Ko lasa ilzenieši? Ko lasa Maija Poļaka?

Ilustratīvs attēls

Sadarbībā ar Ilzenes bibliotēku, piedāvājam ieskatīties seniores, Ilzenes bibliotēkas lasītājas Maijas Poļakas īpašo grāmatu virtuālajā grāmatplauktā. Maijai patīk  dalīties pārdomās par izlasīto, ieteikt citiem izlasīt vērtīgas grāmatas.

Maija Poļaka: “Bērnībā bibliotēkas apmeklējums bija ikdiena, jo tā atradās Ilzenes muižā, netālu no manām mājām – apkārtnes bērniem tā bija viena no “ bērnudārza” vietām, mācoties lasīt, spēlējot galda spēles, radoši darbojoties. Atmiņā palikusi jaukā bibliotekāre Vija Gustiņa, kas bija sirsnīga un vienmēr  laipni uzņēma. Bibliotēka bieži tika apmeklēta līdz pat 1987. gadam, kamēr tā atradās Ilzenes muižas ēkā, pateicoties tai esmu iepazinusi un iemīļojusi skaisto un brīnumaino “grāmatu pasauli”. Tagad dzīvošana blakus izpostītajai un brūkošajai Ilzenes muižas kungu mājai sasaucas ar citātu no Ingunas Baueres grāmatas „Grēksūdze”: „Agrāk lepno muižu māju tukšie logi ilgojas saplūst ar debesīm, lai paslēptos no kauna”. Nevēlētos, lai pēc gadiem šāds citāts raksturotu tukšo lauku skolu ēku likteni.”

ŠOBRĪD LASU. Vitolds Mašnovskis. Muižas Latvijā. Ir piepildījies vairāku gadu sapnis skatīt šīs grāmatas. Interesē ēku vēsture, māksla, novadpētniecība.

LASĪŠANA UN DZĪVESTĀSTU GRĀMATAS. Kopš 2017. gada esmu atsākusi intensīvāk izmantot bibliotēku krājumu, katru gadu  vidēji tiek izlasītas 70 grāmatas, interesē vēsture un novadpētniecība, dzīvesstāsti, kas izraisa dažadas emocijas.  Vienu no labākajām  uzskatu – Tatjana Žagare-Vītiņa. Brāļi Žagari. Grāmata, kas atspoguļo manu paaudzi, ģimenes vērtības, brāļu mammas spēku, tiekšanos uz augstākām virsotnēm.

GRĀMATA, KO PĀRLASU. Tuvā pagātne. Alūksnes rajons 1967-2007. Noderīga grāmata kā izziņas avots par  Alūksnes novada pagastiem.

GRĀMATA, KAS IEDVESMOJA. Gunārs Jākobsons. Pie mikrofona Gunārs Jākobsons. Iedvesmojošs stāsts par cilvēku ar fantastiskām darba spējām, kā izcilu sporta sacensību komentētāju, kādreiz tik populārās “Mikrofona dziesmu aptaujas” izveidotāju. Citāts no grāmatas: “Dzīve tās ir dziļas grambas un augsti spoži mākoņi, tā ir reāla piezemēta esība un mūžam neatrisināma mīkla.”

BĒRNĪBAS GRĀMATA. Margarita Stāraste. Zīļuks. Pirmā grāmata, ko esmu turējusi rokās. Vēl nemākot lasīt, tā tika šķirstīta, tikai skatoties skaistās ilustrācijas, vēlāk lasīta neskaitāmas reizes. Tajā laikā mājās nebija iespējams iegādāties grāmatas – nozīmīga ir bibliotēkas pieejamība. Atmiņā vēl arvien  darbošanās bibliotēkā bērnības laikā, veidojot ozolzīļu figūriņas.

NODERĪGAS GRĀMATAS MANĀ PLAUKTĀ. Ikdienas pastaigā sastopot kādu neredzētu putnu, lai pārliecinātos par tā pareizo nosaukumu, noderīga grāmata ir Jāņa Baumaņa un Viestura Klimpiņa “Putni Latvijā“, arī Initas Dānieles un Diānas Meieres “Lielā Latvijas sēņu grāmata“, jo kā viens no patīkamajiem vaļaspriekiem man ir sēņošana – vienmēr tiek gaidīts tas “trakais baraviku laiks”.

NOTEIKTI VĒLOS IZLASĪT. Vēl kādu no Krisa Vitekera darbiem, izlasīts romāns “Mēs sākām no beigām”– brīnišķīgi uzrakstīta grāmata, ļoti patika, neskatoties uz to ka tā skar sāpīgo un satraucošo ģimenes traumas tēmu.