Godājot un atceroties novadniekus, kuri ar savu darbu un dzīvesstāstu devuši nozīmīgu ieguldījumu sava novada un Latvijas attīstībā, jau ceturto gadu turpinām tradīciju – rīkot novadpētniecības konkursu par kādu īpašu personību.
Šogad konkurss veltīts Jurim Petričekam (5.05.1936-26.01.2022) – mecenātam un sabiedriskajam darbiniekam, pēc profesijas elektroinženierim. Šis ir dzīvesstāsts par trimdas latvieti, kuru dzīves ceļš vedis tālu pasaulē, tomēr saikne ar dzimto vietu palikusi stipra un iedvesmojoša arī nākamajām paaudzēm. Šogad, 5. maijā, J.Petričekam apritētu 90 gadi.
Pededzes bibliotēka un Alūksnes novada bibliotēka aicina ikvienu izzināt Jura Petričeka dzīves gājumu, piedaloties konkursā – tā noslēgumā kopā ar dalībniekiem dosimies izzinošā ekskursijā uz Jura Petričeka dzimto Pededzes pagastu, kuru viņš, kā pats raksta, uzskatīja par paradīzi zemes virsū. J.Petričeka interese par dzimtas vēsturi pārvērtās apjomīgā pētījumā un 2015. gadā izdota grāmata “Pededzes pagasta Petričeki”. Tā būs nozīmīgākais avots, kurā meklēt atbildes uz konkursa jautājumiem. Grāmata pieejama Pededzes bibliotēkā un Alūksnes novada bibliotēkā. Atbildes tāpat meklējamas laikrakstos “Alūksnes Ziņas”, “Latgales laiks”, “Lauku avīze”, “Latvietis”, vietnēs: latviesi.com, aluksne.lv.
Atbildes rakstveidā, brīvi noformētas, var iesniegt Alūksnes novada bibliotēkā vai Pededzes bibliotēkā klātienē, vai sūtot elektroniski biblioteka@aluksne.lv līdz 2026. gada 31. maijam. Iespējams arī aizpildīt un iesniegt atbilžu veidlapu, kas pieejama: ej.uz/petriceks_veidlapa
KONKURSA JAUTĀJUMI ➡ ŠEIT
Pededzes bibliotēkas vadītāja Mirdza Korne: “Juris Petričeks – trimdas latvietis, mecenāts, godīgs cilvēks, kurš no citiem prasīja to pašu. Gatavojot konkursa jautājumus, vairākas reizes klausījos interviju ar viņu un katru reizi sajutos, it kā viņš būtu atnācis un mēs būtu parunājuši. Jura vecvectēvs Karels 19. gs. beigās, glābdams savus dēlus no kara draudiem, ierodas Pededzē no Bohēmijas (Čehoslovākija) pilsētas Hradeckrālovas. Kā savas grāmatas priekšvārdā min pats Juris, “20. gadsimts savā virpulī ierāva arī Karela dzimtu”. 1944. gadā Petričeku ģimene dodas bēgļu gaitās. Ceļojot cauri Eiropai, nokļūst Amerikā. Tur Juris iegūst izglītību, satiek mīlestību, strādā kā radaru speciālists gan Amerikas pavalstīs, gan Aļaskā. Tiklīdz ir iespējams atgriezties Dzimtenē, Juris to arī dara. Jau minēju viņa godīgumu. Atgūstot īpašumus, viņam bija priekšnoteikums: ja kāds dzīvo un apsaimnieko īpašumu, viņš to nepieprasīs. Taču viss bija daudz dramatiskāk – daži guļbaļķi un mūra siena. Atgūtajā īpašumā saimnieko ihtiologi Ilze un Armands, kuriem ir trīs brīnišķīgi bērni. Ar Līvu Martu mēs iepazināmies pagājušajā gadā Dzejas dienās Kolberģa tautas namā. Petričeka dzimtas māju atgūšana un atjaunošana sakrita ar latviešu plūsmas atjaunošanu Pededzes pamatskolā, kur bija tikai entuziasms, bet ne skolotāju, ne grāmatu. Skolotāja Olga Sīpola sazinājās ar Juri un uz Pededzes skolu ceļoja darba burtnīcas, rakstāmpiederumi, grāmatas un žurnāli. Tas turpinājās, atbalstot mācīties alkstošus jauniešus, kuriem trūka līdzekļu. Dažiem atmaksāja ceļanaudu līdz skolai, dažiem sedza augstskolu izdevumus – atkarībā no nepieciešamības. Pretī prasīja uzrādīt atzīmju lapas un vēstuli. Sadarbojoties daudzu gadu garumā, pededziešiem radās vēlme pateikt “paldies”. Kā gan citādi to var izdarīt, ja ne piesakot “Latvijas lepnuma” balvai, kura arī tika saņemta. Protams, Juri un sievu Ritu kopā. Juris “Vītolu fondā” dibinājis vairākas piemiņas stipendijas. Arī pēc Jura Petričeka došanās mūžībā jaunieši var izjust viņa dāsno sirdi, saņemot stipendijas studijām. Tāds bija viņa moto: palīdzēt – tas ir mans pienākums.”
Attēli no grāmatas “Pededzes pagasta Petričeki”.
