Ē-digitālā bibliotēka


 

 Top.LV

 

 

Eiropas Savienības informācija

Lapa Draugos Twitter RSS RSS



Dalībvalstis un Komisija kopīgi strādā pie Eiropā radīta mākslīgā intelekta atbalstīšanas

Īstenojot 2018. gada aprīlī pieņemto stratēģiju mākslīgā intelekta (MI) jomā, Komisija šodien nāk klajā ar koordinētu plānu. Tas sagatavots kopīgi ar dalībvalstīm, un tā mērķis ir Eiropā veicināt MI izstrādi un izmantošanu.
Plānā ierosināta vienota rīcība nolūkā panākt, lai dalībvalstis, Norvēģija, Šveice un Komisija ciešāk un efektīvāk sadarbotos četrās svarīgākās jomās: ieguldījumu palielināšana, datu pieejamības uzlabošana, talantu atbalstīšana un uzticēšanās vairošana. Ciešāka koordinācija Eiropai ir vajadzīga, lai tā varētu kļūt par reģionu, kas pasaulē ieņem līderpozīcijas ultramoderna, ētiska un droša MI izstrādē un izmantošanā.
Vairāk informācijas https://ej.uz/MIEiropa
2018. gada decembris

EP apstiprina nākamā gada ES budžetu

Eiropas Parlaments (EP) trešdien apstiprināja vienošanos par 2019. gada Eiropas Savienības (ES) budžetu, kurā akcents likts uz izglītību un citiem pasākumiem, ar kuriem deputāti cer veicināt ES bloka izaugsmi un sekmēt darbavietu veidošanos.

2018. gada decembris

Iniciatīva "Eiropas kino nakts" no 3.-7. decembrim

Nākamnedēļ Eiropā valdīs kino: iniciatīva „Eiropas kino nakts” tika uzsākta kā daļa no programmas „Radošā Eiropa” apakšprogrammas „MEDIA”, kas pēdējo 27 gadu laikā ir atbalstījusi Eiropas audiovizuālo nozari. Iniciatīva ir vērsta uz to, lai parādītu, kā ES ne tikai veicina Eiropas radošo un kultūras nozaru attīstību, bet arī sniedz labumu visai sabiedrībai. Laikā no 3. līdz 7. decembrim visā ES ir ieplānoti aptuveni 50 bezmaksas kinoseansi, un šīs Eiropas Komisijas iniciatīvas mērķis ir tuvināt Eiropu cilvēkiem, vienlaikus izceļot Eiropas filmu bagātību.

Latvijā, Rīgā, īpašais Eiropas kino nakts seanss notiks 6. decembrī.

Uzziniet vairāk šeit: https://ej.uz/Eiropaskinonakts

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā

Preses nodaļa

Tālruņi: 28665579; 67085421

2018. gada decembris

Skolotājiem pieejams bezmaksas metodiskais materiāls, skolēniem – digitālā spēle kultūras mantojuma izzināšanai

Lai par kopīgajām kultūras mantojuma vērtībām varētu spriest visās Eiropas skolās, Eiropas Komisija publiskojusi bezmaksas metodisko mācību materiālu skolotājiem „Eiropas kultūras mantojums”, papildinot to ar digitālu spēli skolēniem. Materiāls tapis Eiropas Kultūras mantojuma gada ietvaros.

„2018. gads visā Eiropā tiek izcelts kultūras mantojuma zīmē, aicinot ikvienu iesaistīties kopīgā kultūras mantojuma vērtību izzināšanā un izpratnes veidošanā par dažādu Eiropas tautu vērtībām. Viena no galvenajām mērķauditorijām šai iniciatīvai ir bērni un jaunieši. Lai par kopīgajām mantojuma vērtībām varētu runāt visās Eiropas skolās, izstrādāts mantojuma izglītībai veltīts metodisks mācību materiāls,” skaidro UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca, kas ir arī Jauno mantotāju skolas projekta vadītāja. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas pilotprojekts „Jauno mantotāju skola” ir iniciatīva, kas uzsākta šogad ar mērķi vidusskolas vecuma jauniešus saistošā veidā iepazīstināt ar UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Rīgas vēsturisko centru un ar kultūras mantojuma saglabāšanas nozares profesionāļu darba aizkulisēm.

Mācību materiāls galvenokārt domāts desmit līdz piecpadsmit gadus veciem skolēniem, ietverot gan izglītojošu tiešsaistes spēli 24 Eiropas Savienības valodās skolēniem, gan stundu plāni, darba lapas un izglītības projektu idejas kā tematisks palīglīdzeklis skolotājiem. Ar materiālu, ko ieteicams izmantot mācību stundās, kas saistītas ar kultūras mantojuma izzināšanu, aicināti iepazīties gan skolotāji, gan vecāki, gan citi interesenti.

· Ceļvedis skolotājiem „Eiropas kultūras mantojums” ar divu stundu plāniem, darba lapām un 16 dažādu mantojuma izglītības projektu ideju piedāvājumiem: https://europa.eu/teachers-corner/sites/teacherscorner/files/files/eych-2018-toolkit-teachers_en.pdf

· Tiešsaistes digitālā spēle „Kultūras mantojuma detektīvi” skolēniem: https://europa.eu/kids-corner/eych/index_en.htm

· Tiešsaistes digitālās spēles „Kultūras mantojuma detektīvi” instrukcijas un pareizās atbildes skolotājiem: http://europa.eu/teachers-corner/sites/teacherscorner/files/files/eych_game_instructions_en_fin.pdf

Informāciju sagatavojusi:
Kitija Balcare, UNESCO LNK komunikācijas konsultante

2018. gada decembris

Konkurētspējīgas un klimatneitrālas ekonomikas izveide ES līdz 2050. gadam

Eiropas Komisija šodien pieņēmusi stratēģisku ilgtermiņa redzējumu par pārtikušas, modernas, konkurētspējīgas un klimatneitrālas ekonomikas izveidi līdz 2050. gadam — „Tīra planēta visiem”.

Eiropas Komisija aicina Eiropadomi, Eiropas Parlamentu, Reģionu komiteju un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju apsvērt ES redzējumu par klimatneitrālas Eiropas izveidi līdz 2050. gadam. Lai ES valstu un valdību vadītājus sagatavotu Eiropas nākotnes veidošanai Eiropadomē 2019. gada 9. maijā Sibiu, ministriem visās attiecīgajās Padomes struktūrās jārīko plašas politiskas debates par viņu pārziņā esošo rīcībpolitikas jomu ieguldījumu kopējā redzējumā.

Ilgtermiņa stratēģija ir aicinājums visām ES iestādēm, valstu parlamentiem, uzņēmējdarbības nozarei, nevalstiskajām organizācijām, pilsētām un kopienām, kā arī iedzīvotājiem un jo īpaši jauniešiem iesaistīties, lai nodrošinātu, ka ES arī turpmāk var uzņemties vadošo lomu un iedvesmot citus starptautiskos partnerus rīkoties tāpat. Šīm ES mēroga uz informāciju balstītajām debatēm būtu jāļauj ES līdz 2020. gada sākumam pieņemt vērienīgu stratēģiju un iesniegt to UNFCCC, kā prasīts Parīzes nolīgumā.

Vairāk par Komisijas priekšlikumiem lasiet: https://ej.uz/klimatneitralitate

2018. gada novembris

EK vērtējums par progresu ES finanšu sistēmas nostiprināšanā

Komisija nākusi klajā ar vērtējumu par norisēm riska samazināšanā banku nozarē un progresu virzībā uz integrētāku un stabilāku ES finanšu sistēmu.

„Ienākumus nenesošo aizdevumu augstā uzkrājuma samazināšana ir daļa no centieniem mazināt riskus Eiropas banku nozarē. Mēs arī sagaidām, ka tiks panākta ātra vienošanās par tiesību aktu kopumiem banku nozarē un ienākumus nenesošo aizdevumu jomā. Pamatojoties uz progresu, kas panākts riska samazināšanā, es aicinu ES finanšu ministrus un vadītājus decembrī vienoties par konkrētiem riska dalīšanas pasākumiem. Spēcīgāka ekonomiskā un monetārā savienība ir mūsu visu interesēs,” sacīja Komisijas priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības jautājumos Valdis Dombrovskis. „Kapitāla tirgu savienībai ir būtiska nozīme Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības un eiro lomas nostiprināšanā. Integrētāki finanšu tirgi spēs labāk absorbēt satricinājumus, pirms tie skar nodokļu maksātājus. Padziļināti un likvīdāki kapitāla tirgi Eiropā arī veicinās plašāku eiro izmantošanu tirgus dalībnieku starpā viņu ikdienas darījumos,” papildināja V. Dombrovskis.

Plašāk par banku savienību un kapitāla tirgu savienības pabeigšanu šeit: https://ej.uz/ESfinanses

2018. gada decembris

Jaunieši par Es nākotni: ‘’Jākoncentrējas uz lietam, kas mūs vieno, nevis šķel’’

Sešus mēnešus pirms ES vēlēšanām, 19. novembrī 800 jaunu eiropiešu pulcējās Eiropas Parlamenta plenārsēžu zālē, lai paustu savu redzējumu par Eiropas nākotni.

Vēsturē pirmā Jauniešu Parlamenta sesija notika aizvadīto Eiropas Jaunatnes dienu turpinājumā. Jaunie eiropieši apsprieda vairākas nozīmīgas tēmas: kā palielināt jauniešu aktivitāti vēlēšanās, kā Eiropas lauku vidi padarīt pievilcīgu jauniem uzņēmējiem, kā veidot ilgtspējīgas pilsētas, kā arī diskutēja par klimata pārmaiņām un vides piesārņojuma jautājumiem, piemēram, plastmasas atkritumu daudzuma samazināšana.''Mans sapnis ir kopīga Eiropa, vienotāka nekā jebkad agrāk, kas spēj koncentrēties uz lietām, kas mūs vieno, nevis šķeļ.’’

Jauniešu Parlamneta dalībnieks Jacopo Crosetto no Itālijas.

Diskusijas noslēgumā, Jauniešu parlamenta dalībnieki gala balsojumā apstiprināja apkopotos priekšlikumus. Jauniešu parlamenta secinājumi tiks iesniegti Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Antonio Tajāni, kurš nākamajā mēnesī notiekošajā ES Padomes sanāksmē ar jauniešu priekšlikumiem iepazīstinās ES valstu vadītājus.

Iepazīsties ar dalībnieku idejām un priekšlikumiem EP Instagram kontā.

2018. gada novembris

Eiropā aug pieprasījums pēc augu izcelsmes proteīniem

Eiropas Savienībā arvien palielinās pieprasījums pēc augu izcelsmes proteīniem.

Eiropā ir liels pieprasījums pēc augu izcelsmes proteīniem: 2016./2017. gadā tas sasniedza aptuveni 27 miljonus tonnu kopproteīna, savukārt ES saimnieciskās patstāvības rādītājs būtiski atšķiras atkarībā no proteīnu avota (piemēram, tas ir 79 % rapsim un 5 % sojai). Tā rezultātā ES ik gadu importē aptuveni 17 miljonus tonnu kopproteīna, no tām 13 miljoni tonnu ir sojas proteīns. Tomēr vērojamas pozitīvas tendences: sojas audzēšanas platība ES kopš KLP 2013. gada reformas ir dubultojusies un sasniedz gandrīz vienu miljonu hektāru. Līdzīga situācija vērojama pākšaugu - zirņu, pupu, lēcu un aunazirņu - segmentā, jo kopš 2013. gada produkcijas apjomi ir gandrīz trīskāršojusies.

Šodien izpaltītajā EK ziņojumā aplūkota augu izcelsmes proteīnu (piemēram, rapšu sēklu, saulespuķu sēklu vai lēcu) piedāvājuma un pieprasījuma situācija ES, un pētīti veidi, kā nākotnē ekonomiski un vidiski saprātīgā veidā kāpināt proteīnaugu audzēšanas apmērus.

Vairāk šī e-pasta pielikumā vai šeit: https://ej.uz/proteinaugiEiropa

2018. gada novembris

Veselības stāvoklis Eiropas Savienībā: labāka aizsardzība un profilakse ilgākai un veselīgākai dzīvei

Ir samazinājies mūža ilgums, neveselīgi ikdienas paradumi, garīga rakstura saslimšanas, sociālekonomiskās labklājības ietekme uz veselību - par šīm lietām un citiem aspektiem šodien klajā nākušajā ziņojumā par veselības stāvokli ES dalībvalstīs.

Galvenās atziņas:

· Līdz pat nesenai pagātnei paredzamais mūža ilgums ES valstīs strauji un pastāvīgi auga. Tomēr kopš 2011. gada paredzamais mūža ilguma pieaugums ir ievērojami samazinājies. Turklāt joprojām saglabājas lielas paredzamā mūža ilguma atšķirības ne tikai pēc dzimuma, bet arī pēc sociālekonomiskā statusa. Piemēram, tiek lēsts, ka vidēji visā ES 30 gadus veci vīrieši ar zemu izglītības līmeni nodzīvos 8 gadus mazāk nekā vīrieši ar augstāko izglītību.

· Pierādījumi no dažādām valstīm liecina, ka līdz pat 20 % no veselības aprūpes izdevumiem varētu pārdalīt un izmantot labāk. Kombinējot dažādus politikas instrumentus, varētu optimizēt izdevumus un nodrošināt izmaksu lietderību, piemēram, izmantojot veselības aprūpes tehnoloģiju novērtējumu farmācijas līdzekļu atlasē un apmaksā vai iepirkumā un cenu noteikšanā.

· 2015. gadā Eiropā vairāk kā 84 000 iedzīvotāju mira no psihiskām slimībām. Tiek lēsts, ka garīgās veselības problēmu radītās kopējās izmaksas pārsniedz 600 miljardus eiro gadā.

· Gandrīz 40 % pusaudžu atzīst, ka iepriekšējā mēnesī vismaz vienu reizi ir uzdzīvojuši, lietojot alkoholu. Lai gan alkohola kontroles politika ir palīdzējusi samazināt alkohola kopējo patēriņu vairākās ES valstīs, alkohola pārmērīga lietošana gan pusaudžu, gan pieaugušo vidū joprojām ir būtiska sabiedrības veselības problēma.

Mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem ir piecas reizes lielāka varbūtība ziņot par neapmierinātām medicīniskajām vajadzībām nekā mājsaimniecībām ar augstiem ienākumiem.

Ar visu ziņojumu un papildus informāciju var iepazīties e-pasta pielikumā vai šeit: https://ej.uz/veselibasstavoklis

2018. gada novembris

Junkera plāns darbībā: investīciju intensitātes atjaunošana Eiropā

Komisija šodien publicētā paziņojumā informē, kā Investīciju plāns Eiropai - Junkera plāns - četrus gadus pēc tā uzsākšanas ir palīdzējis atjaunot ilgtspējīgu investīciju līmeni Eiropā.

Investīciju plāns ir pārsniedzis sākotnējo mērķi un prognozes un tagad ir mobilizējis investīcijas 360 miljardu eiro apmērā, turklāt divas trešdaļas no šīs summas ir privātie ieguldījumi. Sagaidāms, ka ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) atbalstu 850 000 mazo un vidējo uzņēmumu varēs vieglāk piekļūt finansējumam. Aplēses rāda, ka ESIF līdz šim ir atbalstījis vairāk nekā 750 000 darbvietu, un paredzams, ka līdz 2020. gadam tiks izveidoti 1,4 miljoni darbvietu, kas pozitīvi ietekmēs miljoniem Eiropas mājsaimniecību.

Vairāk par Investīciju plāna Eiropai sasniegto un plānoto šī e-pasta pielikumā vai šeit: https://ej.uz/Junkeraplanaprogress

2018. gada novembris

<< Iepriekšējā 1 2 3 4 5 6 7 Nākošā >>

arhīvs: 2017. gads 2016. gads 2015. gads 2014. gads 2013. gads 2012. gads 2011. gads, 2010. gads

Lisabonas līgums (rtf)
Lisabonas līgums (pdf)
Informācija uzņēmējiem

Uz sākumu

 

aktualitātes | jaunās grāmatas | bibliotēka piedāvā | saites | lietošanas noteikumi | kontakti | novada bibliotēkas | e-resursi

© 2006-2012, Alūksnes pilsētas bibliotēka.