Ē-digitālā bibliotēka


 

 Top.LV

 

 

Eiropas Savienības informācija

Lapa Draugos Twitter RSS RSS



Eiropas Komisija Eiropas Komisija reģistrē divas Eiropas pilsoņu iniciatīvas: “Valsts ierēdņu apmaiņas programma” un “Zaļie jumta dārzi”

21.04.2021. Eiropas Komisija nolēma reģistrēt divas Eiropas pilsoņu iniciatīvas: „Valsts ierēdņu apmaiņas programma” (CSEP) un „Zaļie jumta dārzi”.
Iniciatīvas „Valsts ierēdņu apmaiņas programma” (CSEP) organizatori aicina Komisiju uzsākt apmaiņas un apmācības programmu Eiropas Savienības dalībvalstu ierēdņiem. Šīs programmas mērķis būtu piedāvāt ES dalībvalstu ierēdņiem profesionālu pieredzi līdzīgā dienestā citā dalībvalstī uz laiku no diviem līdz 12 mēnešiem.

Iniciatīvas „Zaļie jumta dārzi” organizatori aicina Komisiju veicināt zaļu dārzu zonu izveidi uz uzņēmumu ēku jumtiem. Tādējādi neizmantotie jumti varētu palīdzēt saudzēt un uzlabot vidi.
Pēc Eiropas pilsoņu iniciatīvu reģistrācijas organizatori var sākt atbalsta parakstu vākšanas procesu. Ja gada laikā šīs iniciatīvas atbalstīs vismaz viens miljons iedzīvotāju no vismaz septiņām dažādām dalībvalstīm, Komisijai būs jāreaģē. Komisija ir tiesīga lemt, vai prasītās darbības izpildīt vai ne, bet jebkurā gadījumā tai savs lēmums ir jāpamato.
2021.gada aprīlis

Eiropas Komisija atzinīgi vērtē provizorisko vienošanos par Eiropas Klimata aktu

Eiropas Komisija atzinīgi vērtē likumdevēju 21.04.2021. panākto provizorisko vienošanos par Eiropas Klimata aktu. Eiropas Klimata akts ir viens no galvenajiem Eiropas zaļā kursa elementiem, un tajā nostiprināta ES apņemšanās līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un sasniegt starpposma mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni). Šī vienošanās par Eiropas Klimata aktu ir svarīgs atskaites punkts Urzulas fon der Leienas vadītajai Komisijai un izpilda vienu no saistībām, par kurām priekšsēdētāja 2019. gada jūlijā paziņoja savās politikas pamatnostādnēs.
2021.gada aprīlis

Ceļu satiksmes drošība — 2020. gadā uz ES ceļiem dzīvību zaudēja par 4000 mazāk cilvēku, un bojāgājušo skaits tādējādi samazinājās līdz vēl nepieredzēti zemam līmenim

20.04.2021. Eiropas Komisija publicēja provizoriskus datus par 2020. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušajiem. Tiek lēsts, ka pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 18 800 cilvēki, proti, par 17 % mazāk nekā 2019. gadā, un tas ir gada laikā vēl nepieredzēts samazinājums. Tas nozīmē, ka 2020. gadā uz ES ceļiem dzīvību zaudēja gandrīz par 4000 mazāk cilvēku nekā 2019. gadā. Satiksmes apjoma samazināšanās Covid-19 pandēmijas rezultātā nepārprotami, lai arī neizmērāmi, ir ietekmējusi ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu. Iepriekšējā desmitgadē no 2010. līdz 2020. gadam ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits krities par 36 %. Tātad jāsecina, ka attiecīgajai desmitgadei noteiktais mērķrādītājs — bojāgājušo skaitu samazināt par 50 % — netika sasniegts. Tomēr ES, kur ceļu satiksmes negadījumos dzīvību zaudējuši 42 cilvēki uz 1 miljonu iedzīvotāju, joprojām ir pasaulē visdrošākie ceļi. Salīdzinājumam jānorāda, ka pasaules vidējais rādītājs pārsniedz 180.
Provizoriskie dati liecina, ka 18 dalībvalstīs 2020. gadā reģistrēts mazākais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits, kāds jebkad ir bijis. ES mērogā šis skaits samazinājies vidēji par 17 % salīdzinājumā ar 2019. gadu. Tomēr samazinājums nebūt nav bijis vienāds, un vislielākais samazinājums (par 20 % vai vairāk) vērojams Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Spānijā, Francijā, Horvātijā, Itālijā, Ungārijā, Maltā un Slovēnijā. Turpretī piecās dalībvalstīs (Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Luksemburgā un Somijā) reģistrēts bojāgājušo skaita palielinājums, lai gan jāatzīmē, ka mazās valstīs šim rādītājam ir tendence gadu gaitā svārstīties.

2021.gada aprīlis

Konference par Eiropas nākotni – daudzvalodu digitālās platformas atklāšana

Konferences par Eiropas nākotni valde, kuru veido Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvji, atklāj konferences par Eiropas nākotni ietvaros izveidoto daudzvalodu digitālo platformu, aicinot visus ES iedzīvotājus sniegt ieguldījumu savas nākotnes un visas Eiropas nākotnes veidošanā. Platforma ir pieejama 24 valodās, kas ļauj iedzīvotājiem no visas Savienības ar tiešsaistes pasākumu palīdzību paust savas idejas un viedokļus un apmainīties ar tiem.
2021.gada aprīlis

Pārskata ziņojums par Eiropas Savienības darbību

Aicinām iepazīties ar pārskatu par Eiropas Savienības darbību 2020.gadā!

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena: "Daudzi man piekritīs - 2020. gads bija gads, ko vajag gan ātri aizmirst, gan atcerēties uz mūžiem. Aizmirst, protams, pandēmijas dēļ.
Koronavīrusa izraisītās krīzes sekas izjustas ikvienā namā, ikvienā zemē un ikvienā mūsu Savienības nostūrī. Es izsaku visdziļāko līdzjūtību tiem, kuri zaudējuši tuviniekus vai cietuši no slimības.
Taču 2020. bijis arī gads, ko atcerēties. Tāpēc, ka cīņu ar neredzamo ienaidnieku izcīna mediķi - varoņi, kas riskē ar dzīvību, lai glābtu citus. Es apliecinu cieņu ikvienam no viņiem un visiem darbiniekiem pirmajās līnijās, kas palīdz mums un mūsu ekonomikai pārdzīvot tik grūtus laikus.
Tas bija gads, ko atcerēties tādēļ, ka skaudrās nelaimes priekšā Eiropa izrādījusi mūsu Savienības vēsturē vislielāko kolektīvismu.
Pārskatu latviešu valodā lasiet: https://op.europa.eu/webpub/com/general-report-2020/lv/
2021.gada aprīlis

Eiropas Komisija pārstāvniecības Latvijā vadītājas pienākumus sāk pildīt Zane Petre

 

16.aprīlī Eiropas Komisija pārstāvniecības Latvijā vadītājas pienākumus sāk pildīt Zane Petre
Zane Petre, stājoties jaunajā amatā, ir uzkrājusi lielu pieredzi Latvijas un Eiropas diplomātijā.
Zane Petre ir strādājusi Latvijas Ārlietu ministrijā, arī kā Eiropas korespondente, Politiskā direktora birojā, kā Starptautisko operāciju un krīžu noregulējuma nodaļas vadītāja, pārstāve Krīžu pārvarēšanas civilo aspektu komitejā no Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības ES Briselē, kā arī kancelejas vadītāja Moldovā. 2012. gadā viņa pievienojās Eiropas Ārējās darbības dienestam. Viņa bija Politikas, preses un informācijas nodaļas vadītāja ES delegācijā Eritrejā (2012-2016) un pēc tam delegācijas vadītāja vietniece un Politikas, preses un informācijas nodaļas vadītāja ES delegācijā Nepālā (2016-2020). 2020. gada septembrī viņa pievienojās Politikas un reformu koordinācijas grupai, Ukrainas atbalsta grupai Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorātā.

Foto Ilmārs Znotiņš

Informācija no https://ec.europa.eu/latvia
2021.gada aprīlis

Eiropas Solidaritātes korpuss (2021–2027): pirmais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus par atbalstu jauniešu brīvprātīgā darba aktivitātēm

Eiropas Komisija 15.04.2021. izsludinājusi pirmo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus jaunā Eiropas Solidaritātes korpusa (2021-2027) satvarā. Eiropas Solidaritātes korpuss atbalsta jauniešus, kuri vēlas iesaistīties brīvprātīgajā darbā, kas dažādās sfērās - sākot no palīdzības grūtībās nonākušiem cilvēkiem un beidzot ar atbalstu rīcībai veselības un vides jomā - tiek īstenots visā ES un ārpus tās robežām. Šāgada prioritāte būs veselība, un tās satvarā brīvprātīgie tiks aicināti strādāt pie projektiem, kuri vērsti uz veselības problēmām, tai skaitā Covid-19 pandēmijas ietekmi, un uz atveseļošanu.
Jaunā programma ar 2021.-2027. gadam atvēlētu budžetu vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā teju 275 000 jauniešu piedāvā iespējas, iesaistoties brīvprātīgajā darbā vai veidojot pašiem savus solidaritātes projektus, palīdzēt risināt sabiedrības problēmas un humanitārus uzdevumus. Pirmajā darbības gadā pieejami vairāk nekā 138 miljoni eiro. No nākamā gada programma dos jauniešiem iespēju brīvprātīgi iesaistīties arī humānās palīdzības aktivitātēs visā pasaulē, lai palīdzētu novērst humanitāras problēmas drošās trešās valstīs un tādējādi dotu savu artavu ES īstenotajās atbalsta aktivitātēs.
2021.gada aprīlis

Cilvēku tirdzniecības apkarošana – jauna stratēģija cilvēku tirdzniecības novēršanai, noziedzīgu uzņēmējdarbības modeļu likvidēšanai, cietušo aizsardzībai un iespēju nodrošināšanai

Eiropas Komisija 14.04.2021. nāk klajā ar jaunu stratēģiju cilvēku tirdzniecības apkarošanai 2021.-2025. gadam, kurā galvenā uzmanība pievērsta noziedzības novēršanai, cilvēku tirgotāju saukšanai pie atbildības un cietušo aizsardzībai un iespēju nodrošināšanai. Laikā no 2017. līdz 2018. gadam Eiropas Savienībā tika reģistrēti vairāk nekā 14 000 cietušo. Tiek lēsts, ka vienā gadā cilvēku tirgotāji visā pasaulē gūst peļņu 29,4 miljardu EUR apmērā. Tā kā ir sagaidāms, ka pieprasījums pēc ekspluatācijas turpināsies, un tā kā cilvēku tirgotāji pārvieto savu darbību uz tiešsaisti, turklāt pandēmija, visticamāk, radīs apstākļus vēl lielākai ekspluatācijai, šodien pieņemtajā stratēģijā ir noteikti pasākumi, kas ļaus ES un tās dalībvalstīm turpināt pastiprināti vērsties pret to.

Šī stratēģija balstās uz ES visaptverošu tiesisko un politisko satvaru cilvēku tirdzniecības apkarošanai, kura pamatā ir Direktīva par cilvēku tirdzniecības apkarošanu. Komisija turpinās atbalstīt dalībvalstis direktīvas īstenošanā un vajadzības gadījumā ierosinās pārskatīšanu, lai novērtētu, ka tā atbilst paredzētajam mērķim. ES koordinatoram cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā arī turpmāk būs svarīga loma šīs stratēģijas īstenošanā.

2021.gada aprīlis

Cīņa pret organizēto noziedzību – jauna 5 gadu stratēģija, kuras mērķis ir sadarbības veicināšana visā Eiropas Savienībā un labāka digitālo rīku izmantošana izmeklēšanu ietvaros

Komisija 14.04.2021. nāk klajā ar jaunu ES stratēģiju organizētās noziedzības apkarošanai, kurā galvenā uzmanība ir veltīta tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbības veicināšanai, cīņai pret organizētās noziedzības struktūrām un augstas prioritātes noziegumiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijai un mūsdienīgas reakcijas nodrošināšanai uz tehnoloģiju attīstību.
Organizētās noziedzības grupējumi turpina attīstīties un pilnveidoties, par ko liecina to straujā pielāgošanās koronavīrusa pandēmijai, piemēram, tādējādi, ka pieaug viltotu medicīnas produktu un tiešsaistē izdarīto noziegumu apmērs. Organizētās noziedzības grupējumi, kas darbojas Eiropā, ir iesaistīti dažādās noziedzīgās darbībās, kuru vidū dominē narkotiku tirdzniecība, organizēti noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu, krāpšana, migrantu kontrabanda un cilvēku tirdzniecība. Nelikumīgie ieņēmumi, kas gūti galvenajos noziedzīgajos tirgos, 2019. gadā sasniedza 1 % no Eiropas Savienības IKP, t. i., 139 miljardus eiro.
Stratēģijā ir izklāstīti instrumenti un pasākumi, kas jāveic nākamajos piecos gados, lai pārrobežu mērogā sagrautu noziedzīgo organizāciju rūpala modeļus un struktūras - gan tiešsaistē, gan bezsaistē.
2021.gada aprīlis

Next Generation EU: Eiropas Komisija gatavojas piesaistīt līdz 800 miljardiem eiro ekonomikas atveseļošanas finansēšanai

Komisija 14.04.2021. ir veikusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka aizņēmumi pagaidu atveseļošanas instrumenta NextGenerationEU ietvaros tiks finansēti ar visizdevīgākajiem noteikumiem ES dalībvalstīm un to iedzīvotājiem. Komisija izmantos diversificētu finansēšanas stratēģiju, lai līdz 2026. gadam piesaistītu aptuveni 800 miljardus eiro faktiskajās cenās. Šī pieeja, kas būs saskaņā ar valsts emitentu paraugpraksi, ļaus Komisijai raiti un efektīvi piesaistīt vajadzīgos apjomus. Tas arī piesaistīs investorus Eiropai un stiprinās eiro starptautisko nozīmi.

NextGenerationEU — centrālais instruments ES reaģēšanai uz koronavīrusa pandēmiju — tiks finansēts no aizņēmumiem kapitāla tirgos. Līdz 2026. gada beigām tiks piesaistīti aptuveni 800 miljardi eiro.

Tas nozīmēs aizņēmumu apjomu vidēji aptuveni 150 miljardu eiro apmērā gadā — tas padarīs ES par vienu no lielākajiem emitentiem eiro izteiksmē. Visi aizņēmumi tiks atmaksāti vēlākais līdz 2058. gadam.

Komisija ir aizņēmusies iepriekš, lai atbalstītu ES dalībvalstis un trešās valstis, taču NextGenerationEU ietvaros īstenoto aizņēmumu apjoms, biežums un sarežģītība ir prasījuši būtiski mainīt pieeju kapitāla tirgiem.

Šo jauno finansējuma vajadzību apmierināšanai tiks izmantota diversificēta finansēšanas stratēģija. Tādējādi Komisija vajadzīgajā laikā varēs mobilizēt visus līdzekļus ar visizdevīgākajiem noteikumiem ES dalībvalstīm un to iedzīvotājiem.

2021.gada aprīlis

<< Iepriekšējā 1 2 3 4 5 6 Nākošā >>

arhīvs: 2020 2019 2018 2017 2016 2015 2014 2013 2012 2011 2010

Lisabonas līgums (rtf)
Lisabonas līgums (pdf)
Informācija uzņēmējiem

Uz sākumu

 

aktualitātes | jaunās grāmatas | bibliotēka piedāvā | saites | lietošanas noteikumi | kontakti | novada bibliotēkas | e-resursi

© 2006-2012, Alūksnes pilsētas bibliotēka.