28. februārī, darba dienai noslēdzoties, Alūksnes novada bibliotēka bija cilvēku piepildītāka un skaļāka nekā citus piektdienas vakarus, jo apmeklētāji bija ieradušies tikties ar Sigitu Leju, kuras gleznas izstādītas bibliotēkā marta mēnesī. Lai gan pēdējos gadus Sigita dzīvo Dobelē, viņas dzimtā pilsēta ir Alūksne.
Sigita pastāstīja par savu vaļasprieku, uzsverot, ka gleznošana viņai ir kā meditācija un enerģijas atjaunošanas process. Viņa sevi nesauc par mākslinieci, bet rada savam priekam to, kas iedvesmo un dziedē.
Paldies par satikšanos! Aicinām nākt skatīt Sigitas gleznas līdz marta beigām.
Sigita Leja: “Gleznošana man ir kā meditācija, kā dvēseles dziedināšana un enerģijas atjaunošanas process. Krāsas, otas pieskāriens audeklam un mūzika liek sajusties Visuma nezināmā dimensijā.
Es neesmu māksliniece, es radu savam priekam to, kas mani iedvesmo un dziedē. Tagad sajūtu vairāk jūras un debesu zilo, saulrieta rudo un rīta gaismas rožaino…
Gleznojot kopā ar māksliniekiem, es uztinu savu enerģijas kamolu dažādās krāsās un faktūrās. Tā manā kamolā ir ietīti Gunāra Ozoliņa akvareļa un humora dzīpari, Anitas Vēliņas garīgums, spēks, mīlestība pret mākslu un pasteļkrītiņa pieskāriens pirkstam, akrila klusās dabas elpa manas dzimtās pilsētas ezera krastā, bet tagad Dobeles mākslinieces Zitas Vēveres rotaļīgums un gaišums smaidā, eļļas krāsām skarot audeklu.
Tā vakaros skanot mūzikai, kādai nopūtai vai smieklu zvaniņam blakus, spēlējoties rodas Dobeles strūklakas naktī, rozā sapņi vai zili brīnumi. Pēc iesildīšanās, var ķerties pie nopietnas otas un audekla, kur var iemūžināt manus citus iepriecinātājus putnus un ziedus.
Priecājos, ka Dobelē radās iespēja darīt to, kas mani daudzus gadus iedvesmoja Alūksnē, tāpēc gribēju atvest savus darbus te un dalīties savās sajūtās.
Lai top! Ceru, ka manas gleznas iedvesmos jebkuru cilvēku nebaidīties gleznot, spēlēties ar krāsām, izjust otas pieskāriena audeklam dziedniecisko spēku un satikt radošas, enerģiskas personības, kas dod ceļamaizi ar padomiņu tālākajam solim plašajā ceļā par dzīvi ko sauc.”
