Ē-digitālā bibliotēka


 

 Top.LV

 

 

Eiropas Savienības informācija

Lapa Draugos Twitter RSS RSS



Pirmās Eiropas Parlamenta vietu sadalījuma prognozes

Eiropas Parlaments pirmdien publiskojis pirmās nākamā sasaukuma vietu sadalījuma prognozes. Tās balstītas uz dalībvalstīs veiktām aptaujām.

Prognozes veiktas, izmantojot līdz februāra sākumam dalībvalstīs veiktu uzticamu aptauju datus. Pēc Eiropas Parlamenta pasūtījuma tos apkopojis uzņēmums „Kantar public”.

Esošajām politiskajām grupām pieskaitītas tikai tās partijas, kuras jau ir saistītas ar kādu no Eiropas politiskajām partijām. Visas pārējās partijas un politiskās kustības pieskaitītas kategorijai „citi”.

Uz 27 ES valstīs veiktajām aptaujām balstītās prognozes liecina, ka nākamais Eiropas Parlamenta sasaukums būs sadrumstalotāks nekā kāds no iepriekšējiem. Nākamajā EP sasaukumā strādās mazāk deputātu (705) nekā pašreizējā (751).

Dati par katru valsti lejuplādei

Visus datus par katru valsti iespējams lejuplādēt excel datnē. Tajā atrodama informācija par valstu partijām, to nosaukumiem, politisko piederību Eiropas partijām, rezultātiem pēdējās Eiropas Parlamenta un valstu vēlēšanās, kā arī popularitāti līdz šim veiktajās aptaujās. Katrai no aptaujām noradīts to veicējs, izlases lielums un aptaujas datumi.

Līdz aprīļa beigām EP reizi divās nedēļās publicēs atjauninātas prognozes, bet maijā - reizi nedēļā. Pirmie vēlēšanu iecirkņos veikto aptauju rezultāti - par valstīm, kurās šādas aptaujas tiek veiktas un kurās balsošana jau būs noslēgusies - tiks publicēti 26. maijā pulksten 19.00 pēc Latvijas laika. Šī informācija tiks atjaunināta reizi stundā līdz brīdim, kad būs zināmi provizoriskie vēlēšanu rezultāti visās valstīs.

Pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika pirms 40 gadiem, 1979. gada 12. jūnijā. Ņemot vērā gaidāmo Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un politisko izaicinājumu izmēru, šīs būs svarīgākās vēlēšanas Eiropas Parlamenta vēsturē. Balsotāji savu izvēli par Eiropas nākotni izdarīs no 23. līdz 26. maijam.

Papildu informācija

Informatīvi materiāli par vēlēšanām

http://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/elections-press-kit

2019. gada marts

Eiropas Komisija pieņem lēmumu par Latvijas atjaunināto budžeta plāna projektu

Eiropas Komisija šodien, 6. martā, pieņēma lēmumu par atjaunināto Latvijas budžeta plāna projektu un konstatēja, ka atjaunotais valsts budžeta plāns 2019. gadam kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Tomēr EK aicina Latvijas varas iestādes paātrināt progresu attiecībā uz strukturālo daļu atbilstoši Padomes 2018. gada jūlija fiskālajiem noteikumiem.

Kā zināms, pēc 2018. gada 6. oktobra Saeimas vēlēšanām 2019. gada 23. janvārī izveidotā jaunā valdība 19. februārī EK izvērtēšanai iesniedza atjaunināto budžeta plāna projektu 2019. gadam. Tā atjaunina izejošās valdības budžeta politikas plānu bez izmaiņām budžetā no 15. oktobra 2018. Uz Latviju pašlaik attiecas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā daļa. (lai iegūtu vairāk informācijas mudinām sazināties ar EK preses dienestu: Annika Breidthardt - Tel.: +32 229 56153; Annikky Lamp- Tel.: +32 229 56151; Enda McNamara - Tel.: +32 229 64976) Saite uz Ek dienas ziņām angļu valodā:

Savukārt, Valdis Dombrovskis, EK viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, kā arī atbildīgs par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgus savienību, saka: "Eiropas Komisija ir izvērtējusi Latvijas 2019. gada valsts budžeta projektu un secina, ka tas kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem. Salīdzinājumā ar Māra Kučinska valdības 2018. gada rudenī iesniegto budžeta projektu, budžeta deficīts ir pat nedaudz samazināts. Vienlaikus ir nodrošināts papildus finansējums algu palielinājumam mediķiem, tieslietu un iekšlietu sistēmas darbiniekiem. Iespēju budžetā paredzēt papildus izdevumus nodrošina strauja ekonomiskā izaugsme un, attiecīgi, lielāki prognozētie nodokļu ieņēmumi."

2019. gada marts

Eiropas Komisijas 2019. gada ziņojums par Latviju

Latvija ir viena no valstīm, kuras ekonomika tuvojas ES vidējam līmenim visātrāk, taču tai joprojām jārisina iedzīvotāju skaita samazināšanās problēma un jāpanāk, lai ekonomiskā izaugsme dod labumu visai sabiedrībai. Pēdējos gados Latvijas ekonomikas un darba tirgus rādītāji ir bijuši stabili; arī valdības aizņēmumi kopumā turpinājuši būt stabili. Tomēr izaugsme nav bijusi pilnībā iekļaujoša - nevienlīdzības līmenis joprojām ir augsts, un izaugsme attālos reģionos atpaliek no Pierīgas. Latvijas galvenais uzdevums nākamajās desmitgadēs ir nodrošināt, lai tās ekonomika turpina tuvoties ES vidējam līmenim un vienlaikus tiek risināts iedzīvotāju skaita samazināšanās jautājums. Tāpēc būs vajadzīgi ieguldījumi inovācijā, reģionālajā attīstībā un cilvēkkapitālā ar mērķi uzlabot Latvijas sociālo, veselības un publiskās pārvaldības politiku.

Lasīt vairāk: Eiropas Komisijas kopsavilkums

2019. gada marts

Aicinām iedzīvotājus un organizācijas paust viedokli par Eiropas nākotni un ieguldījumu ilgtspējīgai attīstībai līdz 2030. gadam

Aicinot Latvijas iedzīvotājus, organizācijas un ikvienu apdomāt un paust viedokli par to, kādā valstī vēlamies dzīvot un kādu redzam mūsu planētas un Eiropas nākotni, Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) publisko Eiropas Komisijas pārdomu dokumentu „Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam”, sagaidot viedokļus līdz š.g. 12. martam.

2019. gada februāris

Panākta provizoriska vienošanās par Eiropas Aizsardzības fonda izveidi

ES iestādes ir panākušas daļēju politisku vienošanos par Eiropas Aizsardzības fonda izveidi. Vienošanās tagad ir oficiāli jāapstiprina Eiropas Parlamentā un Padomē, un tā veicinās inovatīvu un konkurētspējīgu aizsardzības rūpniecisko bāzi un palīdzēs nodrošināt ES stratēģisko autonomiju. Par to, ko šis fonds nozīmē, un kādas aktivitātes tiks atbalstītas - vairāk šeit: https://ej.uz/aizsardzibasfonds

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā

Preses nodaļa

Tālruņi: 28665579; 67085421

kaspars.kreics@ec.europa.eu

kristine.liepina@ec.europa.eu

2019. gada februāris

EK par kohēzijas politiku un veselības aprūpi pēc 2020.gada

Diskusijā tika secināts, ka veselības aprūpes sistēmās vērojama tendence vairāk nodarboties ar izglītošanu, veselīga dzīvesveida veicināšanu un slimību profilaksi. Sistēmās uzsvars no slimnīcās un institūcijās sniegtas aprūpes pārvietojas uz aprūpi dzīvesvietā un veselības aprūpes un sociālās aprūpes integrāciju. Komisijas priekšlikums par 2021. — 2027. gada kohēzijas politiku izvirza jaunus rīcībpolitiskus mērķus, kas paver iespējas saplūdināt ieguldījumus veselībā, sociālajā integrācijā un izglītībā un paredz nosacījumus, ar kādiem šādas pārmaiņas vieglāk īstenot.

Veselības aprūpes attīstība prasa dažādus ieguldījumus infrastruktūrā, gan vietās, kur tiek sniegta primārā aprūpe, vai vietējā aprūpes infrastruktūrā, gan arī profilakses programmās, integrētā aprūpē un darbaspēka apmācībā. Kohēzijas politika šos ieguldījumus spēj būtiski atbalstīt.

Dalībvalstīm un reģioniem jāizstrādā ilglaicīgas ieguldījumu stratēģijas, kuras aptvertu infrastruktūru, cilvēkkapitālu, inovatīvas tehnoloģijas un jaunus aprūpes sniegšanas modeļus. Atbalstot šīs stratēģijas, kohēzijas politikas fondus iespējams kombinēt ar citiem ES instrumentiem, piemēram, InvestEU vai nacionālām programmām. Komisija ir gatava dalībvalstis un reģionus atbalstīt šīs stratēģijas plānošanā.

Vairāk informācijas šeit: https://ej.uz/kohezija_veseliba_ES

 

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā

Preses nodaļa

Tālruņi: 28665579; 67085421

kaspars.kreics@ec.europa.eu

 

kristine.liepina@ec.europa.eu

2019. gada februāris

Brexit - gatavība muitas un nodokļu jomā

Ņemot vērā risku, ka Apvienotā Karaliste šā gada 30. martā varētu atstāt Eiropas Savienību bez vienošanās (vienošanās nepanākšanas scenārijs), Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar pastiprinātiem ES uzņēmumiem paredzētiem informatīviem pasākumiem muitas un tādu netiešo nodokļu jomā kā PVN. Vairāk par tiem: ej.uz/Brexit_muita_nod.

Atgādinām, ka Izstāšanās līguma ratifikācija joprojām ir Komisijas mērķis un prioritāte. Tomēr par ratifikāciju vēl aizvien nav skaidrības. Ņemot vērā vienošanās nepanākšanas risku, kopš 2017. gada decembra Komisija ir sākusi intensīvu sagatavošanās darbu. Tā ir konsekventi aicinājusi Eiropas iedzīvotājus, uzņēmumus un dalībvalstis sagatavoties visiem iespējamajiem scenārijiem, novērtēt attiecīgos riskus un plānot savu rīcību, lai tos mazinātu.

 

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā

Preses nodaļa

Tālruņi: 28665579; 67085421

2019. gada februāris

EP vēlēšanu komunikācijas rīki, info, faktu lapas

Ir izveidots vērtīgs kopsavilkums par Eiropas Parlamenta resursiem, Eiropas vēlēšanām, Eiropas Komisijas kampaņām, pasākumiem, publikācijām un dezininformācijas apkarošanu.

 

Ar to var iepazīties saitē:

https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/european-elections-communications-toolkit_2019.pdf

2019. gada februāris

Eiropas vēlēšanas: jauna tīmekļa vietne par vēlēšanu norisi katrā valstī

- www.eiropas-velesanas.eu

- informācija 24 valodās

- iespēja balsot arī pilsoņiem ārpus ES

Četrus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām Eiropas Parlaments atklājis jaunu tīmekļa vietni, kurā izskaidrota balsošanas norise katrā dalībvalstī un ārpus ES robežām.

Mājaslapa veidota, lai ļautu visu būtisko informāciju atrast vienuviet. Šī ir pirmā reize, kad Eiropas Parlaments izveidojis šādu palīgrīku dalībai Eiropas vēlēšanās.

2019. gada februāris

Saruna ar ekodizaineri, zīmola Zīle autori Aivu Zīli

 
Dizaineri Aivu Zīli uz sarunu aicināsim 21. februārī plkst. 17.00 Alūksnes pilsētas bibliotēkā ciklā „Savējie iedvesmo”.
 
Aiva Zīle ir ekomodes dizainere, kura Apē no lietotām drēbēm šuj jaunus apģērbus ar zīmolu ZĪLE. Šis dizaina zīmols ir izveidots 2014. gadā un veiksmīgi darbojas līdz šim brīdim. Aiva no "otro roku" drēbēm rada oriģinālas apģērbu līnijas zaļi domājošiem cilvēkiem.
 
Aiva šuj jau sen un šo nodarbi ir apguvusi pašmācības ceļā. Viņai vislabāk patīk šūt apģērbu no džinsa un lina auduma. Tam, vai tā ir kleita, sarafāns vai mētelis, nav lielas nozīmes. „Tad, kad šuju džinsu, tā ir tikai mana iztēle - ko es uzlieku uz galda un ko ieraugu, tas arī sanāk. Džinsu šuju tā, kā man patīk. Tāpēc arī sāku šūt apģērbu no džinsa auduma - lai varētu darīt to, kas man patīk”, saka Aiva.
2019. gada februāris

<< Iepriekšējā 1 2 3 4 5 Nākošā >>

arhīvs: 2018 2017. gads 2016. gads 2015. gads 2014. gads 2013. gads 2012. gads 2011. gads, 2010. gads

Lisabonas līgums (rtf)
Lisabonas līgums (pdf)
Informācija uzņēmējiem

Uz sākumu

 

aktualitātes | jaunās grāmatas | bibliotēka piedāvā | saites | lietošanas noteikumi | kontakti | novada bibliotēkas | e-resursi

© 2006-2012, Alūksnes pilsētas bibliotēka.