Saskaņā ar prognozi Eiropas ekonomika atgūsies ātrāk, nekā iepriekš tika paredzēts, jo ekonomikas aktivitāte gada pirmajā ceturksnī bija lielāka par cerēto un labāka situācija veselības jomā bija iemesls tam, ka otrajā ceturksnī straujāk tika atviegloti pandēmijas kontroles ierobežojumi.
Straujāka ekonomikas izaugsme, jo atsākas ekonomiskā darbība un uzlabojas noskaņojuma rādītāji.
Saskaņā ar starpposma 2021. gada vasaras ekonomikas prognozi paredzams, ka ekonomika Eiropas Savienībā un eirozonā šogad pieaugs par 4,8 %, savukārt 2022. gadā – par 4,5 %. Salīdzinājumā ar iepriekšējo prognozi, kas tika veikta pavasarī, 2021. gada izaugsmes rādītājs ir būtiski lielāks Eiropas Savienībā (+0,6 procentpunkti) un eirozonā (+0,5 procentpunkti), savukārt attiecībā uz 2022. gadu tas abos gadījumos ir nedaudz lielāks (+0,1 procentpunkts). Tiek prognozēts, ka reālais IKP 2021. gada pēdējā ceturksnī gan Eiropas Savienībā, gan eirozonā atkal sasniegs pirmskrīzes līmeni. Eirozonas gadījumā tas ir par vienu ceturksni agrāk, nekā tika paredzēts pavasara prognozē.
Gaidāms, ka izaugsme kļūs spēcīgāka vairāku faktoru dēļ. Pirmkārt, ekonomikas aktivitāte gada pirmajā ceturksnī bija lielāka par cerēto. Otrkārt, efektīva stratēģija vīrusa uzliesmojuma ierobežošanai un labi panākumi vakcinācijas jomā bija iemesls tam, ka saruka jaunu inficēšanās gadījumu un hospitalizēto personu skaits, kas savukārt ļāva ES dalībvalstīm nākamajā ceturksnī atkal atvērt savu ekonomiku. Šī atkalatvēršana jo īpaši nāca par labu uzņēmumiem pakalpojumu nozarē. Optimistiski rezultāti patērētāju un uzņēmumu aptaujās, kā arī datu izsekošanas rezultātā konstatētā mobilitāte norāda uz to, ka jau tagad ir vērojama privātā patēriņa spēcīga atjaunošanās. Turklāt ir liecības par tūrisma atsākšanos ES iekšienē, kam vēl vairāk par labu nāks tas, ka no 1. jūlija ir sākusies jaunā ES digitālā Covid sertifikāta piemērošana. Paredzams, ka, kopā ņemot, šie faktori atsvērs to negatīvo ietekmi, ko izraisa īslaicīgais resursu trūkums un pieaugošās izmaksas, kuras skar daļu no ražošanas nozares.
Gaidāms, ka privātais patēriņš un ieguldījumi būs galvenie izaugsmes virzītājspēki, kurus atbalsta nodarbinātība, kas saskaņā ar prognozēm attīstīsies līdztekus ekonomikas aktivitātei. Spēcīgai ES galveno tirdzniecības partneru izaugsmei būtu jānāk par labu ES preču eksportam, savukārt pakalpojumu eksportu negatīvi ietekmēs atlikušie ierobežojumi, kuri skar starptautisko tūrismu.
Paredzams, ka Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) sniegs būtisku ieguldījumu izaugsmē. Gaidāms, ka kopējais labklājības pieaugums, ko prognozes periodā radīs ANM, būs aptuveni 1,2 % no ES reālā IKP 2019. gadā. Uz minētā mehānisma pamata sasniegtās izaugsmes impulsa apmērs saglabāsies būtībā nemainīgs salīdzinājumā ar iepriekšējo prognozi, jo informācija, kas izklāstīta pēdējos mēnešos oficiāli iesniegtajos atveseļošanas un noturības plānos, visumā apstiprina pavasarī veikto novērtējumu.
Inflācijas līmenis ir nedaudz augstāks, taču 2022. gadā tas samazināsies
Arī prognoze par inflāciju šogad un nākamgad ir pārskatīta uz augšu. Paredzams, ka pieaugošās enerģijas un izejvielu cenas, sastrēgumi ražošanā, kam par iemeslu ir jaudas ierobežojumi un dažu ievades komponentu un izejmateriālu trūkums, kā arī lielais pieprasījums gan uz vietas, gan ārvalstīs, šogad radīs augšupvērstu spiedienu uz patēriņa cenām. 2022. gadā šim spiedienam vajadzētu pakāpeniski mazināties, jo tiks novērsti ierobežojumi ražošanā un piedāvājums ies kopsolī ar pieprasījumu.
Tāpēc tagad tiek prognozēts, ka inflācija Eiropas Savienībā šogad vidēji sasniegs 2,2 % (+0,3 procentpunkti salīdzinājumā ar pavasara prognozi), savukārt 2022. gadā – 1,6 % (+0,1 procentpunkts). Attiecībā uz eirozonu tiek prognozēts, ka 2021. gadā inflācija sasniegs 1,9 % (+0,2 procentpunkti) un 2022. gadā tā būs 1,4 % (+0,1 procentpunkts).
Būtiski riski
Ar izaugsmes perspektīvām saistītā nenoteiktība un riski lieli, taču kopumā tie joprojām ir līdzsvaroti. Riski, kurus rada Covid-19 vīrusa variantu parādīšanās un izplatīšanās, akcentē to, cik svarīgi ir vēl vairāk paātrināt vakcinācijas kampaņu tempu. Ekonomiskie riski jo īpaši ir saistīti ar mājsaimniecību un uzņēmumu reakciju uz ierobežojumu izmaiņām.
Inflācija var izrādīties lielāka par prognozēto, ja piegādes ierobežojumi būs ilglaicīgāki un ja cenu spiediens lielākā mērā tiks novirzīts uz patēriņa cenām.
Plašāka informācija
Dokumenta pilns teksts: 2021. gada vasaras ekonomikas prognoze
Informācija no https://ec.europa.eu/latvia
