Eiropas Komisija 27.01.2021. nāca klajā ar Zaļo grāmatu, lai sāktu plašas politikas debates par problēmām un iespējām, ko rada Eiropas sabiedrības novecošana. Tajā ir izklāstīta šīs izteiktās demogrāfiskās tendences ietekme uz mūsu ekonomiku un sabiedrību un sabiedrība tiek aicināta paust savu viedokli par to, kā uz to reaģēt, sabiedriskā apspriešanā, kas ilgs 12 nedēļas.Zaļajā grāmatā ir izstrādāts ietvars debatēm par novecošanu, izklāstot demogrāfisko pārmaiņu ātrumu un mērogu mūsu sabiedrībā, kā arī to ietekmi uz mūsu politiku un jautājumiem, kas mums jāuzdod, reaģējot uz šo tendenci. Tas attiecas uz visu, sākot no veselīga dzīvesveida un mūžizglītības veicināšanas līdz veselības un aprūpes sistēmu stiprināšanai, lai rūpētos par gados vecākiem iedzīvotājiem. Tajā uzsvērta nepieciešamība iesaistīt vairāk cilvēku darba tirgū, akcentētas darbvietu radīšanas iespējas un aplūkota novecošanas ietekme uz mūsu karjeru, labklājību, pensijām, sociālo aizsardzību un produktivitāti.
EK priekšsēdētājas vietniece jautājumos par demokrātiju un demogrāfiju Dubravka Šuica sacīja: „Tas, ka mēs dzīvojam ilgāk un veselīgāk nekā iepriekšējās paaudzes, liecina par mūsu sociālās tirgus ekonomikas panākumiem un spēku. Taču tas rada arī jaunas problēmas un paver iespējas, kas mums ir jāņem vērā. Ar šo zaļo grāmatu tiks uzsākta diskusija par to, kā pilnībā izmantot potenciālu, kas piemīt novecojošai sabiedrībai, – tās radītos inovācijas virzītājspēkus un nepieciešamos politikas risinājumus.”
Zaļajā grāmatā ir izmantota dzīves cikla pieeja, kas atspoguļo novecošanas vispārējo ietekmi uz visām paaudzēm un dzīves posmiem. Tādējādi tā uzsver, cik svarīgi ir rast pareizo līdzsvaru starp ilgtspējīgiem risinājumiem mūsu sociālās drošības sistēmām un stiprināt paaudžu solidaritāti.
Nākamajās desmitgadēs gados vecāku cilvēku skaits ES palielināsies. Pašlaik 20 % iedzīvotāju ir vecumā virs 65, un tiek prognozēts, ka līdz 2070. gadam tie būs 30 %. Paredzams, ka to cilvēku īpatsvars, kuri ir vecāki par 80 gadiem, līdz 2070. gadam vairāk nekā divkāršosies, sasniedzot 13 %. Tāpat paredzams, ka to cilvēku skaits, kuriem varētu būt nepieciešama ilgtermiņa aprūpe, palielināsies no 19,5 miljoniem 2016. gadā līdz 23,6 miljoniem 2030. gadā un 30,5 miljoniem 2050. gadā (ES-27).
Turpmākā rīcība
Šodien uzsāktajā sabiedriskajā apspriešanā var piedalīties visu dalībvalstu ieinteresētie iedzīvotāji un organizācijas, kas darbojas gan reģionālā, gan vietējā līmenī. Apspriešanas rezultāti palīdzēs noteikt, kāds atbalsts ir nepieciešams cilvēkiem, viņu reģioniem un kopienām. Pamatojoties uz rezultātiem, Komisija apsvērs iespējamos politikas risinājumus, lai pastiprinātu dalībvalstu un reģionu centienus risināt ar novecošanu saistītās problēmas.
Konteksts
Komisija ir noteikusi demogrāfiju par vienu no ES politikas prioritātēm. Komisijas 2020. gada jūnija ziņojumā par demogrāfisko pārmaiņu ietekmi norādīts, ka pēdējo 50 gadu laikā jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums ir palielinājies par aptuveni 10 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm. Zaļā grāmata par novecošanu ir pirmais šā ziņojuma rezultāts, un ar to tiek uzsāktas debates par galvenajiem jautājumiem, kas saistīti ar novecošanu Eiropā. Tai sekos ilgtermiņa redzējums par lauku apvidiem, kurā tiks izskatīts arī jautājums par depopulāciju.
Plašāka informācija
Informācija no https://ec.europa.eu/latvia
