08.02.2022. 8. kohēzijas ziņojumā, ko publicējusi Komisija, redzams, ka kohēzijas politika ir palīdzējusi mazināt ES reģionu teritoriālās un sociālās atšķirības. Pateicoties kohēzijas finansējumam, paredzams, ka līdz 2023. gadam mazāk attīstīto reģionu IKP uz iedzīvotāju būs audzis pat līdz 5 %. Šīs investīcijas arī palīdzēja par 3,5 % mazināt atšķirību starp IKP uz iedzīvotāju 10 procentos vismazāk attīstīto reģionu un 10 procentos visvairāk attīstīto reģionu.
Ziņojums arī liecina, ka, kohēzijas politika, pateicoties tās elastībai, sniegusi sevišķi nepieciešamu un ļoti ātru atbalstu dalībvalstīm, kā arī reģionu valdību un pašvaldību iestādēm ekonomiskās attīstības palēnināšanās un smagākās jaunāko laiku krīzes apstākļos.
Jaunās 2021.–2027. gada kohēzijas politikas programmas turpinās ieguldīt reģionos un cilvēkos, un tās būs cieši saskaņotas ar NextGenerationEU paketes finansiālo potenciālu.
Galvenās papildu atziņas
- Kohēzijas politika ir kļuvusi par svarīgāku investīciju avotu. Kohēzijas finansējums laikā no 2007.–2013. gada plānošanas perioda līdz 2014.–2020. gada plānošanas periodam palielinājās no 34 % līdz 52 % no kopējiem publiskajiem ieguldījumiem.
- Kopš 2001. gada Austrumeiropas mazāk attīstītie reģioni ir sasnieguši pārējo ES reģionu līmeni. Tomēr tai pašā laikā daudzi reģioni ar vidējiem ienākumiem un mazāk attīstītie reģioni, īpaši ES dienvidu un dienvidrietumu daļā, ir cietuši no ekonomikas stagnācijas vai lejupslīdes.
- Lai gan ir pastiprinājusies konverģence starp dalībvalstīm, ir palielinājušās iekšējās atšķirības starp strauji augošu dalībvalstu reģioniem.
- Ir cēlies nodarbinātības līmenis, taču reģionu nevienlīdzība joprojām ir lielāka nekā pirms 2008. gada.
- Laikā no 2012. līdz 2019. gadam par 17 miljoniem saruka nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits.
- Eiropā ir palielinājusies plaisa reģionu inovācijas jomā, jo netika investēts pētniecībā un izstrādē un nebija novērsti inovācijas ekosistēmu trūkumi vismazāk attīstītajos reģionos.
- ES iedzīvotāji noveco, un turpmākajos gados viņu skaits sāks rukt. 2020. gadā reģionos ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu dzīvoja 34 % ES iedzīvotāju. Tiek prognozēts, ka 2040. gadā tajos dzīvos 51 %.
Kohēzijas politika risina galvenās ES reģionu problēmas
Kohēzijas politika ir būtiski uzlabojusi daudzu ES reģionu un to iedzīvotāju stāvokli. Tā palīdzējusi tiem ieguldīt ilgtspējīgākā un līdzsvarotākā izaugsmē un panākt ilgtermiņa ieguvumus. Tā ir atbalstījusi fizisko un digitālo infrastruktūru, izglītību un apmācību, MVU un zaļo pārkārtošanos.
Pēdējā laikā kohēzijas politika ir palīdzējusi ES reģioniem risināt koronavīrusa pandēmijas radītās problēmas un tikt galā ar tās sekām. Abas 2020. gada pavasarī pieņemtās pasākumu paketes (CRII un CRII+) piedāvāja tūlīt izmantojamu naudu, veicināja izdevumu elastību, līdz 100 % palielināja līdzfinansējuma likmi un paplašināja ES Solidaritātes fonda tvērumu.
NextGenerationEU instruments REACT-EU nodrošināja vēl 50,6 miljardus eiro, kas atbalstīja atgūšanos no pandēmijas un ļāva reģioniem un pilsētām, gatavojoties 2021.–2027. gada plānošanas periodam, turpināt ieguldīt savā izaugsmē. Turklāt tas nodrošinājis tik ļoti nepieciešamo drošības tīklu mazaizsargātām personām, kuru stāvoklis pandēmijas rezultātā vēl vairāk pasliktinājās.
Turpmākajos gados kohēzijas politika turpinās veicināt taisnīgu un ilgtspējīgu attīstību visos ES reģionos un vienlaikus atbalstīs zaļo un digitālo pārkārtošanos ar
- visaptverošu un mērķtiecīgu pieeju attīstībai – finansējumu, pārvaldi, konsekvenci un saskanību ar valstu rīcībpolitiku,
- konkrētai vietai pielāgotu, daudzlīmeņu un partnerības virzītu rīcībpolitiku, kohēzijas politikas sniegto atbalstu pielāgojot visneaizsargātākajām teritorijām,
- pastāvīgu spēju pielāgoties jauniem un negaidītiem izaicinājumiem.
Turpmākie pasākumi
8. kohēzijas ziņojums tiks izmantots diskusijās gaidāmajā Kohēzijas forumā, kas risināsies 17. un 18. martā un pulcēs ES iestāžu, valstu, reģionālo un vietējo varas iestāžu pārstāvjus no visām dalībvalstīm, sociālos un ekonomiskos partnerus, kā arī nevalstisko organizāciju un akadēmisko iestāžu pārstāvjus. Forumā spriedīs par to, kā ar kohēzijas politiku nodrošināt, ka notiekošo strukturālo pārmaiņu dēļ neviens reģions nepaliek novārtā, un kā panākt, ka visi reģioni gūst labumu no zaļās un digitālās pārkārtošanās.
Konteksts
Komisija reizi trijos gados publicē ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropas Savienībā, kurā izklāstīts progress un ES loma reģionu attīstības veicināšanā. Tajā analizēta kohēzijas attīstība ES, izmantojot visdažādākos rādītājus, piemēram, labklājību, nodarbinātību, izglītības līmeni, piekļūstamību un pārvaldi.
Ziņojums, pamatojoties uz faktiem un skaitļiem, sniedz ieskatu par to, kāds ir stāvoklis ES reģionos, kā tie attīstās un ar kādām problēmām tie saskaras. Tas ļauj uzzināt, vai reģionu atšķirības ir mazinājušās, kuri reģioni ir inovācijas līderi un kuri šai jomā atpaliek un kāda ir nodarbinātība vai institucionālās spējas. Tas arī rāda, kur reģioni atrodas zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā un kam vajadzīgs turpmāks atbalsts. Skaidrāks priekšstats par to, kas jau sasniegts un kas 2021.–2027. gada plānošanas periodā vēl jādara, virzīs ES rīcībpolitiku un investīcijas, lai palīdzētu reģioniem sasniegt līdzsvarotu un ilgtspējīgu ilgtermiņa izaugsmi.
Sīkāka informācija
Paziņojums par 8. kohēzijas ziņojumu – Kohēzija Eiropā 2050. gada perspektīvā
8. kohēzijas ziņojums (visi dokumenti un kartes)
Jautājumi un atbildes par 8. kohēzijas ziņojumu
Faktu lapa par 8. kohēzijas ziņojumu
ES kohēzijas atvērto datu platforma
Informācija no https://latvia.representation.ec.europa.eu/
