15.10.2021. Pēc EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas paziņojuma, kas izskanēja viņas 2021. gada runā par stāvokli Savienībā, Komisija šodien pieņēma oficiālu priekšlikumu 2022. gadu pasludināt par Eiropas Jaunatnes gadu. Lai Eiropa varētu veidot labāku, zaļāku, digitālāku un iekļaujošāku nākotni, tai ir vajadzīgs jaunu cilvēku redzējums, iesaiste un līdzdalība. Šis priekšlikums apliecina Eiropas apņemšanos nodrošināt jauniešiem plašākas un labākas nākotnes iespējas. Komisija ir publicējusi arī jaunāko ES ziņojumu par jaunatni, kurā sniegts pārskats par jauno eiropiešu situāciju izglītības, apmācības, mācīšanās, nodarbinātības un pilsoniskās un politiskās līdzdalības jomā.
Eiropas Jaunatnes gada ietvaros Komisija sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām pašvaldībām, ieinteresētajām personām un pašiem jauniešiem plāno veikt šādas darbības:
- izrādīt cieņu un sniegt atbalstu paaudzei, kas pandēmijas laikā ir upurējusi visvairāk, un palīdzēt tai atgūt cerību, spēku un paļāvību uz nākotni, parādot jaunas perspektīvas un iespējas, ko sniedz zaļā un digitālā pārkārtošanās;
- mudināt visus jauniešus, jo īpaši tos, kuriem ir mazāk iespēju vai kuri nāk no nelabvēlīgas vides, lauku vai attāliem apvidiem vai pieder pie neaizsargātām grupām, kļūt pilsoniski aktīviem un iesaistīties pozitīvu pārmaiņu īstenošanā;
- paplašināt iespējas, ko jauniem cilvēkiem sniedz ES rīcībpolitikas, lai atbalstītu viņu personisko, sociālo un profesionālo izaugsmi. Eiropas Jaunatnes gads būs cieši saistīts ar instrumenta NextGenerationEU sekmīgu īstenošanu un palīdzēs nodrošināt kvalitatīvas darbvietas, izglītības un apmācības iespējas; un
- iedvesmoties no jauniešu darbībām, redzējuma un viedokļiem par to, kā stiprināt un stimulēt kopējo ES projektu, pamatojoties uz Konferencē par Eiropas nākotni gūtajām atziņām.
Komisija pašlaik izstrādā savu darbības programmu, un visas ieinteresētās personas tiks aicinātas iesniegt idejas un priekšlikumus. Tuvākajās dienās Jaunatnes portālā tiks sākta īpaši šim mērķim paredzēta aptauja. Komisija kopā ar citām ES iestādēm, dalībvalstīm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām un jauniešiem visa Eiropas gada garumā rīkos vairākus Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmeņa pasākumus un izvērtēs jaunas iniciatīvas. Pasākumu darbības joma aptvers jautājumus, kas vistiešāk skar jaunus cilvēkus, kā arī tādas Jaunatnes mērķos izvirzītās prioritātes kā līdztiesība un iekļaušana, ilgtspēja, garīgā veselība un labbūtība, nodarbinātības kvalitāte. Dalībnieku vidū būs arī jaunieši no ārpussavienības valstīm. Komisija aicina dalībvalstis iecelt nacionālos koordinatorus, kas organizēs to dalību Eiropas Jaunatnes gadā.
Komisijas priekšlikumu apspriedīs Parlaments un Padome, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas atzinumus. Pasākumi varētu sākties janvārī.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena: “Pandēmija jauniešiem ir laupījusi daudzas iespējas — satikt jaunus cilvēkus, iepazīt un apgūt jaunas kultūras. Šo laiku viņiem atdot nav mūsu spēkos, tomēr šodien ierosinām pasludināt 2022. gadu par Eiropas Jaunatnes gadu. Kad runa ir par klimatu, sociālo jomu vai digitalizāciju, jaunieši ir mūsu politikas veidošanas un politisko prioritāšu centrā. Apsolāmies viņus uzklausīt, kā jau to darām Konferencē par Eiropas nākotni, un esam gatavi kopā strādāt, lai veidotu Eiropas Savienības nākotni. Savienību spēcīgāku dara mūsu jauniešu uzņēmība, kura sakņojas vērtībās un izpaužas drosmīgā rīcībā.”
Vispārīga informācija. Eiropas Jaunatnes gads būs cieši saistīts ar instrumentu NextGenerationEU, kas jauniem cilvēkiem paver dažādas perspektīvas, tai skaitā kvalitatīvas darbvietas un iespējas iegūt nākotnes Eiropas prasībām atbilstošu izglītību un apmācību, kā arī atbalsta jauniešu līdzdalību sabiedrības dzīvē.
Jaunatnes gads centīsies panākt sinerģiju un papildināmību ar citām uz jaunatni vērstām ES programmām visā politikas spektrā — no lauku attīstības programmām, kas paredzētas gados jauniem lauksaimniekiem, līdz pētniecības un inovācijas programmām un no kohēzijas pasākumiem līdz klimatrīcībai — tai skaitā ar ES programmām ar starptautisku iesaisti vai transnacionālu raksturu.
Arī programmas “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpuss, kuru budžets pašreizējā finanšu periodā ir attiecīgi 28 miljardi eiro un 1 miljards eiro, kā arī ES Garantija jauniešiem un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva paver jauniešiem arvien jaunas iespējas. 2022. gadā darbu sāks jauna programma ALMA, kura izveidota, lai atbalstītu nelabvēlīgā situācijā esošu jauniešu pārrobežu profesionālo mobilitāti.
ES jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam ir satvars sadarbībai ES jaunatnes politikas jomā. Stratēģija atbalsta jauniešu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē un ir vērsta uz to, lai nodrošinātu visu jauniešu iesaistīšanos sabiedrības norisēs. Šo centienu pamatā ir instruments ES jaunatnes dialogs.
Visbeidzot, 2022. gadā tiks apkopotas atziņas, kas gūtas Konferencē par Eiropas nākotni, kura tiek rīkota, lai uzklausītu jauniešu uzskatus un viedokļus par mūsu Savienības nākotni. Trešdaļa Eiropas pilsoņu paneļdiskusiju dalībnieku un paneļdiskusiju pārstāvju konferences plenārsēdēs ir jaunieši, turklāt plenārsēdēs piedalās arī Eiropas Jaunatnes foruma priekšsēdētājs.
Sīkāka informācija
Informācija no https://latvia.representation.ec.europa.eu/
