Eiropas Parlamenta un Padomes 25.06.2021. panāktā provizoriskā politiskā vienošanās par jauno kopējo lauksaimniecības politiku paver ceļu uz taisnīgāku, zaļāku, dzīvniekiem draudzīgāku un elastīgāku KLP. No 2023. gada janvāra īstenojamas vērienīgākas vidiskās un klimatiskās ieceres, kas pieskaņotas zaļā kursa mērķiem. Jaunā KLP nodrošinās arī taisnīgāku KLP atbalsta sadalījumu, it sevišķi mazām un vidējām ģimenes saimniecībām un gados jauniem lauksaimniekiem.
Balstoties uz vienkāršākiem noteikumiem, kas izstrādāti ES līmenī, katra dalībvalsts sagatavos stratēģisko plānu rīcībpolitikas īstenošanai nākamajos piecos gados. Tas tām dos iespēju ņemt vērā vietējos apstākļus un koncentrēties uz sniegumu.
Taisnīgāka KLP
- Pirmo reizi KLP ietvers sociālo nosacījumu sistēmu jeb kondicionalitāti: lai saņemtu KLP līdzekļus, KLP labuma guvējiem būs jāievēro Eiropas sociālo un darba tiesību elementi.
- Ienākumu atbalsta pārdale būs obligāta. Dalībvalstis vismaz 10 % pārdalīs par labu mazākām lauku saimniecībām, un savā stratēģiskajā plānā tām jāapraksta, kā tās plāno to darīt.
- Atbalstam gados jauniem lauksaimniekiem (līdz 40 gadus veciem lauksaimniekiem) nu būs obligāti jāatvēl vismaz 3 % no dalībvalstu KLP ienākumu atbalsta budžeta. Tas varētu ietvert ienākumu atbalstu, investīciju vai darbības sākšanas atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem.
Zaļāka KLP
Jaunā KLP atbalstīs pārkārtošanos uz ilgtspējīgāku lauksaimniecību ar vērienīgākām iecerēm klimata, vides un dzīvnieku labturības jomā. Tas dos iespēju, pamatā liekot nacionālos stratēģiskos plānus, KLP īstenot saskaņā ar zaļo kursu, stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju. Ar to tiek ieviesti arī jauni instrumenti, kas apvienojumā ar jauno pieeju darbam nodrošinās efektīvāku un mērķorientētāku sniegumu vides, klimata un dzīvnieku labturības jomā.
- Saskanība ar Eiropas zaļo kursu. Jaunajā KLP tiks pilnībā integrēti ES vides un klimata tiesību aktu noteikumi. KLP plāni veicinās stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijas mērķrādītāju sasniegšanu, un tie tiks atjaunināti, lai ņemtu vērā no Eiropas zaļā kursa izrietošās klimata un vides tiesību aktu izmaiņas.
- Kondicionalitāte. Noteikts vērienīgāks prasību minimums, kas KLP labuma guvējiem būs jāievēro, lai saņemtu atbalstu. Piemēram, katrā saimniecībā vismaz 3 % aramzemes tiks atvēlēti biodaudzveidībai un ar ražošanu nesaistītiem elementiem, bet ar ekoshēmu palīdzību šo rādītāju varēs palielināt līdz 7 % Tiks aizsargāti visi mitrāji un kūdrāji.
- Dalībvalstīm būs obligāti jāpiedāvā ekoshēmas. Šis jaunais brīvprātīgais instruments lauksaimniekus atalgos par klimatam un videi draudzīgas prakses (bioloģiskā lauksaimniecība, agroekoloģija, integrētā augu aizsardzība utt.) īstenošanu, kā arī dzīvnieku labturības uzlabojumiem. Dalībvalstīm vismaz 25 % no sava ienākumu atbalsta budžeta ir jāpiešķir ekoshēmām — kopā 48 miljardi EUR no tiešo maksājumu budžeta.
- Vismaz 35 % lauku attīstības līdzekļu tiks atvēlēti agrovidiskām saistībām, kas veicina videi, klimatam un dzīvnieku labturībai labvēlīgu praksi.
- KLP budžetam ir ievērojami jākāpina Savienības kopējie klimata izdevumi. Lai nodrošinātu reālistisku un pamatotu aprēķinu, Komisija līdz 2025. gadam ierosinās jaunu, diferencētu pieeju, neaprobežojoties tikai ar esošajām metodēm.
Elastīgāka KLP
Ar jauno KLP tiek ieviesta jauna pieeja darbam: katra dalībvalsts izstrādās nacionālo KLP stratēģisko plānu, kurā aprakstīts, kā tiks sasniegti KLP mērķi, kā arī zaļā kursa mērķi, kas aprakstīti stratēģijā “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijā.
Turklāt jaunajā KLP galvenā uzmanība ir veltīta sniegumam, pateicoties šādiem faktoriem:
- vienkāršāki noteikumi ES līmenī;
- gada snieguma ziņojums, ko dalībvalstis iesniegs Komisijai no 2024. gada, un ikgadēja izskatīšanas sanāksme;
- tas, ka Komisija KLP stratēģisko plānu sniegumu izskatīs 2025. un 2027. gadā un vajadzības gadījumā prasīs dalībvalstu rīcību;
- kopīgu rādītāju kopums KLP īstenošanas uzraudzībai un KLP stratēģisko plānu snieguma novērtēšanai.
Lauksaimnieku pozīcijas stiprināšana konkurenciālā agropārtikas nozarē
- Jaunā KLP saglabā vispārējo orientētību uz tirgu, un ES lauku saimniecības darbojas saskaņā ar tirgus signāliem, vienlaikus izmantojot iespējas, ko ārpus ES paver tirdzniecība.
- Tā arī nostiprina lauksaimnieku pozīcijas pārtikas piegādes ķēdē, paplašinot lauksaimnieku iespējas apvienot spēkus, arī ar dažiem konkurences tiesību izņēmumiem.
- Tirgus pasākumu finansēšanai krīžu laikā tiks izveidota jauna lauksaimniecības rezerve, kuras ikgadējais budžets būs vismaz 450 miljoni eiro.
Nākamie soļi
Jaunā KLP, kas aptver trīs regulas (horizontālā regula, stratēģisko plānu regula un tirgus kopīgās organizācijas regula), Eiropas Parlamentam un Padomei tagad būs oficiāli jāapstiprina un jāpieņem, lai tā varētu stāties spēkā.
KLP stratēģisko plānu projekti dalībvalstīm būs jāiesniedz līdz 2021. gada 31. decembrim. Pēc tam Komisijai būs seši mēneši plānu novērtēšanai un apstiprināšanai, un tie stāsies spēkā 2023. gada sākumā.
Konteksts
Komisija 2018. gadā nāca klajā ar priekšlikumiem par KLP reformu ar mērķi ieviest elastīgāku, uz sniegumu un rezultātiem orientētu pieeju, kurā ņemti vērā vietējie apstākļi un vajadzības, un vienlaikus izvērst ES līmeņa ieceres attiecībā uz ilgtspēju.
Eiropas Parlaments un Padome attiecīgi 2020. gada 23. un 21. oktobrī saskaņoja savu nostāju sarunās par KLP reformu, līdz ar to 2020. gada 10. novembrī bija iespējams sākt trialogus.
Komisija 2020. gada maijā publicēja stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju. Ar šīm divām stratēģijām Komisija nāca klajā Eiropas zaļā kursa kontekstā, lai nodrošinātu pārkārtošanos uz ilgtspējīgākām pārtikas sistēmām un novērstu galvenos biodaudzveidības izzušanas cēloņus.
Informācija no https://ec.europa.eu/latvia
