Jauni priekšlikumi transporta jomā, kas vērsti uz lielāku efektivitāti un ilgtspējīgāku ceļošanu

15.12.2021. Lai atbalstītu pāreju uz tīrāku, zaļāku un viedāku mobilitāti saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem, Komisija šodien pieņēma četrus priekšlikumus, kas modernizēs ES transporta sistēmu. Priekšlikumi dos transporta nozarei iespēju samazināt emisijas par 90 %, proti, palielinās savienojamību un novirzīs vairāk pasažieru un kravu uz dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem, atbalstīs uzlādes punktu, alternatīvās degvielas uzpildes infrastruktūras un jaunu digitālo tehnoloģiju izvēršanu, lielāku uzmanību pievērsīs ilgtspējīgai pilsētu mobilitātei un atvieglos dažādu transporta iespēju izvēli efektīvā multimodālā transporta sistēmā.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par Eiropas zaļo kursu Franss Timmermanss

Eiropas zaļā un digitālā pārkārtošanās būtiski mainīs mūsu pārvietošanās ieradumus. Šodienas priekšlikumi paver Eiropas mobilitātei ilgtspējīgas nākotnes iespējas: ātrāki Eiropas dzelzceļa savienojumi ar viegli nopērkamām biļetēm un labāks pasažieru tiesību atbalsts pilsētām, lai paplašinātu un uzlabotu sabiedrisko transportu un kājāmgājējiem un riteņbraucējiem paredzēto infrastruktūru un pēc iespējas labāk izmantotu viedas un efektīvas braukšanas risinājumus.

Vieds un ilgtspējīgs TEN-T tīkls

TEN-T ir ES mēroga dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu, tuvsatiksmes kuģošanas maršrutu un autoceļu tīkls. Tas 424 lielākās pilsētas savieno ar ostām, lidostām un dzelzceļa termināļiem. Kad TEN-T būs pabeigts, tas saīsinās laiku, kas jāpavada ceļā starp šīm pilsētām. Piemēram, ar vilcienu pasažieri no Kopenhāgenas Hamburgā varēs nokļūt 2,5 stundās, nevis 4,5 stundās, kā tas ir patlaban.

Lai risinātu ar trūkstošajiem savienojumiem saistīto situāciju un modernizētu visu tīklu, šodienas priekšlikums:

  • Prasa, lai galvenās TEN-T pasažieru dzelzceļa līnijas līdz 2040. gadam ļautu vilcieniem braukt ar ātrumu 160 km/h vai vairāk, tādējādi radot konkurētspējīgus ātrgaitas dzelzceļa savienojumus visā Savienībā. Kanāliem un upēm minimālu dienu skaitu gadā jānodrošina labi kuģošanas apstākļi, ko nekavē, piemēram, ūdens līmenis.
  • Aicina izveidot vairāk pārkraušanas termināļu, uzlabot kravu pārkraušanas jaudu kravas termināļos, samazināt gaidīšanas laiku dzelzceļa robežšķērsošanas vietās, izmantot garākus vilcienus, lai novirzītu vairāk kravu uz tīrākiem transporta veidiem, un dot iespēju visā tīklā kravas automobiļus transportēt ar vilcienu. Lai nodrošinātu, ka infrastruktūras plānošana atbilst faktiskajām darbības vajadzībām, ar to tiek izveidoti arī deviņi “Eiropas transporta koridori”, kuros integrēts dzelzceļš, autoceļi un ūdensceļi.
  • Lai paātrinātu galveno tīkla daļu pabeigšanu pirms 2050. gada termiņa, ievieš jaunu starpposma termiņu (2040. gads), kas attiecas uz plašāku, visaptverošu tīklu. Atbilstoši tam līdz 2040. gadam ir jāpabeidz jauni ātrgaitas dzelzceļa savienojumi starp Porto un Vigo, Budapeštu un Bukaresti.
  • Prasa visām 424 lielākajām pilsētām TEN-T tīklā izstrādāt ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus, kas veicinās bezemisiju mobilitāti, kā arī paplašinās un uzlabos sabiedrisko transportu un kājāmgājējiem un riteņbraucējiem paredzēto infrastruktūru.

Tālsatiksmes un pārrobežu dzelzceļa satiksmes palielināšana

Dzelzceļš joprojām ir viens no drošākajiem un tīrākajiem transporta veidiem, un tāpēc tas ir mūsu politikas pamatā, kuras nolūks ir padarīt ES mobilitāti ilgtspējīgāku. Šodien iesniegtais TEN-T priekšlikums ir papildināts ar rīcības plānu tālsatiksmes un pārrobežu dzelzceļa satiksmei, kurā izklāstīts ceļvedis ar turpmākām darbībām, kas palīdzēs ES sasniegt tās mērķrādītājus, proti, līdz 2030. gadam divkāršot ātrgaitas dzelzceļa satiksmi un līdz 2050. gadam – to trīskāršot.

Lai gan pēdējos gados ir palielinājies to cilvēku skaits, kuri ceļo ar vilcienu, laikā no 2001. līdz 2018. gadam tikai 7 % no nobrauktajiem dzelzceļa kilometriem bija saistīti ar pārrobežu ceļojumiem. Lai mudinātu vairāk cilvēku apsvērt iespēju doties braucienos uz ārvalstīm ar vilcienu, rīcības plānā ir izklāstītas konkrētas darbības, kā novērst ar pārrobežu un tālsatiksmes braucieniem saistītos šķēršļus un padarīt ceļošanu ar vilcienu pievilcīgāku pasažieriem. Tās ir šādas:

  • 2022. gadā izstrādāt multimodalitātes tiesību akta priekšlikumu, kas veicinās lietotājiem ērtu multimodālu biļešu pārdošanu;
  • ļaut pasažieriem atrast vislabākās biļetes par vispievilcīgāko cenu, labāk atbalstīt pasažierus, kas saskaras ar neērtībām, un izpētīt iespēju piemērot ES mēroga atbrīvojumu no vilciena biļetēm piemērojamā PVN;
  • atcelt pārmērīgus valstu tehniskos un ekspluatācijas noteikumus;
  • paziņot 2022. gada priekšlikumus par grafiku noteikšanu un jaudas pārvaldību, kas veicinās ātrāku un biežāku pārrobežu dzelzceļa pakalpojumu sniegšanu;
  • izstrādāt pamatnostādnes par sliežu ceļu piekļuves cenām 2023. gadā, kas atvieglos dzelzceļa operatoru piekļuvi infrastruktūrai, palielinās konkurenci un ļaus piedāvāt pasažieriem pievilcīgākas biļešu cenas.

Lai pārbaudītu rīcības plāna pieeju pirms jauno TEN-T prasību stāšanās spēkā, līdz 2030. gadam Komisija atbalstīs vismaz 15 pārrobežu izmēģinājuma projektu uzsākšanu.

Intelektiski transporta pakalpojumi autovadītājiem

Vieda mobilitāte mūsu mobilitāti padara ilgtspējīgāku. Tāpēc, lai pielāgotos jaunām autotransporta mobilitātes iespējām, mobilitātes lietotnēm un satīklotai un automatizētai mobilitātei, Komisija ierosina atjaunināt 2010. gada ITS direktīvu. Mūsu priekšlikums stimulēs jaunu, intelektisku pakalpojumu ātrāku ieviešanu, ierosinot, ka visā TEN-T tīklā un galu galā visā ceļu tīklā digitālā formātā ir pieejami noteikti svarīgi ceļa, maršruta un satiksmes dati, piemēram, par ātruma ierobežojumiem, satiksmes kustības plāniem un ceļa remontdarbiem. Tas arī nodrošinās, ka autovadītājiem visā TEN-T tīklā ir pieejami būtiski ar drošību saistīti pakalpojumi.

Šodienas priekšlikums direktīvu atjauninās, lai tā atbilstu jaunajām prioritātēm attiecībā uz labākiem multimodāliem un digitāliem pakalpojumiem.

Tīrāka, zaļāka, vienkāršāka pilsētu mobilitāte

Jaunais pilsētu mobilitātes satvars dos labumu transporta lietotājiem un visiem pārējiem pilsētā esošajiem cilvēkiem. Pilsētās dzīvo miljoniem cilvēku. Šodienas priekšlikumā ir risinātas dažas no mobilitātes problēmām, kas izriet no intensīvās saimnieciskās darbības: sastrēgumi, emisijas, troksnis. Pilsētu mobilitātes satvarā ir izklāstīti Eiropas norādījumi par to, kā pilsētas var samazināt emisijas un uzlabot mobilitāti, arī izmantojot ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus. Galvenā uzmanība pievērsta sabiedriskajam transportam, iešanai ar kājām un riteņbraukšanai. Priekšlikumā prioritāte ir noteikta arī bezemisiju risinājumiem attiecībā uz pilsētu autoparkiem (t. sk. taksometriem un kopbraukšanas pakalpojumiem), “pēdējo kilometru” piegādēm pilsētās, multimodālu mezglu būvniecībai un modernizācijai, kā arī jauniem digitāliem risinājumiem un pakalpojumiem. Šodien iesniegtajā priekšlikumā ir izklāstītas finansēšanas iespējas vietējām un reģionālajām pašvaldībām šo prioritāšu īstenošanai. Lai palīdzētu pilsētām izstrādāt mobilitātes plānus, 2022. gadā Komisija ierosinās ieteikumu ES dalībvalstīm par nacionālo plānu izstrādi.

Plašāka informācija

Oficiālie dokumenti

Jautājumi un atbildes

Faktu lapa

Informācija no https://latvia.representation.ec.europa.eu/