Ē-digitālā bibliotēka


 

 Top.LV

 

 

Eiropas Savienības informācija

Lapa Draugos Twitter RSS RSS



Konferences par Eiropas nākotni veidošana

Konferences par Eiropas nākotni veidošanaEiropas Komisija (EK) nāca klajā ar idejām par to, kādai būt konferencei par Eiropas nākotni, kurai jāsākas Eiropas dienā, 2020. gada 9. maijā, un jāturpinās divus gadus. Pieņemtais paziņojums ir Komisijas ieguldījums jau notiekošajās spraigajās debatēs saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni - projektu, par kuru savās politikas pamatnostādnēs paziņoja EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, lai dotu eiropiešiem vairāk iespēju ietekmēt to, ko Eiropas Savienība dara un kā strādā viņu labā. Konference balstīsies uz līdzšinējo pieredzi, piemēram, pilsoņu dialogiem, vienlaikus ieviešot plašu jaunu elementu klāstu, lai palielinātu informētību un stiprinātu iespējas cilvēkiem veidot ES turpmāko rīcību. Konferencē notiks atklātas, iekļaujošas, pārredzamas un strukturētas debates ar dažādas izcelsmes un visu sabiedrības slāņu pilsoņiem. Komisija ir apņēmusies veikt turpmākus pasākumus, ņemot vērā konferences rezultātus.

2020. gada janvāris

Klajā nākusi Eirobarometra aptauja par pasažieru tiesībām ES

Eiropas Komisija šodien publicēja rezultātus Eirobarometra aptaujai par pasažieru tiesībām Eiropas Savienībā (ES). Saskaņā ar aptauju 43 % no ES iedzīvotājiem, kas pēdējo 12 mēnešu laikā ceļojuši ar lidmašīnu, tālsatiksmes vilcienu, autobusu, kuģi vai prāmi („ceļotāji”), zina, ka ES ir pieņēmusi noteikumus par pasažieru tiesībām. Vairāk informācijas šeit: https://ej.uz/paxtiesibas2020

2020. gada janvāris

EK nāk klajā ar vērienīgo Eiropas zaļā kursa investīciju plānu - triljons eiro ceļam uz klimatneitralitāti

Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Tam ir vajadzīgi ievērojami gan ES, gan valstu publiskā sektora, kā arī privātā sektora ieguldījumi. Šodien pieteiktais Eiropas zaļā kursa investīciju plāns - Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns - aktivizēs publiskās investīcijas un dos piekļuvi privātajiem līdzekļiem ar ES finanšu instrumentu, jo īpaši InvestEU, starpniecību, kā rezultātā investīcijās tiks piesaistīts vismaz triljons eiro.

Īsumā:

Eiropas zaļā kursa investīciju plāns aktivizēs ES finansējumu un radīs izdevīgu regulējumu, kas atvieglos un stimulēs publiskās un privātās investīcijas, kuras vajadzīgas, lai varētu pārkārtoties uz klimatneitrālu, zaļu, konkurētspējīgu un iekļaujošu ekonomiku. Plāns papildina citas iniciatīvas, kas izziņotas zaļajā kursā, un tam ir trīs dimensijas:

· Finansējums: nākamo desmit gadu laikā ilgtspējīgās investīcijās piesaistīt vismaz triljonu eiro. Ja lielāku ES budžeta daļu nekā jebkad agrāk tērēsim rīcībai klimata politikas un vides aizsardzības jomā, piesaistīsim privāto finansējumu, kur liela loma būs Eiropas Investīciju bankai.

· Labvēlīga vide: radīt stimulus, lai varētu atraisīt un pārvirzīt publiskās un privātās investīcijas. ES sniegs rīkus investoriem, finanšu sistēmas centrā izvirzot ilgtspējīgas finanses, un palīdzēs publiskajām iestādēm investēt ilgtspējīgi, mudinot tās plānot zaļu budžetu un iepirkumu un atrodot veidus, kā atvieglot procedūras, kādās tiek apstiprināts valsts atbalsts taisnīgas pārejas reģioniem.

· Praktisks atbalsts: Komisija atbalstīs publiskās iestādes un projektu virzītājus ilgtspējīgu projektu plānošanā, izstrādē un realizēšanā.

Vairāk informācijas šeit: https://ej.uz/zala_kursa_investicijas

2020. gada janvāris

EK iepazīstina ar skatījumu par spēcīgākas sociālās Eiropas veidošanu

Eiropas Komisija iepazīstina ar Paziņojumu par spēcīgas sociālās Eiropas veidošanu taisnīgai pārejai. Tajā izklāstīts, kā sociālā politika palīdzēs risināt šodienas problēmas un izmantot iespējas, turpmākajos mēnešos ierosinot rīcību ES līmenī un meklējot atgriezenisko saiti par turpmāko rīcību visos līmeņos nodarbinātības un sociālo tiesību jomā. Jau šodien Komisija sāk arī pirmo posmu apspriešanā ar sociālajiem partneriem — uzņēmumiem un arodbiedrībām — par taisnīgu minimālo algu ES darba ņēmējiem.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis teica: „Eiropa piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Pašreizējo zaļo un digitālo pārmaiņu un sabiedrības novecošanas laikā Komisija vēlas nodrošināt, lai cilvēki paliktu uzmanības centrā un ekonomika strādātu viņu labā. Mums jau ir instruments — Eiropas sociālo tiesību pīlārs. Tagad mēs vēlamies nodrošināt, ka ES un tās dalībvalstis, kā arī ieinteresētās personas ir apņēmušās to īstenot.”

Vairāk par spēcīgas sociālās Eiropas veidošanas procesu lasīt : https://ej.uz/speciga_sociala_Eiropa

2020. gada janvāris

Parlaments nobalso par Eiropas ''digitālo nodokli''

Deputāti atbalsta jaunus noteikumus, kas paredz ieviest pirmo sava veida ‘’digitālo nodokli’’, ko piemēros lielākajiem uzņēmumiem digitālo pakalpojumu sniegšanas jomā. Ceturtdien, 13. decembrī, Parlaments atbalstīja divus ziņojumu projektus, kas aicina ES ieviest digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko gūst lielākie uzņēmumi digitālo pakalpojumu un tehnoloģiju jomā. Priekšlikums paredz, ka dalībvalstīm būs iespēja piemērot nodokli ieņēmumiem, kas iegūti konkrētās valsts teritorijā, arī gadījumā, ja uzņēmums fiziski neatrodas šajā teritorijā.

Globālā ekonomika tiek arvien vairāk ''digitalizēta'', radot jaunus biznesa modeļus un veicinot jaunus uzņēmējdarbības veidus. Pašreizējais regulējums, kas nosaka uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmas darbību, pamatā tika izstrādāts 20. gadsimtā. Esošie noteikumi nespēj aptvert visas digitālās jomas darbības, piemēram, kur nav prasības fiziskajai klātbūtnei, lai nodrošinātu digitālos pakalpojumus - teikts sagatavotos ziņojumos.

Vairāk informācijas: https://ej.uz/yv6q

2019. gada decembris

Papildināts Latvijas skolām izstrādātais materiālu kopums “VITAMĪNS ES”

Vitamīns ES2019. gads Latvijai un ikvienam no mums ir jubilejas gads - 15 gadus esam Eiropas Savienības dalībvalsts, 5 gadus mūsu valūta ir eiro. Lai mūsdienīgā un skolēniem interesantā veidā palīdzētu pilnveidot zināšanas par Eiropas Savienību, tās dalībvalstīm, kopīgām vērtībām, pilsonisko līdzdalību, aprīļa beigās Latvijas izglītības iestādes saņem vērienīgu dāvinājumu - 500 mācību un metodisko materiālu komplektus „Vitamīns ES”. Materiāli tapuši, papildinot materiālu kopumu, kas tika nogādāts visām Latvijas skolām 2018. gada pavasarī.

Vairāk informācijas: https://esmaja.lv/lv/projekti/vitamins-es/aktualitates

2019. gada decembris

Latvijas eksperti iepazīstina ar vienas pieturas aģentūras izveides principiem valsts pakalpojumu sniegšanā

No 2019.gada 9. līdz 12.decembrim ar Eiropas Savienības, ANO Attīstības Programmas Uzbekistānā (UNDP) un Latvijas Ārlietu ministrijas atbalstu Latvijas ekspertu grupa no Valsts Reģionālās Attīstības un Vides Aizsardzības ministrijas, Rīgas Ziemeļu Izpilddirekcijas un Smiltenes novada Domes projekta: „Publisko pakalpojumu sniegšanas un labas pārvaldības uzlabošana Uzbekistānas reģionos” ("Improved public service delivery and enchanced governance in rural Uzbekistan") ietvaros viesojās Uzbekistānā, lai nodotu Latvijas pieredzi par vienas pieturas aģentūras darbību un publisko pakalpojumu plānošanu un sniegšanu Taškentas pilsētas, Sirdarjas un Džizakas reģionu pašvaldībās. Vizītes laikā tika organizētā virkne Latvijas un Uzbekistānas speciālistu tikšanās un prezentācijas par iespējamiem turpmākās sadarbības veidiem. Vizītes noslēgumā ar Uzbekistānas galvaspilsētas Vienoto Valsts Pakalpojumu Aģentūras vadību panākta vienošanās, ka jau nākamā gada sākumā Taškentas ekspertu grupa apciemos Latviju ar mērķi detalizētāk iepazīties ar vienas pieturas aģentūru un saistīto partneriestāžu darbības organizāciju Latvijā.

Vairāk lasīt: https://ej.uz/ma7e

2019. gada decembris

EK iepazīstina ar Eiropas zaļo kursu

Eiropas Komisija iepazīstināja ar Eiropas zaļo kursu - ceļvedi, kā padarīt ES ekonomiku ilgtspējīgu, klimata un vides problēmas izmantojot iespēju radīšanai visās politikas jomās un padarot pārkārtošanos taisnīgu un iekļaujošu visiem. Lai tiesību aktos nostiprinātu politisko mērķi līdz 2050. gadam kļūt par pasaules pirmo klimatneitrālo kontinentu, Komisija 100 dienu laikā iesniegs pirmo „Eiropas Klimata aktu”. Lai sasniegtu mērķus klimata un vides jomā, Komisija iesniegs arī bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam, jauno rūpniecības stratēģiju un aprites ekonomikas rīcības plānu, ilgtspējīgas pārtikas stratēģiju „no lauka līdz galdam” un priekšlikumus par Eiropu bez piesārņojuma. Nekavējoties tiks sākts darbs, lai noteiktu stingrākus 2030. gada emisiju mērķrādītājus un sāktu realizējamu virzību uz 2050. gada mērķa sasniegšanu.

Vairāk informācijas šeit: https://ej.uz/ZalaisKurss

Vairāk par Eiropas zaļo kursu var uzzināt arī šeit: https://ec.europa.eu/info/energy-climate-change-environment/european-green-deal_lv

2019. gada decembris

Eiropas Parlaments: visām dalībvalstīm nekavējoties jāratificē Stambulas konvencija

EP deputāti prasa visām dalībvalstīm pievienoties Stambulas konvencijai un nekavējoties to ratificēt, lai apturētu vardarbību pret sievietēm. Nesaistošajā rezolūcijā, ko EP deputāti pieņēma ar 500 balsīm par, 91 pret un 50 atturoties, Parlaments aicina Padomi nekavējoties pabeigt Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu. EP mudina septiņas dalībvalstis, kas to ir parakstījušas, bet vēl nav ratificējušas - Bulgāriju, Čehiju, Ungāriju, Lietuvu, Latviju, Slovākiju un Lielbritāniju - to nekavējoties ratificēt. EP deputāti nosoda pret konvenciju vērstos uzbrukumus un kampaņas, dažās dalībvalstīs apzināti to kļūdaini interpretējot un iepazīstinot sabiedrību ar nepatiesiem apgalvojumiem par tās saturu.

EP deputāti pieprasa, lai Komisija nākamajā Eiropas Dzimumu līdztiesības stratēģijā kā prioritāti iekļautu ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanu.

Viņi aicina Komisiju iesniegt tiesību aktu par visu veidu ar dzimumu saistītas vardarbības, tostarp uzmākšanās tiešsaistē un kibervardarbības, novēršanu un apkarošanu.

Viņi arī prasa vardarbību pret sievietēm iekļaut ES atzīto noziegumu katalogā.

 

Lasīt vairāk: https://ej.uz/euki

2019. gada decembris

Eirobarometrs: Latviju visvairāk satrauc sociālā atstumtība un nabadzība, visu ES – klimata pārmaiņas

Attēlu rezultāti vaicājumam “sociālā atstumtība”Latvijas iedzīvotāju vērtējumā Eiropas Parlamentam pirmkārt būtu jāmazina sociālā atstumtība un nabadzība, bet visā Eiropā visbiežāk minētā prioritāte ir cīņa ar klimata pārmaiņām.

  • - 52% ES pilsoņu uzskata, ka klimata pārmaiņas ir visnopietnākā vides problēma;
  • - cilvēktiesības, vārda brīvība un dzimumu līdztiesība minētas kā svarīgākās ES vērtības;
  • - 59% atbalsta savas valsts dalību ES.

Oktobrī veiktajā EP Eirobarometra rudens aptaujā iedzīvotājiem tika vaicāts par vēlamajām EP darba prioritātēm. Pirmo reizi visbiežāk minētā atbilde visā ES ir cīņa ar klimata pārmaiņām (32%), tai seko cīņa ar nabadzību un sociālo atstumtību (31%), terorisma apkarošana (24%), kā arī bezdarba mazināšana (24%).

Latvijā aptaujātie cilvēki kā būtiskāko minējuši cīņu ar nabadzību un sociālo atstumtību (40%), ekonomikas izaugsmi un investīciju veicināšanu (27%), kā arī patērētāju tiesības un veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību (25%). Latvijā vides jautājumus kā svarīgākos minēja 15% aptaujāto pilsoņu, un tas ir otrais zemākais rādītājs ES pēc Bulgārijas (14%).

Vaicāti par vissvarīgākajām vides problēmām, aptaujātie visā Eiropā visbiežāk nosauca klimata pārmaiņas (52%), gaisa piesārņojumu (35%), jūras piesārņojumu (31%), atmežošanu un atkritumu daudzuma palielināšanos (abus 28%). Aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem turpretī visvairāk raižu sagādā atkritumu daudzuma palielināšanās (48%), sadzīves un komunālo atkritumu apsaimniekošana (31%) un klimata pārmaiņas (arī 31%). Aptaujas rezultāti arī liecina, ka seši no desmit eiropiešiem ir pārliecināti par jauniešu protestu ietekmi uz klimata politiku savas valsts un Eiropas līmenī.

Lasīt vairāk: https://ej.uz/jcq3

2019. gada decembris

<< Iepriekšējā 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 Nākošā >>

arhīvs: 2018 2017. gads 2016. gads 2015. gads 2014. gads 2013. gads 2012. gads 2011. gads, 2010. gads

Lisabonas līgums (rtf)
Lisabonas līgums (pdf)
Informācija uzņēmējiem

Uz sākumu

 

aktualitātes | jaunās grāmatas | bibliotēka piedāvā | saites | lietošanas noteikumi | kontakti | novada bibliotēkas | e-resursi

© 2006-2012, Alūksnes pilsētas bibliotēka.