15.06.2021. Eiropas Komisija nāk klajā ar Paziņojumu par agrīnajām atziņām, kas pēdējo 18 mēnešu laikā gūtas no Covid-19 pandēmijas, un uz tā pamata ES un dalībvalstis valstis var uzlabot savu rīcību. Tas palīdzēs labāk prognozēt sabiedrības veselības riskus un sekmēt ārkārtas rīcības plānošanu, kā rezultātā visos līmeņos tiks panākta ātrāka un efektīvāka kopīgā reakcija.
Ir desmit atziņas par to, kas ir jāuzlabo un kas nākotnē darāms labāk. Tās nav visaptverošas, bet sniedz pirmo priekšstatu par to, kas jādara, lai visiem eiropiešiem uzlabotu situāciju.
- Ātrāka vīrusa atklāšana un labāka reaģēšana – tam nepieciešama stingra globāla veselības uzraudzība un detalizētāka Eiropas līmeņa pandēmijas informācijas vākšanas sistēma. ES būtu jāuzņemas vadošā loma un jāizstrādā jauna, stabila globālā uzraudzības sistēma, kuras pamatā ir salīdzināmi dati. 2021. gadā sāks darboties jauna un uzlabota Eiropas pandēmijas informācijas vākšanas sistēma.
- Skaidrāki un koordinētāki zinātniskie ieteikumi atvieglotu politisko lēmumu pieņemšanu un saziņu ar sabiedrību. Eiropas Savienībai līdz šāgada beigām būtu jāieceļ Eiropas galvenais epidemiologsun jānozīmē atbilstoša pārvaldības struktūra.
- Lai uzlabotu sagatavotību, ir vajadzīgi pastāvīgi ieguldījumi, rūpīga pārbaude un pārskatīšana. Eiropas Komisijai būtu jāsagatavo ikgadējais ziņojums par pašreizējo sagatavotību.
- Ārkārtas rīkiem jābūt gataviem drīzāk, un tiem jābūt vieglāk aktivizējamiem. ES būtu jāizveido satvars ES pandēmijas ārkārtas stāvokļa aktivizēšanaiun krīzes situācijām paredzēts pasākumu kopums.
- Koordinētiem pasākumiem būtu Eiropai jākļūst par pašsaprotamu instrumentu. Bez liekas kavēšanās līdz gada beigām būtu jāpieņem Eiropas Veselības savienībaun būtu jāstiprina starpiestāžu koordinācija un darba metodes.
- Lai nodrošinātu kritiski svarīga aprīkojuma un zāļu plūsmu, ir vajadzīgas publiskā un privātā sektora partnerības un spēcīgākas piegādes ķēdes. Līdz 2022. gada sākumam būtu jāsāk darboties Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādei(HERA) un pēc iespējas drīzāk būtu jāizveido veselības jomā svarīgs projekts visas Eiropas interesēs, lai farmācijas nozarē nodrošinātu radikālas inovācijas. ES FAB mehānismam būtu jānodrošina, ka Eiropas Savienība jebkurā brīdī spēj saražot 500–700 miljonus vakcīnu devu gadā, pusi no tām saražojot pandēmijas pirmajos sešos mēnešos.
- Eiropas mēroga pieejai ir būtiska nozīme, lai klīnisko pētniecību padarītu ātrāku, plašāku un efektīvāku. Būtu jāizveido plaša mēroga ES platforma daudzcentru klīniskām pārbaudēm.
- Spēja pārvarēt pandēmiju ir atkarīga no nepārtrauktām un arvien pieaugošām investīcijām veselības aprūpes sistēmās. Dalībvalstīm atveseļošanas un noturības investīciju ietvaros būtu jāsaņem atbalsts veselības aprūpes sistēmu vispārējās noturībasstiprināšanai.
- Eiropai globāla prioritāte ir pandēmijas novēršana, gatavība tai un izlēmīga rīcība. ES arī turpmāk būtu jāvada globālā rīcība, galvenokārt ar COVAXpalīdzību, un jāstiprina globālā veselības drošības struktūra, uzņemoties vadošo lomu Pasaules Veselības organizācijas stiprināšanā. Būtu jāveido arī pandēmijgatavības partnerības ar galvenajiem partneriem.
- Būtu jāizstrādā koordinētāka un kompleksāka pieeja maldināšanas un dezinformācijas apkarošanai.
Konteksts
Krīzei sākoties, ES izstrādāja plašu veselības politikas risinājumu klāstu, ko pastiprināja vienota pieeja attiecībā uz vakcīnu iegādi, izmantojot ES Vakcīnu stratēģiju un iniciatīvas dažādās citās rīcībpolitikās. Pateicoties Zaļo joslu iniciatīvai, turpinājās pārtikas un zāļu piegāde visā vienotajā tirgū. Vienota pieeja inficēšanās rādītāju novērtēšanai dažādos reģionos nodrošināja konsekventāku testēšanu un karantīnu. Nupat ir panākta vienošanās par ES digitālajiem Covid sertifikātiem, kas ieviesti rekordīsā laikā un tādējādi paver ceļu drošai tūrisma atsākšanai un ceļošanai šovasar un vēlāk. Vienlaikus ES izlēmīgi rīkojās, lai novērstu pandēmijas ekonomiskās sekas. Šī rīcība lielā mērā balstījās uz pieredzi un pasākumiem, kas izstrādāti, lai risinātu iepriekšējās problēmas un krīzes ekonomikas un finanšu jomā.
Tomēr, priecājoties par šiem panākumiem, nevajadzētu aizmirst grūtības, ar kurām nācās saskarties, jo īpaši saistībā ar ražošanas jaudas palielināšanu, ko daļēji izraisīja tas, ka pastāvīgi integrētas pieejas trūkums pētniecībai, izstrādei un ražošanai palēnināja vakcīnu sākotnējo pieejamību. Lai gan šis jautājums kopš tā laika tiek risināts, ir vajadzīgi ilgtermiņa risinājumi, lai mazinātu turpmākus notikumus vai krīzes, kas apdraud veselību.
Sīkāka informācija
Paziņojums par Covid-19 pandēmijas agrīnās pieredzes izmantošanu
Eiropas Komisijas vietne “Rīcība koronavīrusa apkarošanā”
Drošas un iedarbīgas vakcīnas ES
ES digitālais Covid sertifikāts
Informācija no https://ec.europa.eu/latvia
