kaujā pie Jāņkalniņa
Piemiņas akmens veidots par godu Alūksnes drošsirdīgajiem partizāniem, kuri uzsāka cīņu, kad padomju varas pārstāvji, atkāpjoties no vācu armijas, gribēja izvest visu labību no Alūksnes elevatora. Piemiņas akmeni izkalis tēlnieks Ainārs Zelčs.
Laukakmenī iekaltais teksts:PIE JĀŅKALNIŅA
PAR LATVIJAS BRĪVĪBU KRITUŠI:
VIRSLEITNANTS ALBERTS RUDĀKS
VIRSNIEKVIETNIEKS AUGUSTS RUTTASS
SKOLNIEKS IMANTS ALTROKS
1941. 12. VII NO IEVAINOJUMA MIRIS
L.K.O.K. LEITNANTS PĒTERIS LIĢERIS
UZ EŽIŅAS GALVU LIKU,
SARGĀJ’ SAVU TĒVU ZEMI
Piemiņas akmens teātra izrādei – dullajam baronam Bundulim
Pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidū vasarā Alūksnē viesojās Liepājas teātris ar izrādi “Dullais barons Bunduls”. Aktieriem tik ļoti patikusi pilsēta, ka viņi te pavadījuši vairākas dienas. Vizinoties ar laivu pa Alūksnes ezeru, viņi ieveduši betona sola fragmentu ar iegravētu gadskaitli un izrādes nosaukumu, ko novietojuši uz sēkļa. Vietējie iedzīvotāji to ir iesaukuši par bunduli. Akmens bija pazudis un alūksnieši nolēma to atjaunot un pa jaunam 2003. gadā atkal uzstādīja Alūksnes ezerā uz sēkļa – akmeņu krāvuma, apmēram 100 metru attālumā no Cepurītes salas Piemiņas akmeni veidoja tēlnieks Ainārs Zelčs. Tēlnieks barona ģīmetni veidoja pēc aktiera Rūdolfa Plēpja portreta, jo viņš 20. gadsimta deviņdesmitajos gados ir spēlējis baronu Bunduli Rīgas teātrī. Uz piemiņas akmens var lasīt vārdus:
Piemiņas obelisks Fītinghofam
Pils parka augstākajā vietā, ezera krastā, uzstādīts pelēks granīta obelisks, kuru sava tāva Oto hermaņa fon Fītinghofa piemiņai cēlis Burhards fon Fītinghofs. Uz obeliska, kura smaile noslēgusies ar lodi, bijis redzams Oto Hermaņa fon Fītinghofa ovāls portretmedaljons un iekalts uzraksts vācu valodā:
Piemiņas plāksne 1. PK un LAK kritušajiem draudzes locekļiem
Plāksne atklāta 1935. gada 22. septembrī Alūksnes luterāņu baznīcā.
Piemiņas plāksni, uz kuras bronzas cilnis – vainags, pēc arhitekta Paula Kampes meta baltā marmorā izgatavojusi E. Kuraua firma Rīgā. Tā izmaksājusi 700 latu. Piemiņas plāksnē iekalts teksts:
UN PASAULES KARĀ KRITUŠIEM
ALŪKSNES DRAUDZES LOCEKĻIEM.
SARGI, DIEVS, TĒVIJU. VIENOTI SPĒKI LAI SAISTĀS
TAISNĪBĀ SVĒTĀ PAR MANTOTO BRĪVĪBU STĀT
PIEMIŅĀ DZĪVĀ LAI KRITUŠIE VAROŅI MOSTAS
GARA SPĒKU UN UZVARU APLIECINĀT.
TIE SAVU DZĪVĪBU NAV MĪLĒJUŠI LĪDZ NĀVEI.
JĀŅA P. GR. 12, 11
PATEICĪBĀ ALŪKSNES DRAUDZE
1935. G. 22. SEPTEMBRĪ
135 kritušo vārdi plāksnē nav iekalti, taču apkopoti īpašā albumā, pievienojot viņu fotogrāfijas un īsas biogrāfijas. Albums tika novietots baznīcā zem piemiņas plāksnes. Kritušo draudzes locekļu vārdi, kā arī to nāves datums un apstākļi 1935. gada 26. septembrī publicēti laikrakstā “Malienas Ziņas”. https://karavirukapi.blogspot.com
Piemiņas zīme Kanceles kalniņā
Alūksnes miests izveidojies jau 14. gadsimtā, pirmā luterāņu baznīca te celta 16. gadsimtā. Tā pacēlusies augstāk par miesta mājām un atradusies Kanceles kalniņā. 1627. gada Polijas-Zviedrijas kara laikā koka baznīca nodega. Dievnams tika uzcelts no jauna, un 1683.-1702. gadā tajā darbojās mācītājs un literāts Ernsts Gliks. Baznīca nopostīta, un tās altāra vietā 20. gadsimtā no akmeņiem uzmūrēta piemiņas zīme.
Pirmās skolas vieta Alūksnē
Piemiņas akmens vietā, kur atradās Ernsta Glika 1683. gadā dibinātā pirmā skola zemnieku bērniem. Uz akmens teksts par skolas dibināšanu un nošu raksts dziesmai “Dar’ man, tēvis, pastaliņas”. Skolas ēku nopostīja Ziemeļu kara laikā 18. gadsimta sākumā. 1742. gadā šajā vietā uzcēla jaunu skolas ēku, bet 1895. gadā tā pārcelta uz ēku Lielā Ezera ielā 24, kur šobrīd atrodas Alūksnes pilsētas bibliotēka. Piemiņas akmens novietots 1983. gadā – trīssimtgades atceres gadadienā.
Saules pulkstenis
“Saules pulkstenis” – saulainās dienās iespējams noteikt vietējo Alūksnes laiku. Tas uzstādīts 1986. gadā un ir veidots laukakmenī. Šis interesantais akmens ar skaisto zīmējumu, gnomonu un stundu iedaļām kalts pēc Gaujas meliorācijas sistēmu pārvaldes Alūksnes iecirkņa priekšnieka Jāņa Driķa ieceres un iniciatīvas.
Piemiņas akmens nacistiskā terora upuriem
1941. gada jūlijā vietējie pašaizsardzībnieki arestēja un Siseņu priedājā pie Alūksnes robežas noslepkavoja ~ 300 cilvēku. To starpā bija 157 ebreji, pārējie – romi, krievi, latvieši. 1962./63. gadā daļu upurus pārapbedīja Alūksnes Brāļu kapos. Nošaušanas vietā uzstādīts piemineklis ar uzrakstu latviešu un krievu valodā:
Tempļa kalna rotonda
Valsts aizsargājams kultūras piemineklis, sens latgaļu pilskalns un senpilsētas vieta. Viena no leģendām vēstī, ka Ziemeļu kara laikā krievu kareivji ar cepurēm sanesuši uzbērumu, lai varētu labāk apšaudīt Alūksnes pili Pilssalā. 1807. gadā kalna virsotnē Alūksnes barons fon Fītinghofs lika uzcelt granīta rotondu – Slavas templi par godu Ziemeļu kara notikumiem Alūksnē un abu karojošo pušu vadoņiem – krievu karavadonim grāfam Šeremetjevam un zviedru armijas kapteinim Vulfam, bet kalns ieguva vēl šodien lietoto nosaukumu – Tempļa kalns.
Piemiņas akmens ķirurgam profesoram Eduardam Žeiduram (1918.-1987.)
Dzimis Alūksnes pagasta “Kauliņos”. Pētījis elastīgi saspriegtas konstrukcijas traumatoloģijā un ortopēdijā. Viņš bija Alūksnes slimnīcas galvenais ārsts 1949.-1959. gadā. Akmens atklāts 1993. gadā.
APE
Apes brāļu kapi
Brāļu kapos apglabāti 1919. gadā un Lielā Tēvijas kara laikā kritušie padomju karavīri. 1988. gada 30. jūlijā te atklāja skulptūru “Māte – Zaudētāja. Žēlotāja. Sargātāja.” (tēlniece Gaida Grundberga, arh. Visvaldis Felcs, Skulptūru meistars Voldemārs Bružuks). 1991. gada 6. jūlijā te atklāta arī piemiņas plāksne Otrā pasaules kara laikā pie meža kapiem nošautajiem 96 Apes ebrejiem.
Piemineklis Brīvības cīnītājiem
Piemineklis atklāts 1997. gada 18. novembrī Apes Pilsētas kapos.
Pieminekļa plāksnē uzraksts:
Elīnas Zālītes piemiņas skulptūra
Elīnas Zālītes bronzas skulptūru, veltījumu dzejnieces 85 gadu jubilejā, atklāj pie Apes vidusskolas 1983. gadā. Autore māksliniece Rasa Kalniņa – Grīnberga. 2009. gada novembrī bronzas tēlu nozaga. 2016. gada februārī Apes pilsētas dome noslēdza trīspusēju līgumu ar mākslinieci Rasu Kalniņu – Grīnbergu un tēlnieku Kārli Alaini par Elīnas Zālītes krūšutēla atliešanu bronzā, lai skulptūru novietotu agrākajā vietā pie Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas.
Piemiņas akmens Aivaram Liepam
Piemiņas akmens uzstādīts par godu lietišķās matemātikas pamatlicējam Latvijā, kurš mācījies tepat Apes vidusskolā. Pēc studijām strādāja par mācībspēku, bija kolēģu studentu vidū ļoti cienīts. Dibināja LVU Skaitļošanas centru un bija tā direktors.
Piemiņas akmens ārstam Leonam Džeriņam (1915.-1972.) Apē
Ārsta mūža darbs bija Apes slimnīcas izveide 1950. gadā, šīs slimnīcas darba plānošana un vadīšana 22 gadus. Apbedīts Apes pilsētas kapsētā. Piemiņas plāksne, kas kādreiz atradās pie Apes slimnīcas sienas un atgādināja, ka to 1950. gadā dibinājis un līdz 1972. gadam vadījis Latvijas PSR Nopelniem bagātais ārsts Leons Džeriņš, pēc slimnīcas likvidācijas atradās pie ģimenes. 2011. gadā to atdāvināja Dr. A. Misiņa medicīnas vēstures muzejam.
Piemiņas akmens skolotājam, folkloristam Dāvim Ozoliņam (1856.-1908.) Apē
Kopš 1989. gada Apes vidusskola nes Dāvja Ozoliņa vārdu ( skolas 50 gadu jubileja). Pirmo reizi šai skolai tas tika dots 1939. gadā, kad uzcēla pašā Apē jaunu II pakāpes 6 klašu pamatskolu. Pie D.Ozoliņa bijušās skolas (tagad pašvaldības īpašums “Jaunroze”) 1988. gadā izcilajam novada folkloras krājējam atklāja piemiņas akmeni. Piemiņas akmeni no granīta veidojis Alūksnes tēlnieks Ainārs Zelčs, bet D.Ozoliņa portretu veidoja Jelgavas tēlniece Rasa Kalniņa- Grīnberga.
ALSVIĶU PAGASTS
Piemiņas akmens Ādolfam Liepaskalnam (1910. – 1972.)
Tēlnieka, novadnieka Aināra Zelča veidotais piemiņas akmens uzstādīts apvidū, kur dzīvoja un trenējās pasaules rekordists soļošanā Ādolfs Liepaskalns. Piemiņas akmens atklāts Karvā 1986. gadā.
Piemineklis Atbrīvošanas cīņās kritušajiem Karvā
Piemineklis atrodas Alūksnes – Apes šosejas malā pie pagrieziena uz Rezaku. 1919. gadā te apbedīti Brīvības cīņās Zušu kaujās kritušie 2. Valmieras pulka karavīri. Piemineklis atklāts 1937. gadā ar uzrakstu:
VAROŅU NĀVĒ KRITUŠI:
1. KAPRĀLIS JĒKABS SUKSE NO VALKAS
2. KAREIVIS PĒTERIS LEITLANDS — NAUKŠĒNU PAG.
3. KAREIVIS ERNESTS PUĶĪTIS — RŪJIENAS PAG.
4. KAREIVIS GUSTAVS OZOLS — ĶOŅU PAG.
5. KAREIVIS ROBERTS GLĀZNERS
Piemiņas plāksne nacionālajiem partizāniem Strautiņos
Piemiņas plāksne atklāta pie bijušā pagastnama ēkas Alsviķu pagasta Strautiņos, kur 1945. gadā tika noslēgts pamiers starp nacionālajiem partizāniem un iekšlietu karaspēku. Atklāta 2019. gada 30. maijā. uz plāksnes uzraksts: “1945. g. 28. IX Valkas apriņķa Alsviķu pagasta Izpildkomitejas ēkā tika noslēgta vienošanās starp LNPA partizānu grupējuma un LPSR Iekšlietu Tautas komisariāta pārstāvjiem par uguns pārtraukšanu visā Valkas apriņķī. Alsviķu pamiers ilga no 29.IX līdz 9.X. Šajā ēkā atradās arī NKVD nodaļas darba, aresta telpas.”
Piemineklis kritušajiem sarkanajiem partizāniem (1941- 1945)
Piemineklis atrodas Rezakas mezā, atklāts 1968. Šeit Pirmās latviešu partizānu brigādes 4. vienības atsevišķā vada partizāni komandiera Matulēna vadībā 1944. gada 15. janvārī sagrāva 300 vīru lielo fašistu soda ekspedīciju.
Paredzēts demontēt pamatojoties uz Alūksnes novada pašvaldības domes 2022.gada lēmumu, bet pazudis jau iepriekšējos gados.
Piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem
Atrodas Alsviķu pagasta mežā “Čūskubirzī”. Atklāts 2018. gada 21. augustā vietā, kur Latvijas Nacionālās partizānu apvienības (LNPA) štāba sakaru daļas priekšnieks Antons Circāns 1947. gada jūnijā tikās ar tuvējās apkārtnes nacionālo partizānu pārstāvjiem. Viņa mērķis bija noorganizēt Vidzemes LNPA grupu konferenci. Tomēr Circāna iecere netika īstenota, jo 1947. gada 7. jūlijā netālu no Drustiem viņš krita.
ANNAS PAGASTS
2. Pasaules kara padomju armijas kritušo Brāļu kapi
Atrodas Annas pagastā Alūksnes – Kalnienas-Gulbenes ceļa malā. Kapos apglabāti vairāk nekā 1000 padomju karavīru. Kapu rekonstrukcija tika veikta 21. gadsimta sākumā.
Piemiņas akmens padomju karavīram Vladimiram Uzu
1944. gada 31. jūlijā pie Papardes stacijas Annas pagastā notika sīva cīņa ar vācu fašistiem. Viens no viņu cīņu biedriem Vladimirs Uzu par šeit parādīto drošsirdību kļuva Padomju Savienības Varonis.
Uzraksts uz mazā pieminekļa plāksnes:
ЧЕРЕЗ ГОДА, ЧЕРЕЗ ВЕКА
ПОМНИТЕ
О ТЕХ, КТО УЖЕ НЕ ПРИДЕТ НИКОГДА
ПОМНИТЕ
—-
ВОИНАМ 374 ПРИБАЛТИЙСКОГО ФРОНТА
1944 – 1974
Uz lielā pieminekļa:
ŠAJĀ VIETĀ
1944.G.31.VII
374.STRĒLNIEKU DIVĪZIJAS 1244.PULKA LOŽMETĒJNIEKS
PADOMJU SAVIENĪBAS
VARONIS
VLADIMIRS UZU
1924 – 1978
PĒC TAM, KAD KAUJAS BIEDRI BIJA KRITUŠI VAI IEVAINOTI,
VIENS PATS ATSITA VAIRĀKU SIMTU HITLERIEŠU UZBRUKUMU
Piemiņas akmens sarkanajiem partizāniem
Piemiņas akmens atrodas Ates silā uz robežas ar Kalnienas pagastu Gulbenes novadā. To atklāja 1987. gada rudenī. Piemiņas vieta iekārtota diviem sarkanajiem partizāniem Jānim Zukovskim, kurš bija 1919. gada Latvijas sarkano partizānu vadītājs, LKP CK locekļa kandidāts un slepeno uzdevumu nodaļas priekšnieks. Viņu kopā ar sakarnieku Voldemāru Krēsliņu nošāva, kad Jānis Zikovskis bija pārnācis frontes līniju, lai izpildītu partijas uzdevumu partizānu kustības vadīšanā Ziemeļlatvijā.
Piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem karavīriem
Par tā izveidošanu 1933.gada „Malienas Ziņās” teikts:
„Annas pagasta Ezeriņu (Ezeriņkalna) kapsētā 1933.gada 3.jūlijā Saeimas deputāts A.Bērziņš atklāja un Alūksnes mācītājs G.Knezs-Knezinskis iesvētīja E.Kuraua akmeņkaltuvē Rīgā darināto pelēkā granīta pilārveida pieminekli (turpat 3 m augsts) ar melnā Zviedrijas granīta plāksni, kurā iegravēts teksts:
Pieminekļa aizmugurē – reljefā kalts teksts:
PRIEKŠ TEVIS LIELS ES UZAUDZIS,
TEV ZIEDOJIS ES DZĪVĪBU,
LAI GŪTU TEVIM BRĪVĪBU.
ar betona kāpnēm priekšplānā
GAUJIENAS PAGASTS
Piemineklis represētajiem Gaujienas kapos
Atklāts 1989. g. 14. augustā. Uz pieminekļa uzraksts: “Apstājies, atceries un piemini mūsu mazās tautas lielo sāpi 1940-1949”
Piemineklis Alūksnes un Apes novadu kopkatalogā
ILZENES PAGASTS
Piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem Ilzenē
Nacionālo partizānu piemiņas vieta izveidota Ilzenes pagasta “Meļļu” māju pagraba vietā. Mājas vairs nav saglabājušās, tagad te ir tikai mežs. Piemiņas akmens atklāts 2018. gada 28. septembrī. “Meļļu” un “Sarvu” māju iedzīvotāji sniedza atbalstu Voldemāra Andersona (“Vecā”) partizānu grupai, kuras bunkurs atradās netālu no šīm mājām mežā uz toreizējo Ilzenes un Trapenes pagastu robežas. V.Andersons bijušais policists un Ilzenes pienotavas vadītājs. 1945. gada 23. novembrī Andersona grupas bunkuram uzbruka. Kritušo partizāņu līķus čekisti aizveda uz Trapeni un par biedinājumu partizānu atbalstītājiem novietoja ap egli, kas auga pagasta izpildkomitejas ēkas priekšā, kur tagad arī uzstādīts piemiņas akmens.
Piemiņas vieta Ilzenē dzīvojošajiem līviem
2006. gadā ar Alūksnes Novada fonda un Nīderlandes KNHM atbalstu, aktīvistu grupa izveidoja piemiņas vietu Ilzenē dzīvojošajiem līviem. Piemiņas vietā uzstādīta piemiņas zīme. “Mežloku” senkapi atrodas Ilzenes puses līvu apdzīvoto vietu vidū. Īpašie akmeņi atvesti no līvu ciemiem – Paiķeniem un Čonkām. Piemiņas vietā katru gadu oktobrī notiek Līvu dienas pasākumi.
Piemiņas vieta represētajiem ilzeniešiem
Piemiņas akmens uzstādīts Ilzenes – Jaunzemu ceļu krustojumā 2009. gada jūnijā, pieminot 1949. gada 25.martā 25 izsūtītos Ilzenes iedzīvotājus Piemiņas vietā atrodas akmens krāvums, kuram līdzās atrodas sliežu fragments. Uz akmens piestiprināta metālkalēja Laimoņa Bāliņa veidotā piemiņas plāksne ar vārdiem : “vien paņemšu līdzi sev saujiņu balta vēja…”
Piemiņas zīme “Ganiņš” pirmajai skolas vietai Ilzenē
1869. gadā Ontu pusmuižā dibinātajai skolai veltītā piemiņas zīme atklāta 2009. gada jūnijā. Autors mākslinieks Laimonis Bāliņš. Šajā vietā atradusies pirmā Ilzenes pamatskola. To apmeklēja zemnieku bērni, kuri vasarās ganīja lopus, strādāja lauku darbos, skandēja tautasdziesmas. Pie metālkaluma 1. septembrī skolēni atceras Ilzenes vēsturi un noliek ziedus.
Viktora Ķirpa piemiņas akmens Ilzenē
Akmens, kas izskatās kā uz zemes nolaidies mākonis, veltīts Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierim, novadpētniekam, Ates muzeja dibinātājam Viktoram Ķirpam. Piemiņas akmens atklāts 2006.gada 12.augustā. Uz pieminekļa vārdi: “ Mans mūžs lai spārni jūsu sapņiem ir”. Akmens uzstādīts pie viņa dzimtajām mājām Ilzenes pagasta “Riekstiņos”, kur dzimis 1926.gada 26.maijā. Pieminekļa autors ir tēlnieks Ainārs Zelčs.
JAUNALŪKSNES PAGASTS
Piemiņas akmens Leo Koklem
1924. gada 3. martā Jaunalūksnes pagasta Visikumā, vecā muižas lauku mājā dzimis ievērojamais gleznotājs Leo Kokle. Te mākslinieks pavadīja savu pirmo dzīves gadu. Piemiņas akmens uzstādīts 2000. gada jūnijā. Laukakmens ar granītā kaltu plāksni ar vārdiem un gada skaitļiem “LEO KOKLE 1924. – 1964.”
Piemiņas akmens profesoram Alvilam Buholcam Bejā
Piemiņas akmens profesoram Alvilam Buholcam dzimto māju vietā “Tūcenē” (ceļa posmā Beja – Visikums). Šeit viņš dzīvojis no 1880. – 1922. gadam. Vēlāk kļuvis par ģeodēzijas fotogrammetrijas mācību spēku Rīgas politehniskajā institūtā un Latvijas Universitātē. katru vasaru atvaļinājuma laikā viņš ar ģimeni šeit uzturējās . Šeit 1934. gada vasarā lauku klusumā profesors pabeidza rakstīt pirmo latviešu valodā publicējamo grāmatu “Fotogrammetrija”. Mājas kara laikā gājušas bojā, bet saglabājusies liepu aleja. 1980. gadā Latvijas dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Alūksnes novada darbīgie ļaudis, Jāņa Driķa un Pētera Birznieka vadībā uzstādīja lielu piemiņas akmeni prof. A. Buholca mājas vietā “Asteros”, sakarā ar viņa 100. dzimšanas dienu. Uz piemiņas akmens plāksnes vārdi:
ĢEODĒZISTS PROFESORS, RAKSTNIEKS
ALVILS BUHOLCS
1880.4.XI – 1972.12.IX
Piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem pie Virguļicas
Piemiņas vieta atrodas Virguļicas dabas liegumā, Jaunalūksnes pag. Alūksnes novadā klusā, laukakmeņiem ieskautā dabas nostūrī. Šeit apmetnes vietu veidoja Rūdolfa Keomeca (“Inženiera”) grupa, kuras sastāvā bija igauņu partizāni, kā arī sakarniece un nelegālo preses izdevumu izveidošanas un izplatīšanas organizatore Velta Kromule. 1951. gadā 8. novembrī sadursmē ar Iekšlietu karaspēka kaujiniekiem nacionālo partizānu bunkurs pie Virguļicas tika uzspridzināts. Uz plāksnes iegravēti vārdi un uzvārdi:
LEONS RABUZIS
RŪDOLFS KEOMECS
Somu karavīru Brāļu kapi Bejā
1918.-1920. gada Latvijas Brīvības cīņu dalībnieku – astoņu somu karavīru (somu brīvprātīgo pulka “Ziemeļu zēni” ) apbedījuma vieta. Atrodas Jaunalūksnes pagastā Matisenē (Bejā) 0,7 kilometrus pa kreisi no centrā esošā ceļu krustojuma. Bejā Latvijas brīvvalsts laikā somu karavīru Brāļu kapi iesvētīti, vienmēr kopti un tur notikuši svinīgi piemiņas brīži. Ar Alūksnes Brāļu kapu komitejas vadītāja Ulda Veldres, Alūksnes karavīru, Latvijas vēstniecības Somijā un somu pārstāvju, Bejas pamatskolas. p/s “Alūksne” un iedzīvotāju atbalstu Somu karavīru Brāļu kapus atjaunoja 1989. gada 2. decembrī. Kapi tika labiekārtoti – uzlikts balts koka krusts un koka sētiņa, kā arī norādes zīme ar tekstu:
2000. gada 7. maijā atklāta melna granīta piemiņas plāksne ar tekstu latviešu un somu valodā, minot septiņu kritušo vārdus un dzimto vietu.
Teksts uz plāksnes:
“ZIEMEĻU ZĒNI” KARAVĪRI,
KURI KRITUŠI BEJAS KAUJĀ 1919.GADĀ.
LAURI AHOLA SIEVI
ERKKI HILLILÄ OULU
JUHO KEJONEN IISALMI
TOIVO KUITTINEN LOIMAA
LEO MURTO MATKU
VIHTORI NIEMINEN JYVÄSKYLÄ
EINO SCHÖNEMAN-SORIOLA KUHMOINEN
JAUNANNAS PAGASTS
2. Pasaules kara padomju armijas kritušo brāļu kapi
Kapi atrodas Jaunannas pagasta centrā. Jaunannas brāļu kapos uzstādīts piemineklis ar metāla bareljefu un puslokā izvietotas melna akmens piemiņas plāksnes (agrāk bijušas balta marmora, vairākkārt vekti rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbi), kurās norādīti kritušo uzvārdi, iniciāļi un dienesta pakāpes. Uz granīta pieminekļa ir uzraksts:
1941-1945
Atklāts ap 1950. gadu.
Piemiņas akmens Hugo Meijeram
Hugo Meijers bija LKP Annas pagasta pagrīdes partijas pirmorganizācijas sekretārs. 2. Pasaules kara laikā – sarkano partizānu sakarnieks. 1944. gada februārī H.Meijeru arestēja un nogalināja. Pie mājām, tieši pretī šķūnim ceļa otrā pusē mežā, purva malā, H. Meijeru apbedīja vietējie iedzīvotāji, pēc tam viņa mirstīgās atliekas tika pārvestas uz Ezeriņu kapiem. 1959. gada 4. novembrī tur svinīgi atklāja pieminekli.
Pirmās kapa vietas objekts 2022.gadā demontēts pamatojoties uz Alūksnes novada pašvaldības domes lēmumu.LIEPNAS PAGASTS
Āpšu kalniņā
Piemineklis atrodas liela masīva meža vidū starp Kupravu, Žīguriem un Liepnu (Liepnas pag.) Kara laikā tur bija pirmās latviešu partizāņu novietnes galvenā mītne. Pēc vāciešu padzīšanas partizāni izbeidza savu darbību un atstāja mītnes. Laika zobs no nometnes gandrīz ne
ko neatstāja. 1959. gada sākumā tika nolemts restaurēt partizāņu štāba mītnes, padarot tās pieejamas ekskursantiem. Padomju Savienības Varonis Vilis Samsons nodod brīvdabas muzeja uzturēšanu un saglabāšanu Liepnas vidusskolai.
ATRADĀS
I LATVIJAS PARTIZĀNU BRIGĀDES ŠTĀBS
Apakšā teksts krievu valodā.
Brāļu kapi
Atrodas Liepnas pagasta Sprinduļos. Tā ir atdusas vieta 871 (citos avotos 846) Otrajā pasaules karā kritušajiem padomju armijas karavīriem. Šeit apbedīti arī ciemā nošautie civiliedzīvotāji, padomju aktīvisti un darbinieki (pavisam 40). Restaurēti un paplašināti 1967. gadā. Pēc Alūksnes rajona arhitektu izstrādātā projekta veidots un atklāts Brāļu kapu komplekss 1979. gadā. Projekta autors Valdis Vīns. Kapara bareljefu veidoja tēlniece Gaida Grundberga. 2012. gadā kapi atjaunoti – ieklāts bruģakmens segums, izveidoti jauni apstādījumi.
Piemiņas akmens Jūlijam Vanagam Liepnā
Krūšutēls rakstniekam un tulkotājam uzstādīts Dzejas dienu laikā 1987. gadā. Viņš sarakstīja balādi “Liepnas kauja”. Biežs Dzejas dienu viesis Alūksnes rajonā. Uz piemiņas akmens rakstīts:
JŪLIJS VANAGS
1903 – 1986
Krūšutēls atrodās pie Liepnas vidusskolas dendroloģiskajā parkā.
2022.gadā demontēts pamatojoties uz Alūksnes novada pašvaldības domes lēmumu, nodots glabāšanai Latvijas Okupācijas muzeja krājumā. Deponēts un pārvietots uz Zeltiņu raķešu bāzes teritoriju.
Piemiņas akmens Otomāram Oškalnam
Otrā pasaules kara laikā partizānu kustības dalībnieks. Kaujinieku vienības slēpās arī Liepnas mežos. Krūšutēls uzstādīts 1987. gadā pie Liepnas vidusskolas dendroloģiskajā parkā. Skolas pionieru vienība nesa Otomāra Oškalna vārdu.
2022.gadā demontēts pamatojoties uz Alūksnes novada pašvaldības domes lēmumu, nodots glabāšanai Latvijas Okupācijas muzeja krājumā. Deponēts un pārvietots uz Zeltiņu raķešu bāzes teritoriju.
Piemiņas akmens 1941. gada 4. jūlija pēcpusdienā nošautajiem 12 sarkanarmiešiem
Atrodas Liepnas pagasta “Bērziņos”. Uz akmens uzraksts:
Piemiņas akmens Liepnas kaujas vietā (1941. g.)
Piemineklis uzstādīts 1961. gadā Liepnas pagastā kritušajiem padomju karavīriem. Pieminekli projektējis Alūksnes rajona kultūras nodaļas vadītājs Vilhelms Bricis.
Granītā iekalts uzraksts:ŠEIT 1941.GADA 4.JŪLIJĀ LATVIEŠU TERITORIĀLĀ KORPUSA
DAĻAS NIKNĀ CĪŅĀ PRET VĀCU FAŠISTISKAJIEM IEBRUCĒJIEM
IZLAUZĀS NO IELENKUMA.
DZIESMAI LABI KRĒSLĀ TĀLU IZSKANĒT.
PASNIEGS PĪPI TĒVAM ZĒNS UN KĻUVIS KLUSĀKS
TEIKS : – PAR LIEPNAS KAUJU STĀSTI ATKAL TĒT.
J.VANAGS
Pieminekļa priekšā individuāla kapa kopa ar balta marmora plāksni. Uzraksts uz plāksnes:
DIVĪZIJAS 227.PULKA KOMISĀRS NEGODUJKO N.A
Piemiņas akmens Nikolajam Lugovcevam
Piemiņas akmens atrodas Liepnas pagastā pirms līkuma uz Demšu kalnu. Uz piemiņas akmens teksts:
PRET HITLERISKAJIEM
OKUPANTIEM KRITA
122. TANKU BRIGĀDES
TANKU ROTAS KOMANDIERIS
PADOMJU SAVIENĪBAS
VARONIS
LETNANTS
NIKOLAJS LUGOVCEVS
1917 – 1944
Piemiņas akmens sarkanajiem partizāniem (1921)
Piemineklis atrodas Liepnas pagasta Polsās. Uz tā uzraksts:
1919.G. SARKANIE PARTIZĀNI JŪLIJS BORMANIS, JĀNIS ŠPONS
Piemineklis Liepnas totalitāro režīmu upuriem
Kalniņā pie Springuļu kapsētas uzstādīts piemineklis ar uzrakstu latviešu valodā:
Piemiņas zīmi veidojis tēlnieks Ainārs Zelčs. Atklāts 2008. gada 26. oktobrī.
Liepnas Brāļu kapi
1941. gada vasarā mežā pie Ankaviņas upes notika masu slepkavība. Tās upuri tika pārapbedīti Liepnas Brāļu kapos Sprinduļos 1979. gadā. Uz pieminekļa uzraksts krievu valodā:
MALIENAS PAGASTS
Profesora Jāņa Sarvas vecāku kapi
Pirmā igauņu tautības matemātikas profesora Jāņa Sarvas vecāku kapi. Vecāki cēlušies no Harglas draudzes Legutes muižas. 1885. gadā kļūst par Alūksnes rajona, toreiz Mālupes pagasta „Brūnu” māju īpašniekiem. Sācies karš, vecāki nomiruši un nav varēts nekur aizvest, tāpēc apglabāti netālu no „Brūnu” mājām. Agrāk uz šiem kapiem braukuši piederīgie un svinējuši kapusvētkus.1987. gadā 24. oktobrī pie „Brūnu mājām uzstādīta piemiņas plāksne.
Piemiņas akmens pirmajam kolhozam
Piemiņas akmens pirmajam kolhozam “Varonis” Malienā atrodas pie “Brūnu” mājām. Te savu bērnību pavadījis ievērojamais igauņu fiziķis un matemātiķis Jānis Savrs. Pirmais kolhozs “Varonis” (toreiz Mālupē) dibināts 1948. gada 26. augustā. Vēlāk šeit atradies Mālupes pagasta pirmā kolhoza kantoris. Piemiņas akmens atklāts 1986. gada 25. oktobrī, atceroties kolhozu kustības veterānus.
Uz pieminekļa uzraksts.
.
Zviedru kapi Malienā
Par arheoloģijas pieminekli atzīti „Žīguriņu”zviedru senkapi. Tagad tajā vietā saglabājies piemiņas akmens.
MĀLUPES PAGASTS
Piemiņas vieta nacionālajiem partizāniem – “Bitāna bunkuri”
Piemineklis atklāts Mālupes pagastā, mežu masīvā 2017. gada 13. oktobrī. Tā ir vieta, kur savulaik atradās nacionālo partizānu bunkurs un pagrīdes spiestuve, kurā no 1946. līdz 1948. gadam tika drukāti Latvijas nacionālo partizānu apvienības izdevumi “Mazais Latvietis”, “Liesma”, “Auseklis”, “Māras Zeme” un “Tautas Sargs”.
Piemineklis 1. Pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušajiem
Piemineklis atrodas Ziemeļu kapos Mālupē, Alūksnes novadā. Atklāts 1934. gada 12. augustā. Celts pēc E.Kuraua firmas meta no Somijas granīta. Priekšpusē iekaltas trīs zvaigznes un teksts:
Piemiņas akmens ģeodēzistam Jānim Biķim
Mālupes – Bejas lielceļa malā, pie pagrieziena uz “Tarvu” mājām novietoja piemiņas akmeni ģeodēzistam Jānim Biķim, kurš te dzimis. Akmens atvests no kolhoza “Igrīve”. Piemiņas akmens atklāts 1982. gada 23. oktobrī. Šajā laikā ceļa pretējā pusē auga dižpriede 3,3 metru apkārtmērā. Diemžēl vēlākajos gados priede nokalta, un šobrīd saglabājusies tikai stumbra pamatne.
Piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem Mālupē
Piemineklis atklāts 2008. gada 26. jūlijā Mālupes kapsētā. Pieminekli iesvētīja prāvests Atis Grīnbergs un kapelāns Dāvids Šterns. Pieminekli izgatavoja tēlnieks Ainārs Zelčs, līdzekļus piešķīra Nacionālo partizānu apvienības centrālā valde, piemiņas vietu iekārtoja Mālupes pagasta pašvaldība. Piemiņas akmenī plāksne ar uzrakstu:
VISIEM MĀLUPES PAGASTĀ
KRITUŠAJIEM NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM,
KURI ZIEDOJA SAVU DZĪVĪBU
LATVIJAI
CĪŅĀ PRET KOMUNISTISKO OKUPĀCIJAS REŽĪMU
1944–1954
Piemiņas plāksne Sūnu saliņā
Piemiņas vieta atrodas Mālupes un Liepnas mežu masīvā, vietā, kur 1942. – 1944. gadam atradās Ziemeļlatvijas partizānu brigādes štābs un nometne. 196-jos gados ar skolu palīdzību atjauno kāršu būdas. Piemiņas plāksni atklāj 1969. gadā.Te darbojušies Padomju Savienības Varoņi Otomārs Oškalns, Imants Sudmalis, vienības komandieris Voldemārs Ezernieks u.c.
Uz plāksnes uzraksts:ŠEIT 1942. – 1944.G. ATRADĀS
LATVIJAS PARTIZĀNU VIENĪBAS
ŠTĀBS, LKP VALKAS APRIŅĶA UN VIDZEMES APGABALA KOMITEJAS
MĀRKALNES PAGASTS
Mārkalnes skolas 120 gadu piemiņas akmens
Pie Mārkalnes skolas uzstādītā piemiņas zīme atgādina, ka 1988. gada augusta pirmajā sestdienā Mārkalnes skola atskatījās uz saviem 120 gadiem. Uz plāksnes uzraksts :
SKOLAI – 120
1868 – 1988
Piemineklis sarkanarmiešiem
Piemineklis atrodas Mārkalnē starp skolas un sociālās mājas ēkas teritoriju. Par godu kara Uzvaras 30. gadadienā 1975. gadā. Uz plāksnes iegravēts teksts:
KAS NAV DZĪVES NOSLĒGUMS
BET GAN MŪSU ZAĻĀS ZEMES
NEMIRSTĪGĀ DAĻA
E.VĒVERIS
MŪŽĪGA SLAVA KRITUŠAJIEM MĀRKALNIEŠIEM
1941-1945 UN PĒCKARA GADOS
Zem tā minēti kritušo uzvārdi
Piemiņas akmens sakarā ar kolektivizācijas 40. gadadienu
Akmens atklāts 1987. gada rudenī Mārkalnes pagastā, vietā, kur atradies pirmā kolhoza kantoris.
TILTIŅOS 1949.G.
ATRADĀS KOLHOZA
BOĻŠEVIKS KANTORIS
ZIGFRĪDS KOLS
Tautu draudzības akmens
Tautu draudzības akmens atklāts 1987. gadā Mārkalnes ciema “Mikalītēs”, vietā kur krustojas triju republiku – Latvijas, Krievijas un Igaunijas – robežas, vietā, kur Pededze ienāk mūsu republikas teritorijā. Šo akmeni Alūksnes melioratori atklāja 31. jūlijā, nododot Mikalīšu objektu Mārkalnes sovhozam.
PEDEDZES PAGASTS
Piemineklis – obelisks 2. Pasaules karā kritušajiem
Piemineklis Pededzes ciema iedzīvotājiem, kuri krituši 2. Pasaules karā Pededzes centrā uzstādīts 1970. gadā. 1981. gada 2. oktobrī pieminekļa pakājē atklāja plāksni ar iegravētiem kritušo pededziešu uzvārdiem (101 uzvārds). 1984. gadā piemineklim piebūvēts papildus fragments – lidmašīnas spārns.
Demontēts un utilizēts, cilvēka veidola skulptūra ar postamentu un divi akmeņi ar gada skaitļiem “1941”, “1945” nodoti glabāšanai Latvijas Okupācijas muzeja krājumā, pamatojoties uz Alūksnes novada pašvaldības domes 29.09.2022. lēmumu
Brāļu kapi Otrajā pasaules karā kritušajiem karavīriem
Brāļu kapu memoriāls atrodas Pededzes pagasta Ķuršu kapsētā. Uz pieminekļa iegravēts teksts krievu un latviešu valodā:
Piemineklis Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem Paulim un Otto Palmiem
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem Pauļa un Otto Palmu atdusas vieta Pededzes pagasta “Akmeņdruvās”. Šeit atdusas 1919. gada 18. novembrī kaujā pret bermontiešiem pie Garozas kritušie karaskolas kadeti Paulis un Otto Palmi. Viņu mirstīgās atliekas pārveda pāri visai Latvijai ar zirgu pajūgiem un apbedīja Kalnapededzē dzimto māju Akmeņdruvu kapsētā. Obelisks uzstādīts 1933. gada 18. jūnijā. 1933. g. 18. jūnijā Ministru prezidenta biedrs Marģers Skujenieks atklāja un armijas mācītājs P. Apkalns iesvētīja 2,5 m augstu granīta obelisku.
70-to gadu vidū kapi tika apgānīti. Varoņu mirstīgās atliekas tika izraktas un pārvestas uz Kūdupes kapsētas malu. Taču 1989. gada 8. novembrī uz Akmeņdruvām atveda atpakaļ pieminekli, bet 17. novembra naktī notika abu varoņu apgānīto pīšļu pārapbedīšana.
Piemineklis Pēterim Pekaram
Lidotāja Pētera Pēkara kapa piemineklis atrodas Pededzes pagasta Stuborovā. Uz pieminekļa uzraksts krievu valodā:
рождения 1921 г. Белорусской ССР
Червенский р-он село Дуборуиси
Погиб 29 июля 1944 г. при исполнении
боевого задания в боях с немецко –
фашистскими захватчиками и
повторил подвиг Гастелло.
От колхозников
к-за “Звезда”
Piemineklis igauņu sarkanajiem strēlniekiem
Piemineklis igauņu sarkanajiem strēlniekiem, uz obeliska iegravēts: “КРАСНЫМ ЭСТОНСКИМ СТРЕЛКАМ 1919 ГОДА”. Piemineklis atrodas Kalnapededzē.
TRAPENES PAGASTS
Piemineklis Linardam Laicenam (1883.-1938.)
Linarda Laicena piemineklis Trapenē pie Trapenes kultūras nama ēkas. Dzejnieka, novadnieka pieminekli veidojusi tēlniece Gaida Grundberga un arhitekts Juris Pētersons. Piemineklis atklāts 1983. gadā 10. septembrī Dzejas dienās, sakarā ar Linarda Laicena 100 dzimšanas dienu. 17 gadu vecumā L. Laicens iestājās par dārznieka mācekli Bormaņu muižā, kur trīs gadus apguva šo amatu. Rakstnieks ar dzīves biedri Annu (dārznieka J.Kārkliņa meitu) dzīvoja Trapenē arī 1917. gada vasarā pēc atbraukšanas no Maskavas.
Piemiņas plāksne septiņiem nacionālajiem partizāniem
Partizāna Andersona grupa Trapenes –Ilzenes mežā tika iznīcināta un nogalināti 7 partizāni sadursmē ar čekistiem 1945. gada 18. novembrī. Nošautie tika atvesti uz Trapenes centru un par biedinājumu partizānu atbalstītājiem novietoja ap egli, kas auga pie pagasta valdes ēkas. Tur kritušo mirstīgās atliekas nogulēja vairākas dienas. Tikai pēc feldšera Kubuliņa iejaukšanās nošautos kaut kur aizveda un apraka (vieta nav zināma). Piemineklis atklāts 1995. gada 18. novembrī. Uz melna marmora plāksnes rakstīts:
ILZENES MEŽU BUNKURĀ ČEKISTI IELENCA,
NOŠĀVA, ATVEDA UZ ŠEJIENI UN NOMETA.
VOLDEMĀRS ANDERSONS
GASTONS DZELZKALĒJS
VALDIS TOMIŅŠ
CENTIS EIZĀNS
JĀNIS KOEMETS
VOLDEMĀRS RAPPA
EDUARDS RAPPA
Piemiņas akmens Ojāram Vācietim
Pie Trapenes pamatskolas atrodas piemiņas akmens dzejniekam Ojāram Vācietim, kur dzejnieks mācījies no 1942. gada līdz 1948. gadam. Uzstādīts 1984. gadā, tēlnieks Ainārs Zelčs. Uz pieminekļa vārdi :
Somu karavīru kapi
Tie atrodas Trapenes pagastā aiz “Skoliņām” iepretī “Mikužu” māju ceļam. Tur apglabāti Latvijas atbrīvošanas cīņās 1919. gada februārī reida laikā uz Alūksni sadursmē ar sarkanarmiešiem Trapenē divi kritušie Igaunijas armijas somu tautības brīvprātīgie.
VECLAICENES PAGASTS
Piemiņas vieta nezināmajam igauņu karavīram
Igauņu karavīrs ievainots un vēlāk miris 1919. gada pavasarī Latvijas Brīvības kaujās. Lai kapa vietu neaizmirstu, veclaicenietis O.Maziks kokā bija iegriezis krustu. Kapa vietā 1990. gadā uzstādīts Igaunijas brīvibas krusts. 2012. gada oktobrī šī karavīra mirstīgās atliekas pēc igauņu Veru aizsargu vienības vadītāja Kaleva Adera ierosinājuma izraka, koka krustu pēc tradīcijas guldīja kareivja vietā. Vēlāk kopā ar citām igauņu kareivju mirstīgajām atliekām tas tika pārapbedīts, bet koka sētiņa un kapu kopiņa palika.
Piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem
Piemiņas akmens nacionālo partizānu bunkura vietā atklāts 2019. gada 4. oktobrī. Tas atrodas Veclaicenes mežos netālu no “Koruļu” mājām. Piemiņas plāksnei veidojis tēlnieks Ainārs Zelčs. Uz plāksnes iegravēts uzraksts:
NACIONĀLO PARTIZĀNU
BERNHARDA ĀBELKOKA
UN ELMĀRA TORTŪŽA
BUNKURA VIETA
ŠEIT VIŅI DZĪVOJA NO 1951. G.
PAVASARA LĪDZ 1953. G. 13. MARTAM
ZELTIŅU PAGASTS
Ļeņina piemineklis
1970. gadā pilsētas centrā atklāja tēlnieces Gaidas Grundbergas pieminekli V.I.Ļeņinam, sakarā ar viņa 100. dzimšanas dienu. Tas bija novietots laukumā pie rajona administratīvās ēkas. Pieminekļa autori ir tēlniece Gaida Grundberga, arhitekts L.Krauklis. Gatavots no granīta apmēram 2,5 m augstumā. 1991. gada 29. augustā piemineklis tika demontēts, lielā galva atvesta uz Zeltiņiem – bijušo padomju armijas kodolraķešu bāzi, kur tā joprojām izklaidē tūristus.
Piemineklis padomju armijas kritušo karavīru piemiņai
Šeit apglabāti 27 padomju karavīri, kas krituši atbrīvojot Zeltiņus 1944. gada vasarā. Piemineklis atrodas Zeltiņu pagasta kapsētas “Brāļu kapos”. Gatavots no granīta un marmora, augstums 1,89 m, 96×37 cm, piemiņas plāksnes 22×80 cm.
Uzraksti:ПАВШИМ ЗА СВОБОДУ
И НЕЗАВИСИМОСТЬ
СОВЕТСКОЙ РОДИНЫ
MŪŽĪGA SLAVA VAROŅIEM
KRITUŠIEM PAR PADOMJU
DZIMTENES BRĪVĪBU
UN NEATKARĪBU
1941-1945
Piemiņas plāksne vācu armijā kritušajiem kareivjiem
Ceļa Zeltiņi- Lejasciems malā labajā pusē pretim Zeltiņu skolai atrodas otrā pasaules kara vācu karavīru kapi. 1944. gada vasarā skolā atradās kara slimnīca. Kapos tika apglabāti hospitālī mirušie un kaujās kritušie dažādu tautību karavīri, starp tiem arī vairāki latviešu leģionāri un viens augsta ranga sarkanarmijas virsnieks, kurš arī ticis ārstēts minētajā slimnīcā (151 vācietis, 5 latvieši, 1 krievu virsnieks). 1993. gada rudenī Zeltiņu kokzāģētavā strādājošie jaunieši pagatavoja koka krustu un kā svētuma simbolu uzstādīja ceļa malā līdz kapu atjaunošanai un sakārtošanai.
Uz plāksnes uzraksts:
OTRAJĀ PASAULES KARĀ KRITUŠAJIEM
VĀCU UN LATVIEŠU KARAVĪRIEM
EWIGES ANDENKEN
ALL DIE GEFALLENEN
DEUTSCHEN UND LETTISCHEN SOLDATEN
IM ZWEITEN WETKRIEG
Piemiņas plāksne 1.PK un LAK kritušajiem draudzes locekļiem
Plāksne atklāta 1935. gada 26. maijā Zeltiņu luterāņu baznīcā. Balts marmors (140×80 cm). Plāksnē iekalti 87 Pirmajā pasaules un Atbrīvošanās karā kritušo un bez vēsts pazudušo draudzes locekļu vārdi. Plāksne izmaksājusi 450 latu, ko saziedojuši draudzes locekļi.
1966. gadā komunistu varasiestādes piespieda draudzi atteikties no baznīcas, bet 1967. gadā komunisti nogāza baznīcas torni, sadauzīja un nodeva metāllūžņos zvanu, kā arī izdemolēja baznīcas iekštelpas. Līdz 1985. gadam padomju režīms baznīcu izmantoja kā noliktavu. Sākotnēji tika glabātas mēbeles, bet pēc tam sāls un lopbarība. Kas vēl nebija galīgi nopostīts, piemēram, ērģeles, tās laika gaitā bojājās kaitīgo vielu iedarbības rezultātā. Ērģeļu atliekas (stabules) atdod Lēdurgas baznīcai. Orģināllogus ar krāsainām vitrāžam altāra sienā aizvāca un ailes sienā aizmūrēja ar ķieģeļiem. Rodas doma telpā iekārtot sporta zāli, tādēļ kreisās sienas logus apmaina, ieliekot tur triecienizturīgus stiklus, un šai sienai ārpusē izmūrē telpu dušām. Iznīcināja arī piemiņas plāksni.
Baznīcu draudze atjaunoja 1994. gadā, bet torni – gadu vēlāk. Par piemiņas plāksnes atrašanās vietu ziņu nav.
Piemiņas plāksnē bija iekalti sekojoši kritušo draudzes locekļu vārdi:
Slavas obelisks 3. Baltijas frontes padomju karavīriem
1974. gadā uzstādītais piemiņas akmens atradās Alūksnē centrālajā skvērā tagadējā Tirgotāju ielā. Tas veidots par godu Alūksnes rajona 30.gadadienai kopš atbrīvots no vācu fašistiem. Pēc padomju varas krišanas pieminekli bija nodomāts aprakt turpat uzstādīšanas vietā, kas ievērojami samazinātu novākšanas darbu izmaksas, tomēr 1995. gadā nolēma to pārvietot uz bijušo okupācijas armijas raķešu bāzi Zeltiņos, kur jau atradās no pilsētas aizvestais Ļeņina piemineklis.
Obeliskā iegravēts teksts:
KARAVĪRIEM – ALŪKSNES
RAJONA ATBRĪVOTĀJIEM NO VĀCU
FAŠISTISKAJIEM IEBRUCĒJIEM
apakšā teksts krievu valodā
1974
Piemineklis 1. Pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušajiem Zeltiņos
Zeltiņu kapsētā 1923. gada 13. maijā atklāja granīta obelisku 1. Pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem zeltiniešiem. Veidojis Alūksnes akmeņkalis J.Stilbe par Sieviešu palīdzības korpusa zeltiņu-Ilzenes nodaļas savāktajiem līdzekļiem. Pieminekļa augšdaļā iegravēts ugunskrusts, vidusdaļā teksts:
ZIEMERU PAGASTS
Piemiņas akmens Valmieras pulka bataljona komandierim Skreijam
Piemiņas vieta atrodas Ziemera pagastā (Alūksnes novads) pie Māriņkalna–Karvas ceļa, apmēram 1 km no Māriņkalna Skreiju māju iebraucamā ceļa galā. Piemiņas akmens uzstādīts vietā, kur 1919. gada 1. aprīlī krita 1. Valmieras kājnieku pulka I bataljona komandieris LKOK kapteinis Kārlis Skreija, virsseržants Arveds Anerauds un virsseržants Ernests Vīksne. Skreija apglabāts Slokas kapos un vēlāk tika apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni. Piemineklis atklāts 1999. gada jūnijā. Uz piemiņas akmens uzraksts:
PAR LATVIJU KRITUŠI
LKOK KASPT. KĀRLIS SKREIJA
VIRSSERŽ. ARVĪDS ANERAUDS
VIRSSERŽ. ERNESTS VĪKSNE
Piemiņas vieta nacionālo partizānu grupai “Jumba”
Piemiņas plāksne nacionālajiem partizāniem atrodas Ziemera pagastā. Atklāta 2020. gada 10. jūlijā. Piemiņas plāksni iesvētīja mācītājs Vilnis Sliņķis. To veidojis tēlnieks Ainārs Zelčs, bet uzstādīja Zemessardzes 31. bataljona veterānu apvienības dalībnieki.
Piemiņas akmens Prinduļu kaujā kritušajiem
Piemiņas akmens un Baltais krusts Prinduļu kaujā 1941. gada 7. jūlijā kritušajiem atrodas Ziemeru pagastā pie “Prinduļu” mājām Ziemeru-Māriņkalna ceļa malā. Sākotnēji piemiņas plāksne kaujas vietā pie Prinduļu mājām, kur krita 25 nacionālie partizāni, tika uzstādīta jau 1942. gada pavasarī. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā piemiņas vieta tika iznīcināta. No jauna tā iekārtota pēc neatkarības atjaunošanas – piemineklis atklāts 1996. gada 7. jūlijā, uzstādot baltu koka krustu un granīta piemiņas plāksni, kurā iekalts teksts ar 17 kritušo vārdiem:
1941.G. 7. VII VAROŅA NĀVĒ KRITA
EDGARS ANDERSONS BRUNO LIEPIŅŠ
ALFONS BRIKMANIS INDULIS LIEPIŅŠ
ARTŪRS BRĪDAKS ALBERTS REZGARIŅŠ
ELMĀRS BROŠS EDGARS ROKS
BORISS DZENIS EDVARDS TĪDOMANS
ARTURS GRADOVSKIS EDGARS SINKA
ARVĪDS JAUNZEMS GEORGS VANAGS
VOLDEMĀRS KAKTIŅŠ ARVĪDS VĒRZEMNIEKS
JĀNIS SAKVĀRNIS-SKRĪVELIS
Vēlāk piemiņas plāksnes priekšā novietota mazāka plāksnīte, kurā iekalti vēl četru kritušo vārdi:
JĀNIS SKOPIŅŠ
DONATS KLIGULIS
DAILONIS RANDE
VIREŠI
Piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem
Piemiņas akmeni nacionālajiem partizāniem Virešu pagasta Vidagā atklāja 2006. gada 5. maijā pie Vidagas-Velēnas ceļa, netālu no nacionālā partizāna Eduarda Reinerta mājām “Bebrupēm”. Uz pieminekļa iegravēts teksts:
KOMANDIERI
RŪDOLFS RUBLOVSKIS
1898 – 1945
EDUARDS SEBRIS
1899 – 1946
EDUARDS REINERTS
1916 – 1948
ČEKISTU NOSLEPKAVOTI
KAPU VIETA NEZINĀMA
