Baznīcas

Alūksnes luterāņu baznīca tika uzcelta laikā no 1781. gada rudens līdz 1788. gadam, kad 23. jūlījā baznīcu iesvētīja Alūksnes draudzes jaunais mācītājs Oto Fridrihs Pauls fon Rīls (1764. – 1835.g.), kurš Alūksnē kalpoja 52 gadus (1787.- 1835.g).

Alūksnes evaņģēliski luteriskai baznīcai tika izraudzīta skaista un laba vieta, kam devis savu piekrišanu Alūksnes muižas īpašnieks Otto Hermans fon Fītinghofs. Baznīca ir ievērojams Latvijas agrīna klasicisma piemineklis. Tās projekta autors un būvdarbu vadītājs ir vācbaltu  arhitekts Kristofs Hāberlands (1750. g.1. 01. – 1803. g. 7. 03). Alūksnes baznīca pieder pie tradicionālā vientorņa baznīcu tipa ar savdabīgajām īpatnībām.

Ar kupolu segtais daudzpakāpju tornis ir 55,5 m augsts. Tās ir pakāpju veids, kas noslēdzās ar puslodes kupolu. Tornī uzvilka 2 no Pēterburgas atgādātus zvanus, viens no tiem, lielākais, tika atliets Gatčinā, bet otrs, mazākais – Maskavā. Lielākais zvans Otrā pasaules karā tika noņemts, lai to pārkausētu kara vajadzībām, taču par laimi to sanāca saglabāt. Mazākais zvans liets 1530.gadā, uz tā sāniem ir uzraksts senkrievu valodā „Mīlestības dāvana ticīgiem”. Torņa smaili rotā modrības simbols – gailis. Dievnamā atrodas arī lielākās A. Martina būvētās ērģeles (1885). Pēc vēsturē atrodamajām ziņām Alūksnes muižas īpašniekam un draudzes priekšniekam O. H  fon Fītinghofam baznīcas celtniecība izmaksāja 36800 dālderus.

Katoļu dievnama Alūksnes draudzei nebija, tāpēc pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados tika aizliegts noturēt dievkalpojumus. Draudzes dzīve ar sparu atsākās deviņdesmito gadu sākumā. Dievkalpojumi notika dažādās vietās. Katoļu dievnams Alūksnē (Helēnas ielā 31 ) uzbūvēts 2001. gadā. Iesvētīja arhibīskaps metropolīts Jānis Pujāts. Ēkas arhitekts A.Krusts. Dievnama ēkai nav Latvijas baznīcu arhitektūrai raksturīgā garenplāna. Baznīcai ir krusta forma. To vainago neliels tornītis ar krustu. Altāri rotā glezna “Svētā ģimene”, kā arī apustuļa Svētā Bonifācija tēls. Sv.Bonifācijs ir vācu katoļu organizācijas Bonifatium Werk, kas palīdzēja finansēt baznīcas būvniecību.

Pareizticīgo draudze Alūksnē sākusi darboties 19. gadsimtā. Līdz 1948. gadam pareizticībā pārgāja 1663 alūksnieši. 1873. gadā baronese Helēna fon Fītinghofa piešķīra draudzei muižas zemi, un 1895. gadā tur uzcēla pareizticīgo baznīcu. Tā būvēta eklektisma stilā. Baznīcas torņus vainago nelieli kupoli. Dievnama altārdaļu grezno divu līmeņu ikonostass, kā arī nelieli altāri ar 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma ikonām un svēto tēliem.

Viena no augstāk stāvošajām baznīcām un vecākajām Latvijā ir Apekalna jeb Opekalna baznīca. Opekalna baznīca atrodas 235 m virs jūras līmeņa – vienīgā Latvijā, kas atrodas tik augstu. Alūksnes novadā tā ir viena no senākajām un interesantākajām baznīcām..Baznīcā atrodas trīs valsts nozīmes mākslas pieminekļi: altāris (1774. g.), ērģeles, ko plēšas darbināmās ar rokām (ap 1860. g.) un kancele (18. gs. 2. puse). No baznīcas torņa saulainā laikā var pat saskatīt Baltijas virsotni – Munameģi. Bet turpat blakus ir stāvais Ķauķu kalns, un mūsu novadā augstākais, bet Latvijā otrais pēc Gaiziņkalna – Dēliņkalns. No Apekalna var redzēt arī Alūksnes pilsētu un skaistos ezerus. Baznīca sākumā tika uzcelta no koka 1694.-1696. gadā. To ir projektējis kara inženieris arhitekts un zīmētājs Ēriks Dālbergs, kurš ir slavens ar ieviešanu krustveida luterāņu baznīcu tipu.

Apekalna baznīca tika nopostītas Ziemeļu kara sākumā. Atjaunoja baznīcu tikai 1729. gadā. Baznīca, kura ir saglabājusies līdz mūsdienām ir celta laika no 1774. līdz 1779. gadam.

1832.gadā baznīcu atkal pārmūrēja un paplašināja, bet 1893. – 1894. gadā tika veikts kapitālremonts.1924. gadā tika izremontēti baznīcas jumts, kā arī ārpuse un iekšpuse. 1927. gadā tika nojaukts vecais koka tornis un tā vietā uzcelts jaunais, paaugstinātais, pēc arhitekta P. Kampes projekta celtais mūra tornis. To iesvētīja 1927. gadā 11. decembrī. 1959. gadā dievnamā veica plašus restaurācijas darbus. Pēdējie remontdarbi tika veikti 1994. gadā, kad nomainīja dakstiņu jumtu ar azbestcementa segumu un 2000. – 2001. gadā veikti atjaunošanas darbi torņa skatlaukumam.

Apekalna baznīca ir akmens-ķieģeļu garenbūve ar poligonālu altārdaļu.

Gaujienas evanģēliski luteriskā draudze atrodas Gaujienas pagasta “Baznīckalnā”. 1238. g. celtajā Gaujienas pilī atradusies kapella, vēlāk uzcelta baznīca pils miestiņā. Luterāņu baznīca Gaujienā bijusi jau 17. gs. sākumā; 1613. g. minēta luterāņu koka baznīca, 1631. g.- mācītājmuiža; 1627. gadā tā nopostīta. 1699. gadā uzcelta no jauna koka baznīca, 1702. gadā krievu karaspēks to nodedzinājis. 1727. g. iesvētīta jauna koka baznīca, kas kalpojusi līdz 1781. g., kad uzcelta jauna koka baznīca. Gaujienas kapsētu iekārtoja 1844. g. Mūra baznīca neogotikas stilā uzbūvēta un iesvētīta 1892. gadā (arhitekts Jānis Brauns); 10 baznīcas logus rotāja vitrāžas, altārglezna bija veidota divdaļīga ar Rafaēla un da Vinči gleznu kopijām. Baznīcā skanēja ērģeles ar 14 balsīm, kas bija būvētas Frankfurtē. 1944. gadā baznīcu vācu armija uzspridzināja.

Draudze izveidojusies 1923. gadā, atdalot to no Balvu draudzes. Dievkalpojumi turēti Liepnas muižas rijā. Ar agrāro reformu draudzei tika piešķirta jaunsaimniecība. 1935. gada 12. jūlijā Liepnas muižas centrā tika likts pamatakmens jaunajai baznīcai. Iesvētīta 1938. gadā. baznīca celta pēc arhitekta Jāņa Cīruļa projekta nacionālā romantisma formās. Pēckara gados nogāzta smaile, jo gribēja ierīkot elektrostaciju, bet draudzes locekļi un iedzīvotāji to nepieļāva.  2004. gadā veikti plaši remontdarbi, 2005. gadā uzslēja 31 metru augstu torņa smaili.

Liepnas pirmā katoļu koka kapela tika uzcelta 1754. gadā. To Krievijas cara valdība slēdza 1862. gadā un nodeva pareizticīgajiem 3 gadus. Pēc Pirmā pasaules kara, 1921. gadā Latvijas valdība kapelu atdeva atpakaļ katoļiem, piešķirot arī piecpadsmit hektārus zemes. Vēlāk, prāvesta Broņislava Kivrāna darbības laikā pie vecās kapelas sāniem tika uzbūvēta jauna koka baznīca un, izņemot vecās baznīcas sānu sienu, abus dievnamus savienoja. Rezultātā vecā kapela kļuva par jaunās baznīcas presbitērija daļu. Liepnas katoļu draudzes koka baznīca Sv.Jāņa Kristītāja vārdā, celta 1840. gadā. Pārbūvēta 1924. gadā. Draudzes locekļu skaits bija 1300 cilvēki. Draudzes robežās ietilpa Liepnas pagasts un Viļakas pagasta daļa, Liepnas miests, Kūdupes muiža, 2 kapsētas. Baznīcas zemes platība 16 ha.

Domājams, ka Viļakas draudze ir pastāvējusi jau 13. gs. beigās, bet drošu ziņu nav. Ziņas tikai sākot ar 17. gs., ar 1850. gadu Viļakas draudzē bija šādas sādžas un apdzīvotas vietas:  Aizupe, Barzupe, Dokti, Kapugi, Katleši, Kavaci, Kruti, Kudinava, Poļsas, Prudeļova, Purnova, Truļova, Zogadi. Vēl pirms Pirmā pasaules kara Viļakas draudze tika ļoti sadalīta- no atdalītajām sādžām izveidota Liepnas draudze, Kūdupes draudze. 1921. gadā draudzei pievienoja: Bricus, Demšus, Kalvānus, Krutus, Kutkus, Līpnu, Odumovu, Petrovu, Prancopoli, Prīduļevu, Pūrmali, Saides, Silasolu, Svrinduļkolnu, Strautus, Surikovu.

Kūdupes katoļu draudzei pievienoja Bērzupi, Doktus, Kudiņovu, Kūdupi, Zogotus.

Dievnams tika celts uz akmens pamatiem. Baznīcā bija trīs vienkārši altāri, virs galvenā altāra bija krusts un Kalvārijas panorāma. Sānu altāri bija vienkārši, bez svētbildēm. Dievnamam bija divi torņi. 1939. gadā, pirms bīskapa Jāzepa Rancāna vizitācijas Liepnā baznīcas būvniecības darbi tika pabeigti. Sagaidot bīskapu, uzcelti tika 5 vārti, uzraksti vēstī: ’’AUGSTAIS GANĪTĀJ, SVĒTĪ MŪS!’’, ‘’TEICIET TO KUNGU!’’ Baznīca bija skaista, atremontēta, no koka, celta 1841. gadā. Bīskaps noturēja sv.Misi, bija  ap 20 koristu, tiek iestiprināti 154 cilvēki. Pie baznīcas ir kapsēta. Tajā tikuši apbedīti arī Latvijas atbrīvošanas karā kritušie. Otrā Pasaules kara laikā, 1944. gada jūlijā baznīca nodega.

Prāvests Jānis Svilāns laika periodā no 1945. līdz 1947. gadam uzcēla jaunu baznīcu, nopērkot māju, pārvedot to uz Liepnu, kur namu uzstādīja un piemēroja. Dievnama Liepnas baznīca ir koka viennavas celtne ar šīfera jumtu un koka grīdu. Tā ir 11 m augsta.

 Liepnas vecie katoļu kapi atrodas Liepnas kapsētas austrumu pusē un no šobrīd izmantotās kapsētas daļas atdalīti ar krautu akmeņu žogu. Veco kapu augstākajā, centrālajā daļā redzamas mūra pamatu paliekas. Tur, pēc vietējo iedzīvotāju stāstītā, atradusies kapliča. Kapu austrumu pusē atrodami daži senu pieminekļu un krustu fragmenti, kā arī fragmentāri atsedzas kriptas – tagad ar zemēm un gružiem aizbērtas, ķieģeļiem izmūrētas apakšzemes kapenes. Kriptās bijuši apbedīti vietējie muižnieki, taču II pasaules kara laikā tās izpostītas, meklējot mirušajiem līdz dotas vērtslietas. Visu veco kapu teritoriju aptver krautu akmeņu žogs, tā aizaugusi ar kokiem un krūmiem. Hronoloģiski Liepnas veco katoļu kapu pirmsākumus var attiecināt uz 18. gs. sākumu, kad, iespējams, šeit izveidojās Lipnas un Franciskopoles muižas. Vecā Liepnas katoļu baznīca atradusies tieši blakus kapiem un tagadējai katoļu baznīcai. Vecā katoļu baznīca nodega II pasaules kara laikā..

Draudzes lielākie svētki ir Svētā Jāņa diena un Svētā Krusta paaugstināšanas svētki.  Līdz 1941. gadam 25.09. Liepnas draudzi apkalpoja pr. Broņislavas Kivrāns. 1941.g.25.09.-1945.g.8.01, pēc Kivrāna.- apkalpoja pr.Antons Eiduks no Liepnas, bet 1944. g. augustā prāvests pārcēlās uz Kupravu, jo Liepnas baznīca un citas ēkas kara laikā nodega.

1945.g. 8.01.-1949.g.21.09.-pr. Jānis Svilāns. Kādu laiku strādājuši Staņislavs Lisovskis  (Viļakas draudzē 1970.-1988.)

 Draudzes mācītājs ilgus gadus bija Pēteris Vilcāns (1983.- 1996.), Oļģerts Aleksāns(1996.-1999.), kopš 1999.gada kalpo dekāns Jāzeps Korņeševskis. Strādājis arī neilgi Rinalds Broks.

Adrese: Liepna , Liepnas pagasts, Alūksnes novads, LV-4354
Tālrunis: 4364579
Kalpo: priesteris Jāzeps Kornaševskis
Sv.misses: 1.,3. svētdienā plkst. 16.00 baznīcā 2.,4. svētdienā plkst. 14.00 baznīcā

19. gs 60.-70.gados notika masveida Ludzas apriņķa ziemeļos dzīvojošo katoļu pievēršanās pareizticībai. Tolaik Liepnas pagastā bija ap 1000 pareizticīgo. Tāpēc 1866. gadā nelielajā sv. Franciska koka katoļu kapličā, kas atradās netālu no Liepnas ciemata, ierīkoja pareizticīgo baznīcu. 1885. gadā par kroņa līdzekļiem uzcēla jaunu koka baznīcu, kuru iesvētīja sv. pravieša Elijas vārdā. Vecā sv. Franciska baznīca palika kā filiāle, bet 1920. gadā ar valdības rīkojumu to nodeva katoļu draudzei. 1885. gadā atvēra draudzes skolu un uzcēla tai atsevišķu ēku.

Otrajā pasaules karā baznīca tika izpostīta. Kopīgiem spēkiem to atjaunoja un par ieguldīto darbu Liepnas baznīcas tajaunošanā 1948. gada 24. aprīlī virsprieteris Nikolajs Lapekins saņēma apbalvojumu – Rīgas un visas Latvijas metropolīta Benjamiņa Goda rakstu.

Zeltiņu baznīca celta 1668. gadā kā Alūksnes baznīcas filiāle. Ziemeļu kara laikā tā nopostīta, stāvējusi pussabrukusi. 1823. gadā iesvētīta jaunā mūra baznīca, kuru projektējis F.Zīgels. Tajā bija 650 sēdvietas. 1966. gadā draudzi piespieda no baznīcas atteikties. 1967. gadā padomju varas iestādes nogāza zvanu torni. Zvanu nodeva metāllūžņos. Ērģeles aizveda uz Lēdurgas baznīcu, altārglezna glabājās Alūksnes baznīcā. Līdz 1985. gadam dievnams kalpoja gan kā mēbeļu, gan cukura, gan kombinētās lopbarības un sāls noliktava. 1994. gadā draudze pabeidza atjaunot baznīcu, torni – 1995. gadā.